ФОРУМ IPTVX|one | EPG | EPG LITE (без описаний передач)

Платные провайдеры IPTV | Предложить канал в EPG

Последнее обновление файла EPG: 06.05.2021 10:11 MSK



📺 НАЗАД К СПИСКУ КАНАЛОВ

Логотип канала
LTV1

⚠При использовании EPG от IptvX|one tvg-id="ltv1"
💠 Программа показана из текущего файла EPG
00:05 Māja pie ezera
00:50 Daudz laimes, jubilār!
01:30 LTV - 60. Zelta arhīvs
02:25 Pasaules panorāma
02:55 Province
03:25 Latvijas Sirdsdziesma
04:23 1:1. Aktuālā intervija
05:08 Aizliegtais paņēmiens
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Kultūrdeva
07:00 Kas te? Es te!
07:30 Bitīte Maija
07:45 Lesija
08:08 Drosmīgie trusīši
08:15 Kirī un Lū
08:20 Kirī un Lū
08:25 Bings
08:35 Zirņa bērni
08:49 Grieķijas dārgumi
09:00 Ralfs gatavo
09:15 Ķepa uz sirds
09:45 Lennebergas Emīla jaunie nedarbi
11:20 Ābols upē. Atjaunotā versija
12:40 Satversmes sapulcei 100
13:15 Dārza svētku koncerts #paliecmājās
14:15 Dāvana vientuļai sievietei
15:30 Paradīze 89
17:05 Ideālā planēta
18:00 Dienas ziņas
18:09 Sporta ziņas
18:11 Laika ziņas
18:15 Aculiecinieks
18:30 Vides fakti
19:00 Latvijas Sirdsdziesma
20:00 Panorāma
20:36 Sporta ziņas
20:48 Laika ziņas
20:55 Latvijas Loto izlozes
21:05 Mans mīļākais karš
22:30 Latvijas klasiskās mūzikas jaunās zvaigznes
00:00 Kristus Augšāmcelšanās dievkalpojums
03:10 Stokholma
04:38 Kultūrdeva
05:30 Pasaules panorāma
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Gudrs, vēl gudrāks
07:15 Lesija
07:40 Lesija
08:08 Drosmīgie trusīši
08:15 Kirī un Lū
08:20 Kirī un Lū
08:25 Bings
08:35 Lācēna Padingtona piedzīvojumi
08:45 Mūziķene
09:00 Mūziķene
09:15 Literatūre/Sākumskola
09:30 Zigijs un zootramvajs
09:45 Kumī bilžu grāmata
09:50 Kumī bilžu grāmata
09:55 Rumpelrūķis
10:55 Salātlapiņa
11:54 Bīskapu apsveikumi pareizticīgo Kristus Augšāmcelšanās svētkos
12:00 Dievkalpojums
13:00 Saknes debesīs
13:30 Province
14:00 Pārtikas revidents
14:45 Ķepa uz sirds
15:15 Latvijas Sirdsdziesma
16:15 Daudz laimes, jubilār!
17:00 Kultūrdeva
18:00 Dienas ziņas
18:09 Sporta ziņas
18:11 Laika ziņas
18:15 Zaļgalvis
18:30 Keitija Forda. Brālis
20:00 Panorāma
20:14 De facto
20:49 Sporta ziņas
20:56 Laika ziņas
21:05 Vera
22:40 Tūkstošreiz ar labu nakti
00:40 XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
02:35 Kultūrdeva
03:30 Kultūršoks
03:45 Latvijas Sirdsdziesma
04:45 Daudz laimes, jubilār!
05:20 Saknes debesīs
Visi ir dzirdējuši par meditāciju, bet vai visi ir gatavi saprast un mēģināt to praktizēt? Kas ir meditācija un kādās formās to iespējams realizēt? Vai to iespējams piemērot ikvienam vai tikai izredzētajiem? Meditācijas objekts ir prāts. Sākumā tas ir apjucis, satraukts un nepakļāvīgs, tas atrodas neskaitāmu nosacījumu un automātisku ieradumu gūstā. Meditācijas uzdevums nav ne prāta apstādināšana, ne iemidzināšana, bet gan atbrīvošana, apskaidrošana un līdzsvarošana. Atrast un nepazaudēt savu centru - tā ir meditācijas būtība. Tālākais jau ir paša attieksmes un meditācijas tehnikas jautājums. Raidījumā «Saknes debesīs» sociologs Arnis Kaktiņš un modele Lelde Svilāne par sevis apzināšanos, par meditāciju un tās pamatiem, nepieciešamību un dažādajām praksēm atšķirīgu cilvēku ikdienā
05:50 Zinātnes noslēpumi
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Vides fakti
Pēc vasaras brīvdienām pie LTV1 skatītājiem atgriežas raidījums «Vides fakti». Šajā sezonā esam būtiski paplašinājuši saturu digitālajās platformās, piedāvāsim izzinošus un izglītojošus rakstus par vides aktualitātēm portālā LSM.LV, aktīvi rosīsimies sociālajos tīklos īsu video aktualitāšu formā. Raidījuma satura galvenā prioritāte būs klimata pārmaiņas un mūsu katra rīcība to mazināšanai. Ja vēl pirms dažiem gadiem netrūka klimata pārmaiņu noliedzēju, tad šodienas postošās dabas katastrofas ir atvērušas acis pat lielākajiem skeptiķiem. Vētras, plūdi, karstums un nebijušu apmēru meža ugunsgrēki ir realitāte, ar kuru saskaras tūkstošiem un miljoniem cilvēku visā pasaulē. Rudens sezonā analizēsim klimata pārmaiņu sekas, meklēsim risinājumus to mazināšanai, rādīsim pozitīvus piemērus un iesaistīsim skatītājus aktīvā rīcībā. «Vides faktu» rudens sezonu veidos žurnālisti Kristaps Puriņš, Laima Baumane, Daniela Studente, Inese Supe un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis. Par raidījuma vadīšanu rūpēsies viens no vides domas līderiem, žurnālists Sandijs Semjonovs
06:30 Rumpelrūķis
Tā ir mīlestība no pirmā acu skatiena. Lisa, skaistā dzirnavnieka meita, un Morics, karaļa dēls, kuri nejauši sastopas mežā un vēlas satikties vēlreiz, tiklīdz tas būs iespējams. Tomēr notikumi ievirzās negaidītā gultnē. Kad dzirnavnieks pilī izpļāpājas, ka viņa meita var salmus pārvērst zeltā, mantkārīgais karalis liek viņu atgādāt uz pili. Tur viņa tiek ieslodzīta kambarī kopā ar salmu kaudzi. Lisa ir izmisumā, bet tad viņas priekšā iznirst rūķis, kurš palīdz viņai pārvērst salmus zeltā. Katru reizi, kad rūķis viņai palīdz, Lisai ir jādod kaut kas no sevis. Trešo reizi rūķis pretī prasa viņas pirmdzimto. Ar lielām sirdssāpēm Lisa piekrīt. Kas notiek tālāk? Mantkārība, sirds skaidrība, piedzīvojumi un mīlestība dodas pasaulē roku rokā katrā brāļu Grimmu pasakā. Varam pačukstēt vien to, ka karalim ir alerģija pret zeltu, un, kā jau pasakā - viss beidzas laimīgi!
07:30 Salātlapiņa
Salātlapiņa jau gadiem ilgi ir ieslodzīta augstā tornī, kur vientulībā vada dienas un naktis. Vienīgā, kas pie viņas var nokļūt, ir ļaunā burve, kas tornī uzrāpjas pa Salātlapiņas garajiem matiem. Kādudien šo noslēpumu atklāj princis. Viņš satiek skaisto meiteni un viņā iemīlas
08:35 Mīlas viesulis
Ariāna pašaizliedzīgi metas uguns liesmās un izglābj Kristofa dzīvību, Kristofs ir viņai dziļi pateicīgs. Uzzinot, ka Kristofs cietis ugunsgrēkā un atrodas slimnīcā, Eva dodas viņu apraudzīt un izraisa Robertā greizsirdības lēkmi. Zonnbīhleru brūža pircējs tomēr atsakās ražot Francītes sidru; Francīte un Štefans dodas cita brūža meklējumos, tomēr nesekmīgi. Vanesa dodas pie Vernera lūgt fitnesa treneres darbu viesnīcā, arī Pauls nolemj aizlikt par meiteni labu vārdu
09:30 Mana vienīgā
Jaunības ideālu pārņemtais Luišs, noslēdzis studijas Lisabonā, visiem par pārsteigumu nepakļaujas vecāku spiedienam un atsakās no karjeras ģimenes būvuzņēmumā. Drauga mudināts, viņš nolemj pārcelties uz Angolu un sākt jaunu dzīvi tur. Āfrikas pasakainā daba viņu apbur uzreiz, tāpat kā skaistā meitene no Luandas - Mara. Taču Luiša un Maras mīlestība atduras pret neskaitāmiem šķēršļiem. Vecāku nosodījums, sabiedrības aizspriedumi un nelabvēļu intrigas draud iznīcināt viņu cerības būt laimīgiem kopā
10:25 Medmāsa Betija
Betija pamana, ka Lizija arvien vairāk laika pavada ar Miru. Beidzot viņa piekrīt tikties ar Janu Petersenu. Talula cieš no grūtniecības simptomiem un neziņas par nākotni. Levandovskis pieņem lēmumu. Vanda slepus seko Safijam un atklāj viņa noslēpumu. Pacientam Grabertam, kurš ieradies slimnīcā ar vēdersāpēm un vēlas tikai recepti zālēm, pēkšņi tiek atklāta smaga diagnoze un steidzami ir nepieciešama bīstama operācija. Tikmēr Mira un Lizija mēģina palīdzēt kādam fotogrāfam, kuram nezināmu iemeslu dēļ pēkšņi iestājusies kāju paralīze
11:15 Lennebergas Emīla jaunie nedarbi
Svensonu ģimene dodas uz Vimmerbijas tirgu. Emīls noskata zirgu Lūkasu, ko jau paspējis nopirkt cits zemnieks. Tomēr Emīls nav no tiem bērniem, kas ātri padodas. Un tā viņš uz Lennebergu jāj ar savu zirgu Lūkasu. Par Emīla attapību tēvs ļoti lepojas un aizmirst par viņa pastrādātajām blēņām. Pienāk ziema, kas visu Smolandi noklāj ar baltu sniegu. Emīla mīļais Alfrēds sasirgst. «Kad vajag būt stipram, tad esi stiprs,» iesaucas Emīls un aizved Alfrēdu pie ārsta. «Lennebergas Emīla jaunajos nedarbos» atklāsies, kādi šķēršļi gadījās Emīla ceļā un kā viņš tiem drosmīgi stājās pretī
12:45 Mūziķene
Izklaidējošs raidījums pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem un viņu vecākiem. Ir lielas skolas un mazas skolas, taču visās skolās māca jaunas un interesantas lietas. Sākot ar septembri, arī Latvijas Televīzijā «durvis vērs» jauna skola ar nosaukumu «Mūziķene»! Tajā varēs piedalīties ikviens, kurš svētdienas rītos izvēlēsies ieslēgt televizoru. Kopā ar raidījuma vadītājiem - septiņgadīgo Rebeku un deviņgadīgo Emīlu, iepazīsim mūzikas instrumentus, kurus parasti bērni mācās mūzikas skolā
12:59 Mūziķene
Izklaidējošs raidījums pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem un viņu vecākiem. Ir lielas skolas un mazas skolas, taču visās skolās māca jaunas un interesantas lietas. Sākot ar septembri, arī Latvijas Televīzijā «durvis vērs» jauna skola ar nosaukumu «Mūziķene»! Tajā varēs piedalīties ikviens, kurš svētdienas rītos izvēlēsies ieslēgt televizoru. Kopā ar raidījuma vadītājiem - septiņgadīgo Rebeku un deviņgadīgo Emīlu, iepazīsim mūzikas instrumentus, kurus parasti bērni mācās mūzikas skolā
13:15 Latvijas Literatūras Gada Balva
Pārsteigumiem pilnā ceremonijā tiks pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas. Spožākie dzejnieki, tulkotāji un rakstnieki tiks godināti, svinot literatūru - mākslu, kas ir kopā ar lasītājiem gan priekos, gan bēdās. No īpašās svinību studijas viņus sveiks ceremonijas vadītāji - dzejnieki Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe , skanēs Edgara Mākena mūzika, ar īpašu ceremonijai sacerētu skaņdarbu uzstāsies Miķelis Putniņš, scenogrāfiju veidos Berta Vīlipsone, bet ceremonijas raidījuma režisore ir Liene Linde
14:15 Latvijas Sirdsdziesma
Arī šajā raidījuma sezonā klausīsimies jaunas un skanīgas aptaujas dziesmas un dzīvosim līdzi jaunrades tapšanas stāstiem! Arī šajā gadā dosimies Latvijas ārēs satikt interesantus un muzikālus cilvēkus, kuri ir mums tepat, blakus!
15:15 Krustpunktā
Visvairāk klausītais Latvijas radio raidījums «Krustpunktā» redzams arī Latvijas televīzijas ēterā. Ne tiešraidē, bet ar nelielu nobīdi, iespējams sekot līdzi gan aktuālajām intervijām, gan klausītāju uzdotajiem jautājumiem un amatpersonu atbildēm
16:10 Mana vienīgā
Jaunības ideālu pārņemtais Luišs, noslēdzis studijas Lisabonā, visiem par pārsteigumu nepakļaujas vecāku spiedienam un atsakās no karjeras ģimenes būvuzņēmumā. Drauga mudināts, viņš nolemj pārcelties uz Angolu un sākt jaunu dzīvi tur. Āfrikas pasakainā daba viņu apbur uzreiz, tāpat kā skaistā meitene no Luandas - Mara. Taču Luiša un Maras mīlestība atduras pret neskaitāmiem šķēršļiem. Vecāku nosodījums, sabiedrības aizspriedumi un nelabvēļu intrigas draud iznīcināt viņu cerības būt laimīgiem kopā
17:05 Mīlas viesulis
Ariāna pašaizliedzīgi metas uguns liesmās un izglābj Kristofa dzīvību, Kristofs ir viņai dziļi pateicīgs. Uzzinot, ka Kristofs cietis ugunsgrēkā un atrodas slimnīcā, Eva dodas viņu apraudzīt un izraisa Robertā greizsirdības lēkmi. Zonnbīhleru brūža pircējs tomēr atsakās ražot Francītes sidru; Francīte un Štefans dodas cita brūža meklējumos, tomēr nesekmīgi. Vanesa dodas pie Vernera lūgt fitnesa treneres darbu viesnīcā, arī Pauls nolemj aizlikt par meiteni labu vārdu
18:00 Dienas ziņas
18:26 Sporta ziņas
18:32 Laika ziņas
18:35 Latvijas Kods
Dinārs ir muzikants ar neatņemamu vērtību - viņa īpašo frizūru. Dināra raibajā dzīvē šķietami nekā netrūkst - ir gan pasūtījumi spēlēt ballēs, gan sieviešu uzmanība, viņam patīk darīt to, kas padodas - izklaidēt publiku ar šlāgerhitiem. Dinārs izpurina savas krēpes un «uzrauj vēl vienu» līdz brīdim, kad viss gandrīz apstājas. Jaunajos apstākļos viņam jāspēj saglabāt gan sava publika, gan dzīvesprieks
19:00 Aizliegtais paņēmiens
Pirmdienās, pulksten 19:30 LTV1 piedāvā sociālpolitisku tematu raidījumu «Aizliegtais paņēmiens» ar žurnālistu Gunti Bojāru, kurš informācijas iegūšanai līdzās tradicionālajām žurnālistikas metodēm izmantos arī eksperimentus, testus, slēpto filmēšanu, fikciju, tādejādi atklājot problēmas sabiedrībā
20:00 Panorāma
Latvijā vecākā informatīvā programma «Panorāma», kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien «Panorāmas» veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. «Panorāma» neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. «Panorāma» ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām «Panorāmas» skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls
20:35 Šodienas jautājums
No 31. augusta LTV1 tiks demonstrēts jauns diskusiju raidījums «Šodienas jautājums», kas ēterā būs četras reizes nedēļā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) uzreiz pēc «Panorāmas»- pulksten 20.34. Raidījumu vadīs pieredzējusī LTV Ziņu dienesta žurnāliste Anete Bērtule, redaktore - Alīna Lastovska, kura iepriekš strādājusi vairākos plašsaziņas līdzekļos. Raidījums noritēs diskusijas formā - ar vienu, diviem vai vairākiem viesiem, plašāk skaidrojot un analizējot kādu no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem un meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Interneta pārraidē raidījums būs vērojams ar surdotulkojumu
20:53 Sporta ziņas
20:59 Laika ziņas
21:05 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts
Uģis Joksts skatītājus uzrunās svētku priekšvakarā, piedāvājot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu sagaidīt labā noskaņā ar visai nopietnu erudīcijas treniņu. Jautājumus spēles vadītājs uzdos sešiem ar jurisprudenci saistītiem erudītiem, no kuriem divu dalībnieku ģimenes locekļi bijuši klāt vēsturiskajā brīdī un Augstākajā Padomē balsojuši par Latvijas neatkarību. Komandu kapteiņi - Lauma Paegļkalna un Agris Dreimanis. Lauma Paegļkalna - komandas kapteine, jūrmalniece, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora p.i. Vissvarīgākais pasaulē ir ģimene un meita Madara. Mūžīgā optimiste, izaugusi mākslas, kino, mūzikas un literatūras pasaulē, starp radošiem cilvēkiem ar ideāliem par brīvu Latviju. Ir urbāniste, patīk ceļot un izzināt pasaules pilsētas, noklīstot no tūristu takām. Roberts Lazda - tukumnieks. Jurists, Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīgs. Radošs un dzīvespriecīgs. Ārpus darba interesējas par arhitektūru un dizainu. Patīk un labi sanāk gatavot ēst. Brīvo laiku pavada pie dabas. Pirmo reizi piedalās TV raidījumā un šāda mēroga erudīcijas spēlē. Arlita Zariņa - Administratīvās rajona tiesas tiesnese. Kopā ar kapteini darbojas Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdē, organizējot diskusijas administratīvajiem tiesnešiem. Brīvajā laikā izbauda pārgājienus dabā, īpaši gar jūru vai kalnos, izceļas ar nepacietību un zinātkāri. Arlitas aprūpē uzplaukst krāšņākie amariļļi. Agris Dreimanis - komandas kapteinis. Dzimis Rīgā, vidusskolu absolvējis Smiltenē, dzīvo Baldonē. Bijis tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Augstākajā tiesā. Pašlaik ir Administratīvās rajona tiesas tiesnesis. Patīk erudīcijas spēles, piedalījies radio erudīcijas raidījumā «Lieliskais piecinieks». Brīvajā laikā patīk lasīt un pārvietoties - skriet, iet, braukt ar mašīnu vai velosipēdu. Silvija Kuškina - absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un darba gaitas tiesu sistēmā uzsākusi kā tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Senātā. Brīvajā laikā lasa un piedalās erudīcijas spēlēs gan individuāli, gan komandās. Futbola un mūzikas cienītāja. Romāns Dončenko - rīdzinieks. Pabeidzis Latvijas Policijas akadēmiju. Vairāk nekā 10 gadus dienējis policijā. Nākamie 10 gadi nostrādāti Administratīvajā rajona tiesā. Patīk mākslas vēsture, ceļošana, smagā mūzika. Piedalījies «Prāta spēlēs» un līdzīgos pasākumos
21:50 Sporta studija
Hokejisti gatavojas Pasaules čempionātam Rīgā. Latvijas izlasei vēl priekšā pārbaudes spēles pret Šveici, bet šoreiz raidījumā - par organizatoru gatavošanos čempionātam Rīgā. Treniņu halles nodošana «Daugavas» stadionā kavējas, studija sekos arī tam, kā veicas ar otras sacensību arēnas iekārtošanu Olimpiskajā centrā. Raidījumā arī par citiem aktuālajiem jaunumiem pasaules un Latvijas sportā, mūsu sportistu sniegumu dažādās sacensībās un profesionālajās līgās. Turpinās arī Tokijas olimpisko spēļu atlase. Raidījumā būs vairākas aktuālās reportāžas, ciemos arī kāds viesis
22:40 Kultūrdeva
Runāsim par Latvijas kino neseno pagātni, tagadni un nākotni, īpašu uzsvaru liekot uz leļļu animāciju un Latvijas filmu maratonu, kā arī progresējošo sadarbību ar kaimiņiem lietuviešiem. Studijā viesosies režisore Dace Rīdūze un producents Roberts Vinovskis. Raidījuma otrā daļa būs atvēlēta grupas «Prāta Vētra» aktualitātēm. «Kultūrdevā» viesosies visi četri grupas dalībnieki, tādēļ saruna notiks tiešsaistē
23:35 Kultūršoks
Kultūra ir ne vien māksla, bet arī nauda, projekti, ražošana un gan radoši, gan postoši konflikti. Par kultūrvides problēmām un šokējošām atklāsmēm - raidījums «Kultūršoks»
23:50 Pasaules panorāma
Raidījums par ārpolitiku «Pasaules panorāma» arī jaunajā sezonā dzīvos līdzi pasaules pulsam. Notikumi, kas sākas un attīstās citās zemēs, nebūt nav tālu, tie bieži ļoti tieši skar arī mūs, Latvijā. Jo spilgti to pierādīja Covid-19. Raidījuma komanda turpinās sekot līdzi šai tēmai un daudzām citām, kas veido un maina pasauli - notikumiem Baltkrievijā, ASV prezidenta vēlēšanām, varas vertikāles attīstībai Krievijā, tam, kas svarīgs mūsu tuvākajos kaimiņos - Baltijā. Raidījuma vadītāji - Ina Strazdiņa un Toms Pastors
00:20 1:1. Aktuālā intervija
Katru otrdienas vakaru plkst. 21.15 Latvijas Televīzija piedāvā raidījumu «1:1» [viens pret vienu]. Raidījums veidots pēc britu televīzijas hard talk parauga, kur studijā satiekas sabiedrībā zināma personība un žurnālists. 45 minūšu garā intervijā, «1:1» mērķis ir ne tikai izdiskutēt sabiedrībai svarīgas aktualitātes, bet arī atklāt intervējamā personību. Raidījuma viesi tiek izvēlēti, vadoties pēc tā brīža aktualitātēm, vai arī, skatoties uz konkrētās personas potenciālo ietekmi uz sagaidāmajiem notikumiem nākotnē. Uz raidījumu tiek aicināti dažādu jomu pārstāvji - valsts pirmās amatpersonas, biznesa, kultūras un nevalstiskā sektora pārstāvji. Raidījumu vada žurnālists Gundars Rēders
01:10 12 elementi ainavā
12 raidījumu ciklā skatītājiem būs iespējams iepazīties ar 12 dažādiem Latvijai raksturīgiem ainavu elementiem - vientuļiem lauku kokiem, dabiskajām pļavām, upēm, kāpām un citām vērtībām, kas pie mums vēl sastopamas. Raidījumā caur vecajām mākslas un dokumentālajām filmām varēs ieraudzīt, kāda ir bijusi Latvijas ainava pirms vairākiem gadu desmitiem, mēģināt saprast, kas tajā mainījies un ko mūsdienās darīt, lai saglabātu ainavas unikālās iezīmes
01:40 Aculiecinieks
Raidījums «Aculiecinieks» atgriežas ar jaunu sezonu! 13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus
02:00 Šodienas jautājums
No 31. augusta LTV1 tiks demonstrēts jauns diskusiju raidījums «Šodienas jautājums», kas ēterā būs četras reizes nedēļā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) uzreiz pēc «Panorāmas»- pulksten 20.34. Raidījumu vadīs pieredzējusī LTV Ziņu dienesta žurnāliste Anete Bērtule, redaktore - Alīna Lastovska, kura iepriekš strādājusi vairākos plašsaziņas līdzekļos. Raidījums noritēs diskusijas formā - ar vienu, diviem vai vairākiem viesiem, plašāk skaidrojot un analizējot kādu no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem un meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Interneta pārraidē raidījums būs vērojams ar surdotulkojumu
02:20 Aizliegtais paņēmiens
Pirmdienās, pulksten 19:30 LTV1 piedāvā sociālpolitisku tematu raidījumu «Aizliegtais paņēmiens» ar žurnālistu Gunti Bojāru, kurš informācijas iegūšanai līdzās tradicionālajām žurnālistikas metodēm izmantos arī eksperimentus, testus, slēpto filmēšanu, fikciju, tādejādi atklājot problēmas sabiedrībā
03:15 Sporta studija
Hokejisti gatavojas Pasaules čempionātam Rīgā. Latvijas izlasei vēl priekšā pārbaudes spēles pret Šveici, bet šoreiz raidījumā - par organizatoru gatavošanos čempionātam Rīgā. Treniņu halles nodošana «Daugavas» stadionā kavējas, studija sekos arī tam, kā veicas ar otras sacensību arēnas iekārtošanu Olimpiskajā centrā. Raidījumā arī par citiem aktuālajiem jaunumiem pasaules un Latvijas sportā, mūsu sportistu sniegumu dažādās sacensībās un profesionālajās līgās. Turpinās arī Tokijas olimpisko spēļu atlase. Raidījumā būs vairākas aktuālās reportāžas, ciemos arī kāds viesis
03:58 1000 jūdzes Kambodžā
Ekspedīcijas mērķis ir izpētīt un mēģināt saprast vienu no mūsdienu zinātnes mīklainākajiem noslēpumiem - senās Ankoras pilsētas tempļu celtniecības tehnoloģiju. Ekspedīcijas komanda piedāvā īpašu stāstu par Kambodžu, kurā aizraujošākie un interesantākie piedzīvojumi sākas senajā pilsētā Ankorā, kura bija «pazudusi» džungļos vairāk kā 400 gadus. Kas būvēja šo iespaidīgo pilsētu, kā tas tika paveikts un kādas celtniecības tehnoloģijas izmantoja senie khmeri pirms 900 gadiem? Ekspedīcijas maršruts vedīs vairāk kā 1700 kilometrus pa seno Dienvidaustrumāzijas karaļvalsti Kambodžu - valsti ar senu un noslēpumainu vēsturi, interesantu kultūru un eksotisku dabu
04:25 Datu zinātne
04:30 Latvijas Sirdsdziesma
Arī šajā raidījuma sezonā klausīsimies jaunas un skanīgas aptaujas dziesmas un dzīvosim līdzi jaunrades tapšanas stāstiem! Arī šajā gadā dosimies Latvijas ārēs satikt interesantus un muzikālus cilvēkus, kuri ir mums tepat, blakus!
05:30 Ķepa uz sirds
Raidījums «Ķepa uz sirds» pie saviem skatītājiem atgriežas ar desmito sezonu. Desmit gadi ir nopietns skaitlis ne tikai kaķa vai suņa mūžā, bet arī mūsu raidījuma pastāvēšanas vēsturē! Vairāk kā 350 sēriju gaitā esam sastapuši daudzus dzīvnieku draugus ne tikai Latvijā, bet ārpus valsts robežām. Pie daudziem mūsu varoņiem raidījuma veidotāji ciemosies atkārtoti. Sezonas pirmajās sērijās ciemosimies pie modes mākslinieka Dāvida un redzēsim, kā izaudzis viņa suns Orions, kuru Dāvids kā kucēnu izglāba no noslīcināšanas upē. Aizkustinoša tikšanās gaida dziedātāju Intaru Busuli un viņa suni Uno. Uzzināsim, kā audzināt suni, ja tas ir pirmais saimnieka dzīvē. Kopā ar dzīvnieku uzvedības ekspertu dosimies pie mūziķa Mārča Auziņa, kura ģimenes sastāvu jau dažus mēnešus papildina Šveices ganu suns Sibeliuss, kurš savu saimnieku pacietību pārbauda dažādi - kožot un atsakoties iet pie pavadas. Iepazīstināsim ar dažādām suņu šķirnēm, tostarp kollijiem, bokseriem, vēja suņiem. Turpināsim raidījuma galveno ideju un misiju - palīdzēt samazināt pamesto un patversmēs atstāto dzīvnieku skaitu, gan meklējot tiem mājas, gan arī mazinot stereotipu, ka dzīvnieks no patversmes ir problemātisks
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Ķepa uz sirds
Raidījums «Ķepa uz sirds» pie saviem skatītājiem atgriežas ar desmito sezonu. Desmit gadi ir nopietns skaitlis ne tikai kaķa vai suņa mūžā, bet arī mūsu raidījuma pastāvēšanas vēsturē! Vairāk kā 350 sēriju gaitā esam sastapuši daudzus dzīvnieku draugus ne tikai Latvijā, bet ārpus valsts robežām. Pie daudziem mūsu varoņiem raidījuma veidotāji ciemosies atkārtoti. Sezonas pirmajās sērijās ciemosimies pie modes mākslinieka Dāvida un redzēsim, kā izaudzis viņa suns Orions, kuru Dāvids kā kucēnu izglāba no noslīcināšanas upē. Aizkustinoša tikšanās gaida dziedātāju Intaru Busuli un viņa suni Uno. Uzzināsim, kā audzināt suni, ja tas ir pirmais saimnieka dzīvē. Kopā ar dzīvnieku uzvedības ekspertu dosimies pie mūziķa Mārča Auziņa, kura ģimenes sastāvu jau dažus mēnešus papildina Šveices ganu suns Sibeliuss, kurš savu saimnieku pacietību pārbauda dažādi - kožot un atsakoties iet pie pavadas. Iepazīstināsim ar dažādām suņu šķirnēm, tostarp kollijiem, bokseriem, vēja suņiem. Turpināsim raidījuma galveno ideju un misiju - palīdzēt samazināt pamesto un patversmēs atstāto dzīvnieku skaitu, gan meklējot tiem mājas, gan arī mazinot stereotipu, ka dzīvnieks no patversmes ir problemātisks
06:30 Tutas koncerts
Šī gada septembrī notika ilgi gaidītais pirmais Tutas dziesmu lielkoncerts, kurā Tuta un Lapsa dziedāja un dejoja kopā ar Tutas dziesmu autori - Amsterdamā dzīvojošo latviešu komponisti Lauru Polenci. Uz skatuves kopā ar viņām bija arī dziedātājas Annija Putniņa un Elīna Ose, kā arī mūziķi Staņislavs Judins (kontrabass), Rūdolfs Dankfelds (bungas) un Rihards Goba (ģitāra, ukulele). Koncertu apmeklētāju atsaucība bija neticami liela, bet prieks, ko mākslinieki guva no līdzi dziedošajiem, dejojošajiem un sajūsminātajiem bērniem, bija nenovērtējams. Koncerts iemūžināts arī video formātā un - lai bērniem jautrāka skatīšanās - papildināts ar mīļām animācijām
07:15 Atslēgas
Atslēgas stāstīs par Latvijas valsts vēstures nozīmīgākajiem jeb «atslēgas» notikumiem, personībām un pagriezieniem no 1918. gada līdz mūsdienām. Katra sērija būs 15 minūtes gara un apskatīs vienu notikumu. Atslēgu mērķis ir katru izvēlēto notikumu atklāt no neparasta skatupunkta, it kā «atslēdzot durvis» uz mazāk zināmiem un tāpēc īpaši intriģējošiem faktiem. Šāda izzinoša pieeja, apejot ierastos vēstures pasniegšanas stereotipus, skatītājiem ļaus it kā zināmo ieraudzīt citām acīm un sen notikušo - labāk izprast kontekstā ar šodienas pieredzi. Visa gada garumā Latvijas vēsture tiks stāstīta «jauktā secībā» - notikumi tiks virknēti nevis secīgi pa gadiem, bet gan apskatīti tieši tajā mēnesī, kad notikuši. Piemēram, pirmā Atslēgu sērija (18. janvārī) būs veltīta 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem, otrā - brīnumainam stāstam no 1946. gada janvāra, kad baltiešu kara bēgļi Vācijā dibināja savu universitāti, trešā - 1951. gada janvārī notikušām padomju represijām pret Rīgas intelektuāļiem, bet ceturtā - 1992. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm Albervilā, kur neatkarību nupat atguvusī Latvija piedzīvoja atkaluzņemšanu pasaules olimpiskajā saimē
07:30 Rīta Panorāma
«Rīta Panorāma» - ēterā no pl. 6.30 - 8.30, iepazīstinot ar jaunāko informāciju par Latvijas un pasaules notikumiem un to attīstību, kā arī izvērtējot aizvadītās diennakts aktualitāšu nozīmību. «Rīta Panorāma» piedāvā arī jaunākās sporta aktualitātes, laika prognozi un sarunas ar studijas viesiem
09:00 Dievkalpojums
10:05 XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
12:00 Saeimas svinīgā sēde
12:30 Ceplis
Filma pēc Pāvila Rozīša romāna «Ceplis» motīviem. 20. gadsimta 20. gadi Latvijā. Uzņēmīgais Edgars Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai no Latvijas māla ražotu ķieģeļus eksportam. Viņa projektā iesaistās daudzi, cerot uz solīto milzu peļņu. Drīz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašīnrakstītāju Austru Zīli, bet bizness tikmēr paliek novārtā, turklāt izrādās, ka Cepļa izvēlētais māls ražošanai nav derīgs. Kamēr neviens to nav uzzinājis, Ceplis ātri savērpj intrigu, un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst Nagaiņa znots Sausais
14:00 Mans zelts
Latviešu karavīra gars, spilgtākie Latvijas armijas vēstures mirkļi un mūsdienu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstība - tas viss apkopots režisora Askolda Saulīša dokumentālajā filmā «Mans zelts», kas tapusi par godu Latvijas bruņoto spēku simtgadei. Meistarīgi izmantojot animāciju, unikālus arhīvu kadrus un fotogrāfijas, kā arī laikabiedru stāstīto, tapis emocionāls vēstījums par latviešu karotspēju, kas caurvijusi citu varu vadītos konfliktus Latvijas vēsturē, palīdzējusi uzvarēt Latvijas Neatkarības karā un starpkaru periodā izveidot spēcīgu Latvijas armiju, kā arī devusi pārliecību nostāties uz barikādēm un atjaunot bruņotos spēkus 1990. gados. Griba aizstāvēt savu zemi ir izšķiroša arī patlaban, turpinot strauji attīstīt NBS kaujas spējas. Par NBS izveidi mūsdienās atmiņās dalās bijušie NBS komandieri - atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī atvaļinātais brigādes ģenerālis Jānis Kažociņš un pašreizējais Nacionālo Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Filmas scenārija un teksta autors, ko ierunājis aktieris Andris Keišs, ir Dainis Īvāns, filmas producents - Raitis Ābele, animācijas mākslinieki - Harijs Grundmanis, Aigars Gercāns un komponists - Jānis Brunovskis. Dokumentālā filma tapusi studijā «Tritone Studio»
14:30 Atslēgas
Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā. Todien parlaments dalījās divās galēji pretējās viedokļu grupās. Latvijas Tautas fronte pret Interfronti. Vieni par, otri pret Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Lai tā tiktu pieņemta, bija nepieciešamas 134 balsis. Tautas fronti parlamentā pārstāvēja 131 deputāts. Līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai svarīgais dokuments iegūs pietiekamu balsu skaitu. Tomēr «par» Neatkarības deklarācijas pieņemšanu nobalsoja 138 deputāti. Ir divi būtiski notikumi, bez kuriem 4. maijs nebūtu iespējams - LPSR vietējo padomju (jeb pašvaldību) vēlēšanas 1989. gada decembrī un LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gada martā - tieši šajā laikā tapa arī pati Neatkarības deklarācija. Abās vēlēšanās pārsvaru ieguva Latvijas Tautas fronte, kas atklāti pauda atbalstu valstiskās neatkarības atjaunošanai. Kas bija tās personas, kam jāpateicas par Neatkarības deklarācijas vadlīniju un tās teksta tapšanu? Kam jāpateicas par tās pieņemšanu? Un vai varēja būt arī citādi?
14:45 Pie bagātās kundzes
Režisora Leonīda Leimaņa mākslas filmas «Pie bagātās kundzes» atjaunotajā versijā pasaule joprojām ataino kādu stāstu gluži kā no senas, melnbaltas pastkartes. Šī ir kinorežisora piektā un pēdējā uzņemtā filma. Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis ir ar labu izglītību, taču gatavs skaldīt malku, tīrīt ielas un sētu jaunbagātnieka Kalnkājas ģimenes vajadzībām. Kārklu meitas Emmas liktenis ir visai neskaidrs. Pēc iznākšanas no cietuma viņai ir jāsakārto sava dzīve. Kad Emmas lojalitāte un piemērotība darbam Kalnkāju ģimenē tiek pārbaudīta ar tīši zemē nomestu metāla pieclatnieku, viņai izdodas izturēt «uzticēšanās sietu» un iegūt darbu Kalnkāju ģimenē. Pašu ģimeni pāršalkušas pirmsvēlēšanu laika aktivitātes, tāpēc viņu galvenais sarunas «trumpis» ir labumu piesaukšana, ko sola mazmājnieku partija savas uzvaras gadījumā
16:25 Pūt, vējiņi!
Raiņa populārās lugas ekranizējums, kam scenāriju rakstījis Imants Ziedonis. Traģiskais stāsts par Ulda un Baibas mīlestību, par lepnās mātes meitas Zanes pārdzīvojumiem pēc iecerētā līgavaiņa nodevības, atainotas lauku sētas darba un sadzīves tradīcijas, spilgti raksturi. Filmā izskan komponista Imanta Kalniņa mūzika
18:00 Dienas ziņas
18:22 Sporta ziņas
18:28 Laika ziņas
18:35 Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls
Viņam ir gandrīz 85 gadi, mēģinājumi gandrīz katru dienu un koncerti vismaz reizi nedēļā. Kas viņu dzen? Raimonds Pauls ir populārākais komponists ne tikai Latvijā. Viņa dziesmas dzied visā pasaulē. «Dāvāja Māriņa» ir tik populāra Japānā, ka Pauls saņēmis japāņu Uzlecošās Saules ordeni. Pašam gan vistuvākais ir džezs. Viņš koncertos sadarbojas ar latviešu izcelsmes pasaules zvaigznēm - soprānu Elīnu Garanču, ērģelnieci Ivetu Apkalnu, diriģentu Marisu Jansonu. Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa viņam seko pandēmijas laikā, atskāršot, ka ierobežojumi un Covid-19 draudi diez ko neaptur Maestro viņa mūžīgā dzinēja gaitā. Kā viņš tiek galā ar pārbaudījumiem, ko cilvēka fiziskajam veidolam uzliek laiks, un vientulību, kad vairums draugu aizgājuši mūžībā? Kas ir viņa neizsīkstošā dzīvesspara un radošā gara avots?
20:00 Panorāma
Latvijā vecākā informatīvā programma «Panorāma», kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien «Panorāmas» veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. «Panorāma» neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. «Panorāma» ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām «Panorāmas» skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls
20:35 Sporta ziņas
20:41 Laika ziņas
20:50 Dārza svētku koncerts #ģimeneslokā
Turpinām tradīcijas! Latvijas Televīzija kopā ar desmit mīlošām mūziķu un aktieru ģimenēm 4. maijā svinēs dārza svētkus! Busuļi, Lūriņi-Eglieni, Kaukuļi, Ozoli, Zemīši, Egliji-Grāveļi, Auzāni, Pūces, Kārkli-Kalniņi un Īles - desmit ģimenes svētku koncertā sagatavojušas jums īpašas dziesmas, kuras ar savu sirsnību tik labi iederēsies 4. maija svētku vakarā! Jau otro gadu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu sagaidīsim bez iespējas sanākt visiem kopā un klātienē priecāties par savu valsti un tās cilvēkiem. Bet svētkus sirdī neviens nav atcēlis, tāpēc kopā ar Māru Sleju un Reini Ošenieku izmantosim uzaicinājumu un dosimies pie šīm desmit ģimenēm ciemos. Meklēsim dzimtas relikvijas, uzzināsim svētku tradīcijas un, kā jau pavasarī un dārza svētkos pienākas, iestādīsim arī kādu koku. Ar dziesmām, cienastiem, stāstiem un stādiem tiekamies dārza svētku koncertā #ģimeneslokā!
22:15 Nameja gredzens
13. gadsimts, bagātās un varenās baltu pagānu zemes ir iekārojams mērķis arī Romai. Īpaši Zemgale, kura kontrolē tirdzniecības ceļus un nekad nepakļaujas nevienam. Pāvesta bastards Maksis ir gatavs iesaistīties cīņā par iespēju valdīt Zemgalē. Nodevīgi tiek noindēts valdnieks Viesturs. Taču varas gredzens un tiesības valdīt tiek jaunajam Namejam. Pieredzes trūkumam un nodevībai Namejs liek pretī drosmi. Vai Namejs un viņa tauta kļūs par leģendu?
00:10 1906
Rīga, 1906. gada rudens. Slepenpolicija ir guvusi virsroku cīņā ar sociāldemokrātu kaujiniekiem. Tikai viena grupa spītīgi turpina savu darbību un plāno uzbrukumu rūpnīcas kasei. Par operācijas vadītāju tiek nozīmēts ierindas kaujinieks Pelēkais. Operācijas plānošanas laikā Pelēkais satiek dzejnieci Violetu un mēģina iekarot viņas uzmanību. Violetas iedvesmots, Pelēkais ierauga dzīvi un revolūciju citām acīm. Uzbrukums neizdodas kā plānots, Pelēkajam ir nepieciešama Violetas palīdzība. Atšķirīgu motīvu vadīti, abi iesaistās romantiskā un nāvīgā afērā. Filmas režisors, latviešu teātra un kino pārstāvis Gatis Šmits darbojas Latvijā kopš 1990. gadu vidus, ieguvis maģistra grādu kino režijā Ņujorkas Universitātē. Veidojis mākslas filmas «Seržanta Lapiņa atgriešanās», «Vogelfrei», u.c. «1906» šī gada «Lielajam Kristapam» ir izvirzīta vislielākajam skaitam nomināciju, saņemot kopumā 15 nominācijas. To vidū ir nominācijas «Labākā pilnmetrāžas spēlfilma», «Labākais scenārija autors» (Marta Elīna Martinsone), «Labākais operatora darbs» (Jurģis Kmins), «Labākais spēlfilmas autors» (Gatis Šmits), u. c…
01:45 De facto
Analītiski pētnieciskais raidījums «de facto». Sabiedrībai nozīmīgus jautājumus izmeklēs komanda, kuru veido četri žurnālisti - Matīss Arnicāns, Olga Dragiļeva, Ivo Leitāns un Inga Šņore. Raidījuma režisors - Dace Slavinska. Jaunajā sezonā īpaša uzmanība tiks pievērsta notikumiem, kas tieši ietekmēs Latvijas nākotni - 13.Saeimas vēlēšanām un Valsts prezidenta vēlēšanām. Ko partijas noklusē? Raidījuma «de facto» žurnālisti sekos krimināllietu izmeklēšanai, kas saistītas ar Latvijā ietekmīgām personām. «de facto» uzmanības lokā arī citas nozīmīgas tēmas, lai aizstāvētu Latvijas sabiedrības intereses. Raidījumu vadīs Inga Šņore un Matīss Arnicāns
02:20 Berberiem pa pēdām. Maroka
Maroka - vieta, kur okeāns sastop tuksnesi, ēzeļu vilkti rati - motociklus, bet mošejas mijas ar oāzēs celtām eiropiešu pilsētām. Ziemeļāfrikas dažādību Sandra Kropa meklēs gan naksnīgajā tuksnesī, kamieļu un Mēness pavadīta, gan austrumu tirgus laukumā, kur līdzās neskaitāmiem dateļu un garšvielu tirgotājiem savu meistarību izrāda uguns rijēji un čūsku dīdītāji. Turienes kalnos dzīvojošo berberu mājas būs atvērtas tradicionālā kuskusa gatavošanai, paklāju aušanai un sarunām par dzīvi starp Austrumiem un Rietumiem. Marokā vienlaikus var dzīvot kā mūsdienās, tā viduslaikos - visspilgtāk tie atklājas senajās vecpilsētās, kur labirintam līdzīgajās ielās dažu soļu garš ceļš pārvēršanas nebeidzamā piedzīvojumā
02:50 Berberiem pa pēdām. Maroka
Maroka - vieta, kur okeāns sastop tuksnesi, ēzeļu vilkti rati - motociklus, bet mošejas mijas ar oāzēs celtām eiropiešu pilsētām. Ziemeļāfrikas dažādību Sandra Kropa meklēs gan naksnīgajā tuksnesī, kamieļu un Mēness pavadīta, gan austrumu tirgus laukumā, kur līdzās neskaitāmiem dateļu un garšvielu tirgotājiem savu meistarību izrāda uguns rijēji un čūsku dīdītāji. Turienes kalnos dzīvojošo berberu mājas būs atvērtas tradicionālā kuskusa gatavošanai, paklāju aušanai un sarunām par dzīvi starp Austrumiem un Rietumiem. Marokā vienlaikus var dzīvot kā mūsdienās, tā viduslaikos - visspilgtāk tie atklājas senajās vecpilsētās, kur labirintam līdzīgajās ielās dažu soļu garš ceļš pārvēršanas nebeidzamā piedzīvojumā
03:20 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts
Uģis Joksts skatītājus uzrunās svētku priekšvakarā, piedāvājot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu sagaidīt labā noskaņā ar visai nopietnu erudīcijas treniņu. Jautājumus spēles vadītājs uzdos sešiem ar jurisprudenci saistītiem erudītiem, no kuriem divu dalībnieku ģimenes locekļi bijuši klāt vēsturiskajā brīdī un Augstākajā Padomē balsojuši par Latvijas neatkarību. Komandu kapteiņi - Lauma Paegļkalna un Agris Dreimanis. Lauma Paegļkalna - komandas kapteine, jūrmalniece, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora p.i. Vissvarīgākais pasaulē ir ģimene un meita Madara. Mūžīgā optimiste, izaugusi mākslas, kino, mūzikas un literatūras pasaulē, starp radošiem cilvēkiem ar ideāliem par brīvu Latviju. Ir urbāniste, patīk ceļot un izzināt pasaules pilsētas, noklīstot no tūristu takām. Roberts Lazda - tukumnieks. Jurists, Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīgs. Radošs un dzīvespriecīgs. Ārpus darba interesējas par arhitektūru un dizainu. Patīk un labi sanāk gatavot ēst. Brīvo laiku pavada pie dabas. Pirmo reizi piedalās TV raidījumā un šāda mēroga erudīcijas spēlē. Arlita Zariņa - Administratīvās rajona tiesas tiesnese. Kopā ar kapteini darbojas Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdē, organizējot diskusijas administratīvajiem tiesnešiem. Brīvajā laikā izbauda pārgājienus dabā, īpaši gar jūru vai kalnos, izceļas ar nepacietību un zinātkāri. Arlitas aprūpē uzplaukst krāšņākie amariļļi. Agris Dreimanis - komandas kapteinis. Dzimis Rīgā, vidusskolu absolvējis Smiltenē, dzīvo Baldonē. Bijis tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Augstākajā tiesā. Pašlaik ir Administratīvās rajona tiesas tiesnesis. Patīk erudīcijas spēles, piedalījies radio erudīcijas raidījumā «Lieliskais piecinieks». Brīvajā laikā patīk lasīt un pārvietoties - skriet, iet, braukt ar mašīnu vai velosipēdu. Silvija Kuškina - absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un darba gaitas tiesu sistēmā uzsākusi kā tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Senātā. Brīvajā laikā lasa un piedalās erudīcijas spēlēs gan individuāli, gan komandās. Futbola un mūzikas cienītāja. Romāns Dončenko - rīdzinieks. Pabeidzis Latvijas Policijas akadēmiju. Vairāk nekā 10 gadus dienējis policijā. Nākamie 10 gadi nostrādāti Administratīvajā rajona tiesā. Patīk mākslas vēsture, ceļošana, smagā mūzika. Piedalījies «Prāta spēlēs» un līdzīgos pasākumos
04:00 Pārtikas revidents
«Pārtikas revidents» būs analītisks raidījums, kas pētīs veikalu plauktos un tirgū pieejamās pārtikas izcelsmi, saturu un cenu atšķirību, katru nedēļu īpašu uzmanību veltot kādam produktam. Kas patiesībā ir šī produkta sastāvā? Kas ir izplatītākie mīti par to un vai tie ir patiesi? Kur un kā šis pārtikas produkts tiek radīts? Vai cena vienmēr nozīmē kvalitāti? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes tiks meklētas jau drīzumā, katru trešdienu LTV1. Raidījuma idejas autors ir žurnālists un raidījuma «Aizliegtais Paņēmiens» vadītājs Guntis Bojārs, bet raidījumu «Pārtikas revidents» vadīs Ieva Strazdiņa. Tā vienlaikus būs arī Ievas Strazdiņas debija LTV žurnālistu komandā. Raidījuma režisori ir Zane Gargažina un Andris Fridrihsons. Raidījumā aktīvi darbosies arī žurnālistes Krista Tuča, Lauma Krastiņa un Liena Skadiņa
04:45 Vides fakti
Pēc vasaras brīvdienām pie LTV1 skatītājiem atgriežas raidījums «Vides fakti». Šajā sezonā esam būtiski paplašinājuši saturu digitālajās platformās, piedāvāsim izzinošus un izglītojošus rakstus par vides aktualitātēm portālā LSM.LV, aktīvi rosīsimies sociālajos tīklos īsu video aktualitāšu formā. Raidījuma satura galvenā prioritāte būs klimata pārmaiņas un mūsu katra rīcība to mazināšanai. Ja vēl pirms dažiem gadiem netrūka klimata pārmaiņu noliedzēju, tad šodienas postošās dabas katastrofas ir atvērušas acis pat lielākajiem skeptiķiem. Vētras, plūdi, karstums un nebijušu apmēru meža ugunsgrēki ir realitāte, ar kuru saskaras tūkstošiem un miljoniem cilvēku visā pasaulē. Rudens sezonā analizēsim klimata pārmaiņu sekas, meklēsim risinājumus to mazināšanai, rādīsim pozitīvus piemērus un iesaistīsim skatītājus aktīvā rīcībā. «Vides faktu» rudens sezonu veidos žurnālisti Kristaps Puriņš, Laima Baumane, Daniela Studente, Inese Supe un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis. Par raidījuma vadīšanu rūpēsies viens no vides domas līderiem, žurnālists Sandijs Semjonovs
05:15 Sporta studija
Hokejisti gatavojas Pasaules čempionātam Rīgā. Latvijas izlasei vēl priekšā pārbaudes spēles pret Šveici, bet šoreiz raidījumā - par organizatoru gatavošanos čempionātam Rīgā. Treniņu halles nodošana «Daugavas» stadionā kavējas, studija sekos arī tam, kā veicas ar otras sacensību arēnas iekārtošanu Olimpiskajā centrā. Raidījumā arī par citiem aktuālajiem jaunumiem pasaules un Latvijas sportā, mūsu sportistu sniegumu dažādās sacensībās un profesionālajās līgās. Turpinās arī Tokijas olimpisko spēļu atlase. Raidījumā būs vairākas aktuālās reportāžas, ciemos arī kāds viesis
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Province
Latvijas Televīzijas raidījums «Province» atgriežas ekrānos, lai dotos pie iedzīvotājiem visā Latvijā. Latvija nav tikai Rīga. Mēs būsim kopā, lai uzklausītu skaisto un brīžiem rūgto cilvēku dzīves pieredzi. Brauksim pa bezceļiem dziļos laukos un miljoniem vērtu maģistrāli pilsētās, lai tiktos ar dažādiem cilvēkiem
06:30 Rīta Panorāma
«Rīta Panorāma» - ēterā no pl. 6.30 - 8.30, iepazīstinot ar jaunāko informāciju par Latvijas un pasaules notikumiem un to attīstību, kā arī izvērtējot aizvadītās diennakts aktualitāšu nozīmību. «Rīta Panorāma» piedāvā arī jaunākās sporta aktualitātes, laika prognozi un sarunas ar studijas viesiem
08:35 Mīlas viesulis
Andrē sarīko nelielu blēdību, lai palīdzētu Mihaelam un Natašai satikties pie ezera un izrunāties; Nataša uzaicina līdzi uz pastaigu Vanesu, un meitene kļūst par liecinieci abu kaislīgajam strīdam. Eva uzraksta vēstuli Kristofam, kurā atzīstas, ka Emīlio ir viņa dēls; vēstule nejauši nonāk pie Roberta, un viņš atļauj Evai izstāstīt Kristofam patiesību. Dirks nopērk Zonnbīhleru darītavu, lai Francīte un Štefans varētu tur ražot savu sidru; Štefans vilcinās pieņemt tēva dāvanu. Pauls ir šokā - Verners par viesnīcas fitnesa centra vadītāju ir iecēlis Vanesu
09:30 Mana vienīgā
Jaunības ideālu pārņemtais Luišs, noslēdzis studijas Lisabonā, visiem par pārsteigumu nepakļaujas vecāku spiedienam un atsakās no karjeras ģimenes būvuzņēmumā. Drauga mudināts, viņš nolemj pārcelties uz Angolu un sākt jaunu dzīvi tur. Āfrikas pasakainā daba viņu apbur uzreiz, tāpat kā skaistā meitene no Luandas - Mara. Taču Luiša un Maras mīlestība atduras pret neskaitāmiem šķēršļiem. Vecāku nosodījums, sabiedrības aizspriedumi un nelabvēļu intrigas draud iznīcināt viņu cerības būt laimīgiem kopā
10:20 Dzimtaskoks
Latvijas kā valsts pastāvēšana nebūtu iespējama bez cilvēkiem, kuri cauri laika, laikmeta, politisko iekārtu un personīgas dzīves diktētiem līkločiem nebūtu ticējuši neatkarīgai Latvijai. Uz valsts vēsturi iespējams lūkoties caur globālu procesu prizmu, taču notiekošais ar valsti nav atraujams no notikumiem, kas skar noteiktas personības un viņu tuviniekus nākamajās paaudzēs. Latvija ir katrs tās iedzīvotājs. Katram ir savs dzimtas stāsts. Stāsts, kas ir individuāls, bet vienlaikus neatraujams no procesiem, kas ietekmē ikvienu - izsūtījums Sibīrijā, okupācija, trimda, konfliktēšana ar varu, realitātes pieņemšana vai noliegšana. Raidījumu ciklā «Dzimtaskoks» raidījuma vadītājs Kārlis Būmeisters, režisore Dace Slavinska, vadošais operators Armands Rudzītis un redaktors Harijs Beķeris aplūko sešas dzimtas, lai Latvijas vēsturi izstāstītu caur konkrētas personībās un tās pēcteču acīm. Raidījuma «Dzimtaskoks» pamatā ir personisks Kārļa Būmeistera dzimtas koka stāsts. Tā šķetināšana sākās pēc daudzām sarunām ar mammu, kurās Kārlis centās izzināt sava vectēva, sociāldemokrāta Jura Būmeistera, dzīvesstāstu. Viņš ir pirmo LR Saeimas sasaukumu deputāta Kārļa Būmeistera dēls. Stāsti sāka raisīties brīdi, kad mamma nolēma pastāstīt to, ko bija nolēmusi «nekad nestāstīt». Kārļa vectēvs 1980.gadā tika notiesāts par dzimtenes nodevību un izsūtīts uz slēgtāko PSRS stingrā režīma cietumu «Perm 36». Šajā cietumā vienlaikus atradās arī Gunārs Astra. Ironiskā kārtā šis cietums pārdzīvojis gulagu nolīdzināšanās akciju Padomju Savienības beigu periodā, un tagad - Vladimira Putina pārvaldītāja Krievijā piedzīvo «pārsaukšanu» atbilstīgi mūsdienu politiskajām vajadzībām. Filmēšanas laikā piedzīvoti atklājumi arhīvu krājumos un negaidītas atklāsmes sarunās ar vectēva laikabiedriem
11:35 Keitija Forda. Brālis
Jaunā fotogrāfe Lorena Kehila cenšas sevi pierādīt mākslas lauciņā, bet pagaidām, lai savilktu galus, viņai nākas strādāt dažādus pasūtījuma darbus. Pēc konflikta ar tēvu saikne ar ģimeni viņai jau sen ir pārtrūkusi. Kādu dienu Lorena saņem zvanu no tēva, bet nedaudz vēlāk - zvanu no policijas, ka tēvs ir miris. Tā kā nav neviena cita, kas uzņemtos rūpes par Lorenas jaunāko brāli Entoniju, kurš sirgst ar autismu, Lorenai nākas viņu ņemt pie sevis uz Bostonu. Tas viņas ikdienu nepadara vieglāku un šķietami attālina no fotogrāfes mērķiem
13:10 Ralfs gatavo
Kad virtuvē saimnieko bērni, sākas īsta jautrība, tāpēc vienkārši vajag viņiem to ļaut. Kā saka astoņus gadus vecais Ralfs un piecgadīgais Martins: «Mēs neesam pavāri, bet mums ļoti patīk gatavot». Un abi brālīši noteikti palīdzēs arī citiem bērniem iepazīt virtuvi un iemīlēt ēst gatavošanas procesu. Katrā raidījumā apgūsim dažādas gudrības, kas saistītas ar virtuves piederumiem, dosimies aizraujošās ekskursijās gan pie mājražotājiem, gan lieliem pārtikas uzņēmumiem, lai atklātu - kā aug un top dažādi produkti, ko lietojam ikdienā un, protams, izmēģināsim jaunas receptes
13:25 Literatūre/Sākumskola
No 28. marta ik svētdienu sākumskolēnu tālmācības sagurumu kliedēs jauns raidījums «LITERATŪRE/SĀKUMSKOLA». Tā būs izglītojoša spēle, kas 1.-6. klašu bērnus ievedīs 12 mūsdienu latviešu autoru grāmatu pasaulēs. Katrā sērijā četri klasesbiedri no dažādām Latvijas skolām risinās uzdevumus, kurus tiem būs sagatavojuši latviešu bērnu grāmatu autori. Bērni būs īsti detektīvi, dosies ekspedīcijā, dakterēs slimu dzejoli, nepazudīs miglā un vienmēr sasveicināsies ar īstu rakstnieku. «Cik daudz vērtību patiesībā sevī glabā viens dzejolis, viens stāsts, viena grāmata, viens rakstnieks!»- to palīdzes atklāt viens no raidījuma vadītājiem Gustavs Terzens. Viņš sākumskolēnus aizraus spēles azartā, bet atrast atbildes bērniem palīdzēs literatūriste Marta Selecka
13:45 Ķepa uz sirds
Raidījums «Ķepa uz sirds» pie saviem skatītājiem atgriežas ar desmito sezonu. Desmit gadi ir nopietns skaitlis ne tikai kaķa vai suņa mūžā, bet arī mūsu raidījuma pastāvēšanas vēsturē! Vairāk kā 350 sēriju gaitā esam sastapuši daudzus dzīvnieku draugus ne tikai Latvijā, bet ārpus valsts robežām. Pie daudziem mūsu varoņiem raidījuma veidotāji ciemosies atkārtoti. Sezonas pirmajās sērijās ciemosimies pie modes mākslinieka Dāvida un redzēsim, kā izaudzis viņa suns Orions, kuru Dāvids kā kucēnu izglāba no noslīcināšanas upē. Aizkustinoša tikšanās gaida dziedātāju Intaru Busuli un viņa suni Uno. Uzzināsim, kā audzināt suni, ja tas ir pirmais saimnieka dzīvē. Kopā ar dzīvnieku uzvedības ekspertu dosimies pie mūziķa Mārča Auziņa, kura ģimenes sastāvu jau dažus mēnešus papildina Šveices ganu suns Sibeliuss, kurš savu saimnieku pacietību pārbauda dažādi - kožot un atsakoties iet pie pavadas. Iepazīstināsim ar dažādām suņu šķirnēm, tostarp kollijiem, bokseriem, vēja suņiem. Turpināsim raidījuma galveno ideju un misiju - palīdzēt samazināt pamesto un patversmēs atstāto dzīvnieku skaitu, gan meklējot tiem mājas, gan arī mazinot stereotipu, ka dzīvnieks no patversmes ir problemātisks
14:20 Daudz laimes, jubilār!
Maija pirmajā svētdienā satiksimies ar aprīļa izskaņas jubilāru - mūziķis Deniss Paškevičs dzimis 28. aprīlī. Viņa jaunākais apbalvojums «Zelta mikrofons 2020» nopelnīts par džeza mūzikas albumu «Variations», kas tapis sadarbībā ar V. Gaņeļinu un A. Gotsmanu. Harismātiskā mūziķa darbības spektrs ir visai plašs - saksofonists, flautists, komponists, producents, džeza mūzikas izglītotājs, kurš nesen uzņēmies vadīt arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas «Melngaiļskolas bigbendu» un «Junioru bendu». Paškevičs ir viens no retajiem Baltijas māksliniekiem, kurš iekļauts Eiropas Džeza ģimenes kokā kā sava, unikāla stila aizsācējs Latvijā. Denisa mamma ir ilggadējā LTV grima un stila māksliniece Biruta Magele, bet tēvs - kinorežisors Jevgēņijs Paškevičs. Interese par mūziku radusies jau bērnībā, klavieru un flautas spēli sācis apgūt Mediņos, bet liktenīgais pagrieziens, kurš aizvedis džeza pasaulē, noticis pusaudža gados. Rokās nonākusi magnetofona kasete ar amerikāņu saksofonista un komponista Džona Koltreina albumu «A Love Supreme», ko klausoties vai veselu gadu, radusies nepārvarama vēlme spēlēt kā viņam. Savukārt liktenīgā instrumenta saksofona suģestējošo spēli Deniss apguvis Igaunijā, G. Otsa Mūzikas koledžas Džeza nodaļā, vēlāk jau Mūzikas akadēmijas laikā arī Holandē. Došanos pasaulē talantīgais mūziķis allaž uzskatījis par svarīgu personiskās un radošās attīstības stūrakmeni un tagad ar prieku gatavs savu, ar starptautisku atzinību vairākkārt novērtēto pieredzi un prasmi nodot talantīgajiem Liepājas jauniešiem. Deniss Paškevičs piedalījies vairāk nekā 50 albumu ierakstos, viņš ir piecu starptautisku saksofonzīmolu mākslinieks, kā arī mūzikas izdevniecības «Riga Room Records» dibinātājs. Deniss ir arī triju meitu tētis, bet viņa dzīvesbiedre ir pazīstamā džeza dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča
15:00 Kultūršoks
Kultūra ir ne vien māksla, bet arī nauda, projekti, ražošana un gan radoši, gan postoši konflikti. Par kultūrvides problēmām un šokējošām atklāsmēm - raidījums «Kultūršoks»
15:15 Krustpunktā
Visvairāk klausītais Latvijas radio raidījums «Krustpunktā» redzams arī Latvijas televīzijas ēterā. Ne tiešraidē, bet ar nelielu nobīdi, iespējams sekot līdzi gan aktuālajām intervijām, gan klausītāju uzdotajiem jautājumiem un amatpersonu atbildēm
16:10 Mana vienīgā
Jaunības ideālu pārņemtais Luišs, noslēdzis studijas Lisabonā, visiem par pārsteigumu nepakļaujas vecāku spiedienam un atsakās no karjeras ģimenes būvuzņēmumā. Drauga mudināts, viņš nolemj pārcelties uz Angolu un sākt jaunu dzīvi tur. Āfrikas pasakainā daba viņu apbur uzreiz, tāpat kā skaistā meitene no Luandas - Mara. Taču Luiša un Maras mīlestība atduras pret neskaitāmiem šķēršļiem. Vecāku nosodījums, sabiedrības aizspriedumi un nelabvēļu intrigas draud iznīcināt viņu cerības būt laimīgiem kopā
17:05 Mīlas viesulis
Andrē sarīko nelielu blēdību, lai palīdzētu Mihaelam un Natašai satikties pie ezera un izrunāties; Nataša uzaicina līdzi uz pastaigu Vanesu, un meitene kļūst par liecinieci abu kaislīgajam strīdam. Eva uzraksta vēstuli Kristofam, kurā atzīstas, ka Emīlio ir viņa dēls; vēstule nejauši nonāk pie Roberta, un viņš atļauj Evai izstāstīt Kristofam patiesību. Dirks nopērk Zonnbīhleru darītavu, lai Francīte un Štefans varētu tur ražot savu sidru; Štefans vilcinās pieņemt tēva dāvanu. Pauls ir šokā - Verners par viesnīcas fitnesa centra vadītāju ir iecēlis Vanesu
18:00 Dienas ziņas
18:33 Kultūras ziņas
Katru darbadienu LTV1 piedāvā dinamisku ikdienas kultūras aktualitāšu raidījumu Kultūras ziņas, kas tiešraidē nodrošina vienmērīgu kultūras informācijas plūsmu LTV1 kanālā uzreiz pēc LTV Dienas ziņām pulksten 18.25 - skatītākajā laika joslā. Kultūras ziņu saturu nodrošina LTV Kultūras redakcijas žurnālisti, redaktori un režisori. Vadītāji - Kristīne Komarovska un Jānis Holšteins-Upmanis
18:43 Sporta ziņas
18:49 Laika ziņas
18:56 Ceturtā studija
Raidījuma «Ceturtā studija» jaunajā sezonā raidījums turpinās veidot sižetus par dažādām ikdienā redzamām neizdarībām, nepilnībām, kuras varētu novērst pavisam vienkārši. Vai tā būtu regulāri piegružota teritorija, nenoasfaltēts ietves posms, lifts, kas teju nekad nedarbojas - tās ir dažādas aplamības, kas mums apkārt ir ik dienas. Jaunajā sezonā skatītājus sagaidīs vizuālas pārmaiņas studijā. Radošā komanda turpinās strādāt pie jauna veida rubrikām un stāstiem. Tāpat tiks ieviesta «Valodas policija», kuras ietvaros raidījums dosies izmeklēt konkrēto dažādas ar valodas lietojumu saistītas ķibeles. «Vai tas ir normāli?» - šāds jautājums bieži izskan skatītāju sūtītajās vēstulēs, aprakstot kādu problēmu. Tāpēc jaunajā sezonā uzsāksim jaunu rubriku, lai meklētu atbildes uz daudzajiem jautājumiem. «Neērtos jautājumus ērtākai ikdienai» arī turpmāk uzraudzīs redaktores Silvijas Jokstes visu redzošā acs, par sociālajiem tīkliem rūpēsies redaktore Dace Silkalne, neērtos jautājumus studijā apskatīs skatītāju iemīļotie raidījuma vadītāji Inese Vaikule, Mārtiņš Labāns un Ramona Salmiņa, bet neatlaidīgie žurnālisti Inese Supe, Jana Vītoliņa, Laima Baumane, Kristaps Puriņš un Argots Pakalns uzdos neērtus jautājumus
19:24 Laika ziņas
19:30 Pasaules panorāma
Raidījums par ārpolitiku «Pasaules panorāma» arī jaunajā sezonā dzīvos līdzi pasaules pulsam. Notikumi, kas sākas un attīstās citās zemēs, nebūt nav tālu, tie bieži ļoti tieši skar arī mūs, Latvijā. Jo spilgti to pierādīja Covid-19. Raidījuma komanda turpinās sekot līdzi šai tēmai un daudzām citām, kas veido un maina pasauli - notikumiem Baltkrievijā, ASV prezidenta vēlēšanām, varas vertikāles attīstībai Krievijā, tam, kas svarīgs mūsu tuvākajos kaimiņos - Baltijā. Raidījuma vadītāji - Ina Strazdiņa un Toms Pastors
20:00 Panorāma
Latvijā vecākā informatīvā programma «Panorāma», kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien «Panorāmas» veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. «Panorāma» neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. «Panorāma» ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām «Panorāmas» skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls
20:35 Šodienas jautājums
No 31. augusta LTV1 tiks demonstrēts jauns diskusiju raidījums «Šodienas jautājums», kas ēterā būs četras reizes nedēļā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) uzreiz pēc «Panorāmas»- pulksten 20.34. Raidījumu vadīs pieredzējusī LTV Ziņu dienesta žurnāliste Anete Bērtule, redaktore - Alīna Lastovska, kura iepriekš strādājusi vairākos plašsaziņas līdzekļos. Raidījums noritēs diskusijas formā - ar vienu, diviem vai vairākiem viesiem, plašāk skaidrojot un analizējot kādu no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem un meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Interneta pārraidē raidījums būs vērojams ar surdotulkojumu
20:53 Sporta ziņas
20:59 Laika ziņas
21:05 Latvijas Loto izlozes
21:10 Pārtikas revidents
Šajā raidījumā «Pārtikas revidents» pētīs dažādus asos piparus jeb čili. Viegli pikanti un arī izaicinoši karsti - tie ir neatņemama Meksikas, Indijas un citu Āzijas valstu ēdienu sastāvdaļa. Raidījuma komanda dosies ciemos pie «Burka & Ledus» - uzņēmuma, kas nodarbojas ar čili audzēšanu un pārstrādi, lai uzzinātu, kā šādi pipari aug un kā vienu atšķirt no otra. Tikmēr meksikāņu šefpavārs Havjers Garsija atklās, kas jāņem vērā, tos gatavojot un ēdot. Daži cilvēki uzskata, ka asi ēdieni ir taisnākais ceļš uz kuņģa čūlu, taču jaunākie pētījumi liecina, ka tā, visticamāk, nav taisnība. Skaidrību par to, kā čili ietekmē mūsu veselību, ieviesīs speciālisti
21:55 Pāri Atlantijas okeānam
Merta mēģina pierunāt prezidentu Rūzveltu atbalstīt Sabiedrotos cīņā pret nacistiem, taču prezidents atsakās to darīt. Viņš atrodas vēlēšanu kampaņas vidū un ir apsolījis saviem vēlētājiem, ka ASV neiesaistīsies karā. Tomēr kroņprincesei Mertai izdodas atrast veidu, kā prezidentam Rūzveltam turēt savus solījumus vēlētājiem, vienlaicīgi palīdzot Norvēģijai
22:55 Nakts ziņas
23:05 Sporta ziņas
23:06 Laika ziņas
23:10 Mans mīļākais karš
Filma «Mans mīļākais karš» ir animēts dokumentāls stāsts, pilns sirsnības un godīguma, par pieaugšanu absurda pilnajā laikā no 70. gadiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Filmas pamatā ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņās balstīti autobiogrāfiski motīvi. Vēsturiskiem faktiem, sadzīves reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku. Filmas režisore Ilze Burkovska-Jakobsena piebilst, ka filmas pamatjautājums, cik liela nozīme ir katra cilvēka atbildībai, drosmei un ticībai, ir svarīgs gan pagātnē, gan šobrīd, gan Latvijā, gan citur pasaulē
00:35 Zaļgalvis
Gan raidījuma vadītājs Rvīns Varde, gan ornitologs Viesturs Ķerus pagājušogad saņēma Latvijas Literatūras gada balvu. Rvīns par debiju, Viesturs - par labāko grāmatu bērniem. Viņus vieno ne tikai interese par literatūru, bet arī par putniem, taču līdz šim abi nebija tikušies. Pavasarī Rvīns devās pie Viestura, lai kopīgā pastaigā pa mežu izrunātu, ko mežs nozīmē Latvijas ekosistēmai, ekonomikai un pašam cilvēkam
00:50 Saknes debesīs
Jēkabpils ar astoņiem dievnamiem varētu būt Latvijas «visreliģiskākā pilsēta uz vienu iedzīvotāju». Arī konfesionālais piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs - vecticībnieki, pareizticīgie, uniāti, katoļi, luterāņi, baptisti. Par Jēkabpils baznīcu kultūrvēsturisko bagātību stāsta arhitekte Dace Lukaševica. Jēkabpils baznīcas sniedz plašu piedāvājumu gan vietējiem ticīgajiem, gan sakrālajam tūrismam. Taču kāds ir mūsdienu cilvēka pieprasījums pēc baznīcas? Par to mācītāju Jura Cālīša un Modra Plātes atziņas
01:20 Vides fakti
Pēc vasaras brīvdienām pie LTV1 skatītājiem atgriežas raidījums «Vides fakti». Šajā sezonā esam būtiski paplašinājuši saturu digitālajās platformās, piedāvāsim izzinošus un izglītojošus rakstus par vides aktualitātēm portālā LSM.LV, aktīvi rosīsimies sociālajos tīklos īsu video aktualitāšu formā. Raidījuma satura galvenā prioritāte būs klimata pārmaiņas un mūsu katra rīcība to mazināšanai. Ja vēl pirms dažiem gadiem netrūka klimata pārmaiņu noliedzēju, tad šodienas postošās dabas katastrofas ir atvērušas acis pat lielākajiem skeptiķiem. Vētras, plūdi, karstums un nebijušu apmēru meža ugunsgrēki ir realitāte, ar kuru saskaras tūkstošiem un miljoniem cilvēku visā pasaulē. Rudens sezonā analizēsim klimata pārmaiņu sekas, meklēsim risinājumus to mazināšanai, rādīsim pozitīvus piemērus un iesaistīsim skatītājus aktīvā rīcībā. «Vides faktu» rudens sezonu veidos žurnālisti Kristaps Puriņš, Laima Baumane, Daniela Studente, Inese Supe un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis. Par raidījuma vadīšanu rūpēsies viens no vides domas līderiem, žurnālists Sandijs Semjonovs
01:50 Dosimies ceļojumā!
02:00 Šodienas jautājums
No 31. augusta LTV1 tiks demonstrēts jauns diskusiju raidījums «Šodienas jautājums», kas ēterā būs četras reizes nedēļā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) uzreiz pēc «Panorāmas»- pulksten 20.34. Raidījumu vadīs pieredzējusī LTV Ziņu dienesta žurnāliste Anete Bērtule, redaktore - Alīna Lastovska, kura iepriekš strādājusi vairākos plašsaziņas līdzekļos. Raidījums noritēs diskusijas formā - ar vienu, diviem vai vairākiem viesiem, plašāk skaidrojot un analizējot kādu no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem un meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Interneta pārraidē raidījums būs vērojams ar surdotulkojumu
02:20 Ceturtā studija
Raidījuma «Ceturtā studija» jaunajā sezonā raidījums turpinās veidot sižetus par dažādām ikdienā redzamām neizdarībām, nepilnībām, kuras varētu novērst pavisam vienkārši. Vai tā būtu regulāri piegružota teritorija, nenoasfaltēts ietves posms, lifts, kas teju nekad nedarbojas - tās ir dažādas aplamības, kas mums apkārt ir ik dienas. Jaunajā sezonā skatītājus sagaidīs vizuālas pārmaiņas studijā. Radošā komanda turpinās strādāt pie jauna veida rubrikām un stāstiem. Tāpat tiks ieviesta «Valodas policija», kuras ietvaros raidījums dosies izmeklēt konkrēto dažādas ar valodas lietojumu saistītas ķibeles. «Vai tas ir normāli?» - šāds jautājums bieži izskan skatītāju sūtītajās vēstulēs, aprakstot kādu problēmu. Tāpēc jaunajā sezonā uzsāksim jaunu rubriku, lai meklētu atbildes uz daudzajiem jautājumiem. «Neērtos jautājumus ērtākai ikdienai» arī turpmāk uzraudzīs redaktores Silvijas Jokstes visu redzošā acs, par sociālajiem tīkliem rūpēsies redaktore Dace Silkalne, neērtos jautājumus studijā apskatīs skatītāju iemīļotie raidījuma vadītāji Inese Vaikule, Mārtiņš Labāns un Ramona Salmiņa, bet neatlaidīgie žurnālisti Inese Supe, Jana Vītoliņa, Laima Baumane, Kristaps Puriņš un Argots Pakalns uzdos neērtus jautājumus
02:50 Pasaules panorāma
Raidījums par ārpolitiku «Pasaules panorāma» arī jaunajā sezonā dzīvos līdzi pasaules pulsam. Notikumi, kas sākas un attīstās citās zemēs, nebūt nav tālu, tie bieži ļoti tieši skar arī mūs, Latvijā. Jo spilgti to pierādīja Covid-19. Raidījuma komanda turpinās sekot līdzi šai tēmai un daudzām citām, kas veido un maina pasauli - notikumiem Baltkrievijā, ASV prezidenta vēlēšanām, varas vertikāles attīstībai Krievijā, tam, kas svarīgs mūsu tuvākajos kaimiņos - Baltijā. Raidījuma vadītāji - Ina Strazdiņa un Toms Pastors
03:20 Pārtikas revidents
Šajā raidījumā «Pārtikas revidents» pētīs dažādus asos piparus jeb čili. Viegli pikanti un arī izaicinoši karsti - tie ir neatņemama Meksikas, Indijas un citu Āzijas valstu ēdienu sastāvdaļa. Raidījuma komanda dosies ciemos pie «Burka & Ledus» - uzņēmuma, kas nodarbojas ar čili audzēšanu un pārstrādi, lai uzzinātu, kā šādi pipari aug un kā vienu atšķirt no otra. Tikmēr meksikāņu šefpavārs Havjers Garsija atklās, kas jāņem vērā, tos gatavojot un ēdot. Daži cilvēki uzskata, ka asi ēdieni ir taisnākais ceļš uz kuņģa čūlu, taču jaunākie pētījumi liecina, ka tā, visticamāk, nav taisnība. Skaidrību par to, kā čili ietekmē mūsu veselību, ieviesīs speciālisti
04:00 Sporta studija
Hokejisti gatavojas Pasaules čempionātam Rīgā. Latvijas izlasei vēl priekšā pārbaudes spēles pret Šveici, bet šoreiz raidījumā - par organizatoru gatavošanos čempionātam Rīgā. Treniņu halles nodošana «Daugavas» stadionā kavējas, studija sekos arī tam, kā veicas ar otras sacensību arēnas iekārtošanu Olimpiskajā centrā. Raidījumā arī par citiem aktuālajiem jaunumiem pasaules un Latvijas sportā, mūsu sportistu sniegumu dažādās sacensībās un profesionālajās līgās. Turpinās arī Tokijas olimpisko spēļu atlase. Raidījumā būs vairākas aktuālās reportāžas, ciemos arī kāds viesis
04:45 Kultūrdeva
Runāsim par Latvijas kino neseno pagātni, tagadni un nākotni, īpašu uzsvaru liekot uz leļļu animāciju un Latvijas filmu maratonu, kā arī progresējošo sadarbību ar kaimiņiem lietuviešiem. Studijā viesosies režisore Dace Rīdūze un producents Roberts Vinovskis. Raidījuma otrā daļa būs atvēlēta grupas «Prāta Vētra» aktualitātēm. «Kultūrdevā» viesosies visi četri grupas dalībnieki, tādēļ saruna notiks tiešsaistē
05:40 Aculiecinieks
Raidījums «Aculiecinieks» atgriežas ar jaunu sezonu! 13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku
Kārlis Kazāks atkal meklē latviešu valodas izloksnes viscaur Latvijai - Ērģemē, Ancē, Ludzā, Aknīstē, Rūjienā, Alsungā , un raidījumu ciklu noslēdz apskatot, kā tad, galu galā, ir radusies latviešu valoda, ko šobrīd lietojam gan rakstos, gan televīzijā. Kārlis katrā vietā rada oriģināldziesmu vietējā izloksnē un izaicina vietējos cilvēkus savas vietvalodas atmodai. Raidījums ļauj skatītājam piedzīvot vietējo dabisko mīlestību uz savas valodas krāšņumu un cilvēku sirsnību
06:30 Rīta Panorāma
«Rīta Panorāma» - ēterā no pl. 6.30 - 8.30, iepazīstinot ar jaunāko informāciju par Latvijas un pasaules notikumiem un to attīstību, kā arī izvērtējot aizvadītās diennakts aktualitāšu nozīmību. «Rīta Panorāma» piedāvā arī jaunākās sporta aktualitātes, laika prognozi un sarunas ar studijas viesiem
08:35 Mīlas viesulis
Tims uzzina, ka viņa mīļotais zirgs Nero ir pazudis, un dodas viņu meklēt. Naktī Francīte sapnī redz pļavu ar Nero. Kad nākamajā rītā viņa redz Borisu-Timu jājam ar Nero, viņa saprot, ka Boriss ir Tims. Alfonss un Hildegarde uzaicina pusdienās Evu, lai viņa varētu iepazīties ar Vanesu. Mihaels pārsteidz Natašu ar skūpstu, tomēr viņa atraida Mihaelu un paziņo, ka neatgriezīsies. Kristofs un Tims sāk bažīties, ka vairs nepaspēs pierādīt Tima nevainīgumu. Tikmēr Štefans uzzina, ka viņam ir stabils alibi
09:30 Mana vienīgā
Jaunības ideālu pārņemtais Luišs, noslēdzis studijas Lisabonā, visiem par pārsteigumu nepakļaujas vecāku spiedienam un atsakās no karjeras ģimenes būvuzņēmumā. Drauga mudināts, viņš nolemj pārcelties uz Angolu un sākt jaunu dzīvi tur. Āfrikas pasakainā daba viņu apbur uzreiz, tāpat kā skaistā meitene no Luandas - Mara. Taču Luiša un Maras mīlestība atduras pret neskaitāmiem šķēršļiem. Vecāku nosodījums, sabiedrības aizspriedumi un nelabvēļu intrigas draud iznīcināt viņu cerības būt laimīgiem kopā
10:25 Dzimtaskoks
«Atmiņas kā sniegi irst, viss, kas ļauns, ir jāaizmirst…» (E. Stērste) Cik gadu vēl nepieciešams, lai izdzēstu tos pilnīga aizlieguma zīmogus, ko 50 gadu ilgā padomju okupācija uzlikusi? Tas ir dzimtas turpinātāju pienākums. Pienākums ik dienu atgādināt, ka līdzās Rainim, Aspazijai, Akurateram un Skalbem Latvijas literatūras vēsturē būtu liekams arī dzejnieka Edvarta Virzas vārds. «Es to nekad neesmu sapratusi un nesapratīšu, kāpēc ne Virza, ne viņa «Straumēni» nav mūsu kultūras kanonā,» tā saka dzejnieka mazmeita, rakstniece, tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure. Latvijas Televīzija dokumentālo raidījumu ciklu «Dzimtaskoks» turpina ar stāstu par Edvartu Virzu un viņa dzīvesbiedri dzejnieci un tulkotāju Elzu Stērsti. Tā ir dzimta, kuras likteņa līkloči ļauj personīgi izstaigāt Latvijas vēsturi no valsts dibināšanas līdz neatkarības atgūšanai. Tas ir stāsts par dzejnieku, kura darbi okupācijas gados tika aizliegti pilnībā. Un dzejnieci, kura savu literāro darbību nolika otrajā plānā, atdodot daļu no sevis, pēc pašas vārdiem, «dzejniekam ar lielo burtu». Jo, kā kādā vēstulē savai dzīvesbiedrei raksta Virza, «Es nevaru strādāt, ja blakus istabā neskan tavi soļi…». Dzimtas vēsture nav atraujama no procesiem, kas ietekmē ikvienu - izsūtījums Sibīrijā, okupācija, trimda, konfliktēšana ar varu… Arī E. Virzas un E. Stērstes dzimtaskoks zarojas Sibīrijā, kurā Elza Stērste nonāk pēc notiesāšanas par «tēvzemes nodevību» saistībā ar darbību tā dēvētajā «franču grupā». Latvijā viņa atgriezās jau ar pārciesta insulta atstātajām sekām, bet vienlaikus ar nezūdoši gaišu skatu uz dzīvi. Es varu! Man jāvar! Šis literātu dzīves moto pārmantots arī dzimtas turpinātājos, kuri nu par savu pienākumu uzskata okupācijas gadu pārestību atlīdzināšanu
11:20 Pārtikas revidents
Šajā raidījumā «Pārtikas revidents» pētīs dažādus asos piparus jeb čili. Viegli pikanti un arī izaicinoši karsti - tie ir neatņemama Meksikas, Indijas un citu Āzijas valstu ēdienu sastāvdaļa. Raidījuma komanda dosies ciemos pie «Burka & Ledus» - uzņēmuma, kas nodarbojas ar čili audzēšanu un pārstrādi, lai uzzinātu, kā šādi pipari aug un kā vienu atšķirt no otra. Tikmēr meksikāņu šefpavārs Havjers Garsija atklās, kas jāņem vērā, tos gatavojot un ēdot. Daži cilvēki uzskata, ka asi ēdieni ir taisnākais ceļš uz kuņģa čūlu, taču jaunākie pētījumi liecina, ka tā, visticamāk, nav taisnība. Skaidrību par to, kā čili ietekmē mūsu veselību, ieviesīs speciālisti
12:05 Aizliegtais paņēmiens
Pirmdienās, pulksten 19:30 LTV1 piedāvā sociālpolitisku tematu raidījumu «Aizliegtais paņēmiens» ar žurnālistu Gunti Bojāru, kurš informācijas iegūšanai līdzās tradicionālajām žurnālistikas metodēm izmantos arī eksperimentus, testus, slēpto filmēšanu, fikciju, tādejādi atklājot problēmas sabiedrībā
12:55 Pasaules panorāma
Raidījums par ārpolitiku «Pasaules panorāma» arī jaunajā sezonā dzīvos līdzi pasaules pulsam. Notikumi, kas sākas un attīstās citās zemēs, nebūt nav tālu, tie bieži ļoti tieši skar arī mūs, Latvijā. Jo spilgti to pierādīja Covid-19. Raidījuma komanda turpinās sekot līdzi šai tēmai un daudzām citām, kas veido un maina pasauli - notikumiem Baltkrievijā, ASV prezidenta vēlēšanām, varas vertikāles attīstībai Krievijā, tam, kas svarīgs mūsu tuvākajos kaimiņos - Baltijā. Raidījuma vadītāji - Ina Strazdiņa un Toms Pastors
13:30 Vides fakti
Pēc vasaras brīvdienām pie LTV1 skatītājiem atgriežas raidījums «Vides fakti». Šajā sezonā esam būtiski paplašinājuši saturu digitālajās platformās, piedāvāsim izzinošus un izglītojošus rakstus par vides aktualitātēm portālā LSM.LV, aktīvi rosīsimies sociālajos tīklos īsu video aktualitāšu formā. Raidījuma satura galvenā prioritāte būs klimata pārmaiņas un mūsu katra rīcība to mazināšanai. Ja vēl pirms dažiem gadiem netrūka klimata pārmaiņu noliedzēju, tad šodienas postošās dabas katastrofas ir atvērušas acis pat lielākajiem skeptiķiem. Vētras, plūdi, karstums un nebijušu apmēru meža ugunsgrēki ir realitāte, ar kuru saskaras tūkstošiem un miljoniem cilvēku visā pasaulē. Rudens sezonā analizēsim klimata pārmaiņu sekas, meklēsim risinājumus to mazināšanai, rādīsim pozitīvus piemērus un iesaistīsim skatītājus aktīvā rīcībā. «Vides faktu» rudens sezonu veidos žurnālisti Kristaps Puriņš, Laima Baumane, Daniela Studente, Inese Supe un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis. Par raidījuma vadīšanu rūpēsies viens no vides domas līderiem, žurnālists Sandijs Semjonovs
14:00 Saknes debesīs
Jēkabpils ar astoņiem dievnamiem varētu būt Latvijas «visreliģiskākā pilsēta uz vienu iedzīvotāju». Arī konfesionālais piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs - vecticībnieki, pareizticīgie, uniāti, katoļi, luterāņi, baptisti. Par Jēkabpils baznīcu kultūrvēsturisko bagātību stāsta arhitekte Dace Lukaševica. Jēkabpils baznīcas sniedz plašu piedāvājumu gan vietējiem ticīgajiem, gan sakrālajam tūrismam. Taču kāds ir mūsdienu cilvēka pieprasījums pēc baznīcas? Par to mācītāju Jura Cālīša un Modra Plātes atziņas
14:30 Sporta studija
Hokejisti gatavojas Pasaules čempionātam Rīgā. Latvijas izlasei vēl priekšā pārbaudes spēles pret Šveici, bet šoreiz raidījumā - par organizatoru gatavošanos čempionātam Rīgā. Treniņu halles nodošana «Daugavas» stadionā kavējas, studija sekos arī tam, kā veicas ar otras sacensību arēnas iekārtošanu Olimpiskajā centrā. Raidījumā arī par citiem aktuālajiem jaunumiem pasaules un Latvijas sportā, mūsu sportistu sniegumu dažādās sacensībās un profesionālajās līgās. Turpinās arī Tokijas olimpisko spēļu atlase. Raidījumā būs vairākas aktuālās reportāžas, ciemos arī kāds viesis
15:15 Krustpunktā
Visvairāk klausītais Latvijas radio raidījums «Krustpunktā» redzams arī Latvijas televīzijas ēterā. Ne tiešraidē, bet ar nelielu nobīdi, iespējams sekot līdzi gan aktuālajām intervijām, gan klausītāju uzdotajiem jautājumiem un amatpersonu atbildēm
16:10 Mana vienīgā
Jaunības ideālu pārņemtais Luišs, noslēdzis studijas Lisabonā, visiem par pārsteigumu nepakļaujas vecāku spiedienam un atsakās no karjeras ģimenes būvuzņēmumā. Drauga mudināts, viņš nolemj pārcelties uz Angolu un sākt jaunu dzīvi tur. Āfrikas pasakainā daba viņu apbur uzreiz, tāpat kā skaistā meitene no Luandas - Mara. Taču Luiša un Maras mīlestība atduras pret neskaitāmiem šķēršļiem. Vecāku nosodījums, sabiedrības aizspriedumi un nelabvēļu intrigas draud iznīcināt viņu cerības būt laimīgiem kopā
17:05 Mīlas viesulis
Tims uzzina, ka viņa mīļotais zirgs Nero ir pazudis, un dodas viņu meklēt. Naktī Francīte sapnī redz pļavu ar Nero. Kad nākamajā rītā viņa redz Borisu-Timu jājam ar Nero, viņa saprot, ka Boriss ir Tims. Alfonss un Hildegarde uzaicina pusdienās Evu, lai viņa varētu iepazīties ar Vanesu. Mihaels pārsteidz Natašu ar skūpstu, tomēr viņa atraida Mihaelu un paziņo, ka neatgriezīsies. Kristofs un Tims sāk bažīties, ka vairs nepaspēs pierādīt Tima nevainīgumu. Tikmēr Štefans uzzina, ka viņam ir stabils alibi
18:00 Dienas ziņas
18:33 Kultūras ziņas
Katru darbadienu LTV1 piedāvā dinamisku ikdienas kultūras aktualitāšu raidījumu Kultūras ziņas, kas tiešraidē nodrošina vienmērīgu kultūras informācijas plūsmu LTV1 kanālā uzreiz pēc LTV Dienas ziņām pulksten 18.25 - skatītākajā laika joslā. Kultūras ziņu saturu nodrošina LTV Kultūras redakcijas žurnālisti, redaktori un režisori. Vadītāji - Kristīne Komarovska un Jānis Holšteins-Upmanis
18:43 Sporta ziņas
18:49 Laika ziņas
18:56 Ceturtā studija
Raidījuma «Ceturtā studija» jaunajā sezonā raidījums turpinās veidot sižetus par dažādām ikdienā redzamām neizdarībām, nepilnībām, kuras varētu novērst pavisam vienkārši. Vai tā būtu regulāri piegružota teritorija, nenoasfaltēts ietves posms, lifts, kas teju nekad nedarbojas - tās ir dažādas aplamības, kas mums apkārt ir ik dienas. Jaunajā sezonā skatītājus sagaidīs vizuālas pārmaiņas studijā. Radošā komanda turpinās strādāt pie jauna veida rubrikām un stāstiem. Tāpat tiks ieviesta «Valodas policija», kuras ietvaros raidījums dosies izmeklēt konkrēto dažādas ar valodas lietojumu saistītas ķibeles. «Vai tas ir normāli?» - šāds jautājums bieži izskan skatītāju sūtītajās vēstulēs, aprakstot kādu problēmu. Tāpēc jaunajā sezonā uzsāksim jaunu rubriku, lai meklētu atbildes uz daudzajiem jautājumiem. «Neērtos jautājumus ērtākai ikdienai» arī turpmāk uzraudzīs redaktores Silvijas Jokstes visu redzošā acs, par sociālajiem tīkliem rūpēsies redaktore Dace Silkalne, neērtos jautājumus studijā apskatīs skatītāju iemīļotie raidījuma vadītāji Inese Vaikule, Mārtiņš Labāns un Ramona Salmiņa, bet neatlaidīgie žurnālisti Inese Supe, Jana Vītoliņa, Laima Baumane, Kristaps Puriņš un Argots Pakalns uzdos neērtus jautājumus
19:24 Laika ziņas
19:30 Padoms bez maksas. 4.studija piedāvā
Raidījuma «Ceturtā studija» jaunajā sezonā raidījums turpinās veidot sižetus par dažādām ikdienā redzamām neizdarībām, nepilnībām, kuras varētu novērst pavisam vienkārši. Vai tā būtu regulāri piegružota teritorija, nenoasfaltēts ietves posms, lifts, kas teju nekad nedarbojas - tās ir dažādas aplamības, kas mums apkārt ir ik dienas. Jaunajā sezonā skatītājus sagaidīs vizuālas pārmaiņas studijā. Radošā komanda turpinās strādāt pie jauna veida rubrikām un stāstiem. Tāpat tiks ieviesta «Valodas policija», kuras ietvaros raidījums dosies izmeklēt konkrēto dažādas ar valodas lietojumu saistītas ķibeles. «Vai tas ir normāli?» - šāds jautājums bieži izskan skatītāju sūtītajās vēstulēs, aprakstot kādu problēmu. Tāpēc jaunajā sezonā uzsāksim jaunu rubriku, lai meklētu atbildes uz daudzajiem jautājumiem. «Neērtos jautājumus ērtākai ikdienai» arī turpmāk uzraudzīs redaktores Silvijas Jokstes visu redzošā acs, par sociālajiem tīkliem rūpēsies redaktore Dace Silkalne, neērtos jautājumus studijā apskatīs skatītāju iemīļotie raidījuma vadītāji Inese Vaikule, Mārtiņš Labāns un Ramona Salmiņa, bet neatlaidīgie žurnālisti Inese Supe, Jana Vītoliņa, Laima Baumane, Kristaps Puriņš un Argots Pakalns uzdos neērtus jautājumus
20:00 Panorāma
Latvijā vecākā informatīvā programma «Panorāma», kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien «Panorāmas» veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. «Panorāma» neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. «Panorāma» ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām «Panorāmas» skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls
20:35 Šodienas jautājums
No 31. augusta LTV1 tiks demonstrēts jauns diskusiju raidījums «Šodienas jautājums», kas ēterā būs četras reizes nedēļā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) uzreiz pēc «Panorāmas»- pulksten 20.34. Raidījumu vadīs pieredzējusī LTV Ziņu dienesta žurnāliste Anete Bērtule, redaktore - Alīna Lastovska, kura iepriekš strādājusi vairākos plašsaziņas līdzekļos. Raidījums noritēs diskusijas formā - ar vienu, diviem vai vairākiem viesiem, plašāk skaidrojot un analizējot kādu no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem un meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Interneta pārraidē raidījums būs vērojams ar surdotulkojumu
20:53 Sporta ziņas
20:59 Laika ziņas
21:05 Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā
Režisore: Linda Veinberga. Scenārija autore: Anete Konste. Operators: Uvis Burjāns. Filmas izveidi finansē Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs. 20. gadsimta sākums ir unikāls laiks, kad rodas ne tikai Latvijas nacionālā māksla, bet arī ideja par Latvijas valsti. Pēc vairāk nekā simt gadiem beidzot bija iespēja piepildīties mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Johana Valtera sapnim - viņu darbi nokļuva Parīzē. Izstāde «Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas mākslā» Orsē muzejā iezīmē Baltijas mākslas atgriešanos «augstākajā līgā», kas varēja notikt, pateicoties ne tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simtgadei, bet arī ilgstošam un neatlaidīgam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbinieku ieguldījumam. Simbolisms ir mākslas virziens, kas 19. gadsimta otrajā pusē sākas franču dzejā, bet vēlāk kļūst aktuāls arī Eiropas (un tostarp Baltijas) glezniecībā. Baltijas nacionālā māksla veidojas Eiropas mākslas vēsturei neraksturīgi vēlu - tikai 19. gadsimta beigās. Pēc Otrā pasaules kara Latvija, Lietuva un Igaunija nokļūst padomju okupācijā un uz 50 gadiem pazūd no Eiropas mākslas kartes, kļūstot par terra incognita. Pagājušā gada novembrī izstāde «Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas mākslā» tika atklāta arī Rīgā, bet diemžēl pandēmijas dēļ jau pēc dažām nedēļām durvis apmeklētājiem slēdza. Filma ir iespēja pieredzēt Baltijas simbolismu neklātienē, ielūkoties smalkākajās darbu detaļās un ieraudzīt jau zināmus darbus jaunā kontekstā. Filma iepazīstina ar 19./20. gadsimta miju Latvijā un simbolisma rašanās apstākļiem Eiropā, kā arī sniedz iespēju pieredzēt neklātienē izstādi - aplūkot mākslas darbus un par daļu no tiem uzzināt detalizētāk. Filmas tapšanā piedalījušies mākslas zinātniece un izstāžu kuratore Dace Lamberga, projekta «Simbolisms Baltijas valstu mākslā» vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, mākslas vēsturniece un zinātniece Edvarda Šmite, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, literatūrzinātnieks Pauls Daija, mākslas zinātniece Aija Brasliņa, dzejnieks un igauņu eposa «Kalevipoegs» atdzejotājs latviešu valodā Guntars Godiņš, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, mākslas restauratore Guna Kreislere, LNMM direktore Māra Lāce, mākslas vēsturniece Kristiāna Ābele
22:05 Apziņas tumsā
Izraēlas policijas leitnanti Estija un Rafijs rīko pirmo nozieguma rekonstrukciju, kurā piedalās arī Karims. Tomēr Natālijas atmiņas ir juceklīgas. Neskatoties uz priekšniecības rīkojumu, Karims nolemj turpināt palīdzēt jaunajai sievietei. Vairāki pavedieni liecina par svinību zāles darbinieka Salima vainu
23:00 Nakts ziņas
23:10 Sporta ziņas
23:11 Laika ziņas
23:15 Latvijas Sirdsdziesma
Arī šajā raidījuma sezonā klausīsimies jaunas un skanīgas aptaujas dziesmas un dzīvosim līdzi jaunrades tapšanas stāstiem! Arī šajā gadā dosimies Latvijas ārēs satikt interesantus un muzikālus cilvēkus, kuri ir mums tepat, blakus!
00:15 Tūkstošreiz ar labu nakti
Kara lauks Rebekai ir ikdienišķa lieta. Viņas apsēstība ar briesmām un izmisīgā vēlme palīdzēt ir nodrošinājusi viņai bīstamu darbu, kur dzīvība nereti karājas mata galā… Rebeka ir viena no pasaules labākajām kara fotogrāfēm. Taču iekšējais konflikts drīz vien sasniedz kara lauka apmērus, kad vīrs paziņo, ka šādi turpmāk nevēlas dzīvot - neredzot sievu un bērnu māti, baidoties par viņas likteni ik dienu. Taču gan darbu, gan savu ģimeni Rebeka mīl vienlīdz stipri. Pretrunīgi domu uzplaiksnījumi kā foto zibšņi sašūpo Rebekas iekšējo pārliecību… Režisors Ēriks Pope filmu veidojis, balstoties uz savu personīgo pieredzi, jo ilgus gadus pats ir iemūžinājis kara konfliktus fotogrāfijās «Reuters» un citiem medijiem
02:10 Dosimies ceļojumā!
02:20 Ceturtā studija
Raidījuma «Ceturtā studija» jaunajā sezonā raidījums turpinās veidot sižetus par dažādām ikdienā redzamām neizdarībām, nepilnībām, kuras varētu novērst pavisam vienkārši. Vai tā būtu regulāri piegružota teritorija, nenoasfaltēts ietves posms, lifts, kas teju nekad nedarbojas - tās ir dažādas aplamības, kas mums apkārt ir ik dienas. Jaunajā sezonā skatītājus sagaidīs vizuālas pārmaiņas studijā. Radošā komanda turpinās strādāt pie jauna veida rubrikām un stāstiem. Tāpat tiks ieviesta «Valodas policija», kuras ietvaros raidījums dosies izmeklēt konkrēto dažādas ar valodas lietojumu saistītas ķibeles. «Vai tas ir normāli?» - šāds jautājums bieži izskan skatītāju sūtītajās vēstulēs, aprakstot kādu problēmu. Tāpēc jaunajā sezonā uzsāksim jaunu rubriku, lai meklētu atbildes uz daudzajiem jautājumiem. «Neērtos jautājumus ērtākai ikdienai» arī turpmāk uzraudzīs redaktores Silvijas Jokstes visu redzošā acs, par sociālajiem tīkliem rūpēsies redaktore Dace Silkalne, neērtos jautājumus studijā apskatīs skatītāju iemīļotie raidījuma vadītāji Inese Vaikule, Mārtiņš Labāns un Ramona Salmiņa, bet neatlaidīgie žurnālisti Inese Supe, Jana Vītoliņa, Laima Baumane, Kristaps Puriņš un Argots Pakalns uzdos neērtus jautājumus
02:50 Iekodies Vidzemē
Garšas ekspedīcijas pēdējā dienā Māra dodas pie saimnieces Limbažu pusē un cep reņģes ugunskurā, bet tad apskata Veczemju klintis. Savukārt Mārtiņš apskata iespaidīgu ārstniecības augu kolekciju, izzina industriālo mantojumu Limbažu tīnē un apciemo Ainažu jūrskolu. Savu ceļojumu abi noslēdz uz Ziemeļu mola - pašā attālākajā Vidzemes stūrī
03:20 Daudz laimes, jubilār!
Maija pirmajā svētdienā satiksimies ar aprīļa izskaņas jubilāru - mūziķis Deniss Paškevičs dzimis 28. aprīlī. Viņa jaunākais apbalvojums «Zelta mikrofons 2020» nopelnīts par džeza mūzikas albumu «Variations», kas tapis sadarbībā ar V. Gaņeļinu un A. Gotsmanu. Harismātiskā mūziķa darbības spektrs ir visai plašs - saksofonists, flautists, komponists, producents, džeza mūzikas izglītotājs, kurš nesen uzņēmies vadīt arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas «Melngaiļskolas bigbendu» un «Junioru bendu». Paškevičs ir viens no retajiem Baltijas māksliniekiem, kurš iekļauts Eiropas Džeza ģimenes kokā kā sava, unikāla stila aizsācējs Latvijā. Denisa mamma ir ilggadējā LTV grima un stila māksliniece Biruta Magele, bet tēvs - kinorežisors Jevgēņijs Paškevičs. Interese par mūziku radusies jau bērnībā, klavieru un flautas spēli sācis apgūt Mediņos, bet liktenīgais pagrieziens, kurš aizvedis džeza pasaulē, noticis pusaudža gados. Rokās nonākusi magnetofona kasete ar amerikāņu saksofonista un komponista Džona Koltreina albumu «A Love Supreme», ko klausoties vai veselu gadu, radusies nepārvarama vēlme spēlēt kā viņam. Savukārt liktenīgā instrumenta saksofona suģestējošo spēli Deniss apguvis Igaunijā, G. Otsa Mūzikas koledžas Džeza nodaļā, vēlāk jau Mūzikas akadēmijas laikā arī Holandē. Došanos pasaulē talantīgais mūziķis allaž uzskatījis par svarīgu personiskās un radošās attīstības stūrakmeni un tagad ar prieku gatavs savu, ar starptautisku atzinību vairākkārt novērtēto pieredzi un prasmi nodot talantīgajiem Liepājas jauniešiem. Deniss Paškevičs piedalījies vairāk nekā 50 albumu ierakstos, viņš ir piecu starptautisku saksofonzīmolu mākslinieks, kā arī mūzikas izdevniecības «Riga Room Records» dibinātājs. Deniss ir arī triju meitu tētis, bet viņa dzīvesbiedre ir pazīstamā džeza dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča
03:55 Kultūrdeva
Runāsim par Latvijas kino neseno pagātni, tagadni un nākotni, īpašu uzsvaru liekot uz leļļu animāciju un Latvijas filmu maratonu, kā arī progresējošo sadarbību ar kaimiņiem lietuviešiem. Studijā viesosies režisore Dace Rīdūze un producents Roberts Vinovskis. Raidījuma otrā daļa būs atvēlēta grupas «Prāta Vētra» aktualitātēm. «Kultūrdevā» viesosies visi četri grupas dalībnieki, tādēļ saruna notiks tiešsaistē
04:50 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts
Uģis Joksts skatītājus uzrunās svētku priekšvakarā, piedāvājot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu sagaidīt labā noskaņā ar visai nopietnu erudīcijas treniņu. Jautājumus spēles vadītājs uzdos sešiem ar jurisprudenci saistītiem erudītiem, no kuriem divu dalībnieku ģimenes locekļi bijuši klāt vēsturiskajā brīdī un Augstākajā Padomē balsojuši par Latvijas neatkarību. Komandu kapteiņi - Lauma Paegļkalna un Agris Dreimanis. Lauma Paegļkalna - komandas kapteine, jūrmalniece, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora p.i. Vissvarīgākais pasaulē ir ģimene un meita Madara. Mūžīgā optimiste, izaugusi mākslas, kino, mūzikas un literatūras pasaulē, starp radošiem cilvēkiem ar ideāliem par brīvu Latviju. Ir urbāniste, patīk ceļot un izzināt pasaules pilsētas, noklīstot no tūristu takām. Roberts Lazda - tukumnieks. Jurists, Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīgs. Radošs un dzīvespriecīgs. Ārpus darba interesējas par arhitektūru un dizainu. Patīk un labi sanāk gatavot ēst. Brīvo laiku pavada pie dabas. Pirmo reizi piedalās TV raidījumā un šāda mēroga erudīcijas spēlē. Arlita Zariņa - Administratīvās rajona tiesas tiesnese. Kopā ar kapteini darbojas Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdē, organizējot diskusijas administratīvajiem tiesnešiem. Brīvajā laikā izbauda pārgājienus dabā, īpaši gar jūru vai kalnos, izceļas ar nepacietību un zinātkāri. Arlitas aprūpē uzplaukst krāšņākie amariļļi. Agris Dreimanis - komandas kapteinis. Dzimis Rīgā, vidusskolu absolvējis Smiltenē, dzīvo Baldonē. Bijis tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Augstākajā tiesā. Pašlaik ir Administratīvās rajona tiesas tiesnesis. Patīk erudīcijas spēles, piedalījies radio erudīcijas raidījumā «Lieliskais piecinieks». Brīvajā laikā patīk lasīt un pārvietoties - skriet, iet, braukt ar mašīnu vai velosipēdu. Silvija Kuškina - absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un darba gaitas tiesu sistēmā uzsākusi kā tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Senātā. Brīvajā laikā lasa un piedalās erudīcijas spēlēs gan individuāli, gan komandās. Futbola un mūzikas cienītāja. Romāns Dončenko - rīdzinieks. Pabeidzis Latvijas Policijas akadēmiju. Vairāk nekā 10 gadus dienējis policijā. Nākamie 10 gadi nostrādāti Administratīvajā rajona tiesā. Patīk mākslas vēsture, ceļošana, smagā mūzika. Piedalījies «Prāta spēlēs» un līdzīgos pasākumos
05:30 Vides fakti
Pēc vasaras brīvdienām pie LTV1 skatītājiem atgriežas raidījums «Vides fakti». Šajā sezonā esam būtiski paplašinājuši saturu digitālajās platformās, piedāvāsim izzinošus un izglītojošus rakstus par vides aktualitātēm portālā LSM.LV, aktīvi rosīsimies sociālajos tīklos īsu video aktualitāšu formā. Raidījuma satura galvenā prioritāte būs klimata pārmaiņas un mūsu katra rīcība to mazināšanai. Ja vēl pirms dažiem gadiem netrūka klimata pārmaiņu noliedzēju, tad šodienas postošās dabas katastrofas ir atvērušas acis pat lielākajiem skeptiķiem. Vētras, plūdi, karstums un nebijušu apmēru meža ugunsgrēki ir realitāte, ar kuru saskaras tūkstošiem un miljoniem cilvēku visā pasaulē. Rudens sezonā analizēsim klimata pārmaiņu sekas, meklēsim risinājumus to mazināšanai, rādīsim pozitīvus piemērus un iesaistīsim skatītājus aktīvā rīcībā. «Vides faktu» rudens sezonu veidos žurnālisti Kristaps Puriņš, Laima Baumane, Daniela Studente, Inese Supe un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis. Par raidījuma vadīšanu rūpēsies viens no vides domas līderiem, žurnālists Sandijs Semjonovs
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Padoms bez maksas. 4.studija piedāvā
Raidījuma «Ceturtā studija» jaunajā sezonā raidījums turpinās veidot sižetus par dažādām ikdienā redzamām neizdarībām, nepilnībām, kuras varētu novērst pavisam vienkārši. Vai tā būtu regulāri piegružota teritorija, nenoasfaltēts ietves posms, lifts, kas teju nekad nedarbojas - tās ir dažādas aplamības, kas mums apkārt ir ik dienas. Jaunajā sezonā skatītājus sagaidīs vizuālas pārmaiņas studijā. Radošā komanda turpinās strādāt pie jauna veida rubrikām un stāstiem. Tāpat tiks ieviesta «Valodas policija», kuras ietvaros raidījums dosies izmeklēt konkrēto dažādas ar valodas lietojumu saistītas ķibeles. «Vai tas ir normāli?» - šāds jautājums bieži izskan skatītāju sūtītajās vēstulēs, aprakstot kādu problēmu. Tāpēc jaunajā sezonā uzsāksim jaunu rubriku, lai meklētu atbildes uz daudzajiem jautājumiem. «Neērtos jautājumus ērtākai ikdienai» arī turpmāk uzraudzīs redaktores Silvijas Jokstes visu redzošā acs, par sociālajiem tīkliem rūpēsies redaktore Dace Silkalne, neērtos jautājumus studijā apskatīs skatītāju iemīļotie raidījuma vadītāji Inese Vaikule, Mārtiņš Labāns un Ramona Salmiņa, bet neatlaidīgie žurnālisti Inese Supe, Jana Vītoliņa, Laima Baumane, Kristaps Puriņš un Argots Pakalns uzdos neērtus jautājumus
06:30 Rīta Panorāma
«Rīta Panorāma» - ēterā no pl. 6.30 - 8.30, iepazīstinot ar jaunāko informāciju par Latvijas un pasaules notikumiem un to attīstību, kā arī izvērtējot aizvadītās diennakts aktualitāšu nozīmību. «Rīta Panorāma» piedāvā arī jaunākās sporta aktualitātes, laika prognozi un sarunas ar studijas viesiem
08:35 Mīlas viesulis
Taizemes policija novēršanas kamerā atklāj Borisu un uzsāk viņa meklēšanu. Kristofs steigā sāk organizēt Borisa un Tobiasa atgriešanos Vācijā. Tims nolemj doties uz policiju un atzīties, Francīte lūdz viņam to nedarīt. Vanesa atļauj Belam filmēt skriešanas treniņu, Pauls sadusmojas un sasit dronu, Roberts izsauc abus sniegt paskaidrojumu par notikušo. Dirks atzīstas Štefanam, ka meloja policijā, jo neredzēja Timu; Štefans liek tēvam atsaukt liecību; kad Dirks to izdara, Nadja jūtas apdraudēta un sastrīdas ar Dirku. Vēlāk Dirks atzīstas Lindai, ka viņam bija mīlas sakars ar Nadju
09:30 Mana vienīgā
Jaunības ideālu pārņemtais Luišs, noslēdzis studijas Lisabonā, visiem par pārsteigumu nepakļaujas vecāku spiedienam un atsakās no karjeras ģimenes būvuzņēmumā. Drauga mudināts, viņš nolemj pārcelties uz Angolu un sākt jaunu dzīvi tur. Āfrikas pasakainā daba viņu apbur uzreiz, tāpat kā skaistā meitene no Luandas - Mara. Taču Luiša un Maras mīlestība atduras pret neskaitāmiem šķēršļiem. Vecāku nosodījums, sabiedrības aizspriedumi un nelabvēļu intrigas draud iznīcināt viņu cerības būt laimīgiem kopā
10:25 Dzimtaskoks
LTV dokumentālā cikla «Dzimtaskoks» trešais raidījums Latvijas vēsturi «izstaigās» caur tēlnieka Kārļa Jansona dzimtas stāstu. Tas ir stāsts par mākslinieku radītiem simboliem, kas valdošajai varai nav ērti, tie ir pat bīstami. Tāpēc tie tiek demontēti un nolemti aizmirstībai tā, it kā to nemaz nebūtu bijis. Tomēr tas kļūst par dzimtas turpinātāju pienākumu - savulaik varas nogāzto atkal sliet atpakaļ. Trīs pieminekļi, trīs dzimtas vīri - visi tēlnieki, tikai dažādos laikos, un visa pamatā - tēlniecība, kas pārmantota no paaudzes paaudzē līdz pat šodienai. Kārļa Jansona veidoto Rēzeknes un visas Latgales simbolu - pieminekli «Vienoti Latvijai» jeb tautā zināmu kā «Latgales Māru» - padomju okupācijas vara nojauc divreiz. Tēlnieka dēls Andrejs Jansons tēva veidoto pieminekli atjauno tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tieši tāds pats liktenis arī piemineklim Jelgavas atbrīvotājiem - «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks». Divreiz varas iznīcināts arī piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos. Arī tas, pateicoties Andrejam, atjaunots pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tagad dzimtas mājās «Siļķes» Cēsu pusē saimnieko Kārļa Jansona mazdēls Matiass. Arī tēlnieks. Viņš saka - šeit nevar nekalt
11:20 Kultūrdeva
Runāsim par Latvijas kino neseno pagātni, tagadni un nākotni, īpašu uzsvaru liekot uz leļļu animāciju un Latvijas filmu maratonu, kā arī progresējošo sadarbību ar kaimiņiem lietuviešiem. Studijā viesosies režisore Dace Rīdūze un producents Roberts Vinovskis. Raidījuma otrā daļa būs atvēlēta grupas «Prāta Vētra» aktualitātēm. «Kultūrdevā» viesosies visi četri grupas dalībnieki, tādēļ saruna notiks tiešsaistē
12:15 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts
Uģis Joksts skatītājus uzrunās svētku priekšvakarā, piedāvājot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu sagaidīt labā noskaņā ar visai nopietnu erudīcijas treniņu. Jautājumus spēles vadītājs uzdos sešiem ar jurisprudenci saistītiem erudītiem, no kuriem divu dalībnieku ģimenes locekļi bijuši klāt vēsturiskajā brīdī un Augstākajā Padomē balsojuši par Latvijas neatkarību. Komandu kapteiņi - Lauma Paegļkalna un Agris Dreimanis. Lauma Paegļkalna - komandas kapteine, jūrmalniece, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora p.i. Vissvarīgākais pasaulē ir ģimene un meita Madara. Mūžīgā optimiste, izaugusi mākslas, kino, mūzikas un literatūras pasaulē, starp radošiem cilvēkiem ar ideāliem par brīvu Latviju. Ir urbāniste, patīk ceļot un izzināt pasaules pilsētas, noklīstot no tūristu takām. Roberts Lazda - tukumnieks. Jurists, Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīgs. Radošs un dzīvespriecīgs. Ārpus darba interesējas par arhitektūru un dizainu. Patīk un labi sanāk gatavot ēst. Brīvo laiku pavada pie dabas. Pirmo reizi piedalās TV raidījumā un šāda mēroga erudīcijas spēlē. Arlita Zariņa - Administratīvās rajona tiesas tiesnese. Kopā ar kapteini darbojas Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdē, organizējot diskusijas administratīvajiem tiesnešiem. Brīvajā laikā izbauda pārgājienus dabā, īpaši gar jūru vai kalnos, izceļas ar nepacietību un zinātkāri. Arlitas aprūpē uzplaukst krāšņākie amariļļi. Agris Dreimanis - komandas kapteinis. Dzimis Rīgā, vidusskolu absolvējis Smiltenē, dzīvo Baldonē. Bijis tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Augstākajā tiesā. Pašlaik ir Administratīvās rajona tiesas tiesnesis. Patīk erudīcijas spēles, piedalījies radio erudīcijas raidījumā «Lieliskais piecinieks». Brīvajā laikā patīk lasīt un pārvietoties - skriet, iet, braukt ar mašīnu vai velosipēdu. Silvija Kuškina - absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un darba gaitas tiesu sistēmā uzsākusi kā tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā un Senātā. Brīvajā laikā lasa un piedalās erudīcijas spēlēs gan individuāli, gan komandās. Futbola un mūzikas cienītāja. Romāns Dončenko - rīdzinieks. Pabeidzis Latvijas Policijas akadēmiju. Vairāk nekā 10 gadus dienējis policijā. Nākamie 10 gadi nostrādāti Administratīvajā rajona tiesā. Patīk mākslas vēsture, ceļošana, smagā mūzika. Piedalījies «Prāta spēlēs» un līdzīgos pasākumos
13:00 Iekodies Vidzemē
Garšas ekspedīcijas pēdējā dienā Māra dodas pie saimnieces Limbažu pusē un cep reņģes ugunskurā, bet tad apskata Veczemju klintis. Savukārt Mārtiņš apskata iespaidīgu ārstniecības augu kolekciju, izzina industriālo mantojumu Limbažu tīnē un apciemo Ainažu jūrskolu. Savu ceļojumu abi noslēdz uz Ziemeļu mola - pašā attālākajā Vidzemes stūrī
13:30 Padoms bez maksas. 4.studija piedāvā
Raidījuma «Ceturtā studija» jaunajā sezonā raidījums turpinās veidot sižetus par dažādām ikdienā redzamām neizdarībām, nepilnībām, kuras varētu novērst pavisam vienkārši. Vai tā būtu regulāri piegružota teritorija, nenoasfaltēts ietves posms, lifts, kas teju nekad nedarbojas - tās ir dažādas aplamības, kas mums apkārt ir ik dienas. Jaunajā sezonā skatītājus sagaidīs vizuālas pārmaiņas studijā. Radošā komanda turpinās strādāt pie jauna veida rubrikām un stāstiem. Tāpat tiks ieviesta «Valodas policija», kuras ietvaros raidījums dosies izmeklēt konkrēto dažādas ar valodas lietojumu saistītas ķibeles. «Vai tas ir normāli?» - šāds jautājums bieži izskan skatītāju sūtītajās vēstulēs, aprakstot kādu problēmu. Tāpēc jaunajā sezonā uzsāksim jaunu rubriku, lai meklētu atbildes uz daudzajiem jautājumiem. «Neērtos jautājumus ērtākai ikdienai» arī turpmāk uzraudzīs redaktores Silvijas Jokstes visu redzošā acs, par sociālajiem tīkliem rūpēsies redaktore Dace Silkalne, neērtos jautājumus studijā apskatīs skatītāju iemīļotie raidījuma vadītāji Inese Vaikule, Mārtiņš Labāns un Ramona Salmiņa, bet neatlaidīgie žurnālisti Inese Supe, Jana Vītoliņa, Laima Baumane, Kristaps Puriņš un Argots Pakalns uzdos neērtus jautājumus
14:00 Zaļgalvis
Gan raidījuma vadītājs Rvīns Varde, gan ornitologs Viesturs Ķerus pagājušogad saņēma Latvijas Literatūras gada balvu. Rvīns par debiju, Viesturs - par labāko grāmatu bērniem. Viņus vieno ne tikai interese par literatūru, bet arī par putniem, taču līdz šim abi nebija tikušies. Pavasarī Rvīns devās pie Viestura, lai kopīgā pastaigā pa mežu izrunātu, ko mežs nozīmē Latvijas ekosistēmai, ekonomikai un pašam cilvēkam
14:15 Latvijas Sirdsdziesma
Arī šajā raidījuma sezonā klausīsimies jaunas un skanīgas aptaujas dziesmas un dzīvosim līdzi jaunrades tapšanas stāstiem! Arī šajā gadā dosimies Latvijas ārēs satikt interesantus un muzikālus cilvēkus, kuri ir mums tepat, blakus!
15:15 Krustpunktā
Visvairāk klausītais Latvijas radio raidījums «Krustpunktā» redzams arī Latvijas televīzijas ēterā. Ne tiešraidē, bet ar nelielu nobīdi, iespējams sekot līdzi gan aktuālajām intervijām, gan klausītāju uzdotajiem jautājumiem un amatpersonu atbildēm
16:10 Mana vienīgā
Jaunības ideālu pārņemtais Luišs, noslēdzis studijas Lisabonā, visiem par pārsteigumu nepakļaujas vecāku spiedienam un atsakās no karjeras ģimenes būvuzņēmumā. Drauga mudināts, viņš nolemj pārcelties uz Angolu un sākt jaunu dzīvi tur. Āfrikas pasakainā daba viņu apbur uzreiz, tāpat kā skaistā meitene no Luandas - Mara. Taču Luiša un Maras mīlestība atduras pret neskaitāmiem šķēršļiem. Vecāku nosodījums, sabiedrības aizspriedumi un nelabvēļu intrigas draud iznīcināt viņu cerības būt laimīgiem kopā
17:05 Mīlas viesulis
18:00 Dienas ziņas
18:29 Kultūras ziņas
Katru darbadienu LTV1 piedāvā dinamisku ikdienas kultūras aktualitāšu raidījumu Kultūras ziņas, kas tiešraidē nodrošina vienmērīgu kultūras informācijas plūsmu LTV1 kanālā uzreiz pēc LTV Dienas ziņām pulksten 18.25 - skatītākajā laika joslā. Kultūras ziņu saturu nodrošina LTV Kultūras redakcijas žurnālisti, redaktori un režisori. Vadītāji - Kristīne Komarovska un Jānis Holšteins-Upmanis
18:39 Sporta ziņas
18:45 Laika ziņas
18:50 Gudrs, vēl gudrāks
Dažas dienas pirms Māmiņu dienas spēli «Gudrs, vēl gudrāks» turpina 4. klašu skolēni. Lūk, 12 spēles dalībnieki: Anete Paula Gulbe (Iecavas vidusskola), Anna Reitere (Lubānas vidusskola), Didzis Eidiņš (Ata Kronvalda Durbes pamatskola), Elza Kopeika (Ulbrokas vidusskola), Estere Krūmiņa (Rīgas Pļavnieku pamatskola), Jēkabs Vilmanis (Dzelzavas pamatskola), Karlīne Rozīte (Amatas pamatskola), Krišjānis Orbidāns (Babītes vidusskola), Lauris Bičenko (Bebru pamatskola), Matīss Ušpelis (Rēzeknes sākumskola), Reinis Simanovičs (Rīgas 64. vidusskola), Tomass Gustavs Celenbergs (Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola)
20:00 Panorāma
Latvijā vecākā informatīvā programma «Panorāma», kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien «Panorāmas» veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. «Panorāma» neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. «Panorāma» ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām «Panorāmas» skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls
20:36 Sporta ziņas
20:42 Laika ziņas
20:45 Kultūršoks
Kultūra ir ne vien māksla, bet arī nauda, projekti, ražošana un gan radoši, gan postoši konflikti. Par kultūrvides problēmām un šokējošām atklāsmēm - raidījums «Kultūršoks»
21:00 Daudz laimes, jubilār!
Raidījuma piektdienu sesiju atklāj Andreja Volmāra intervija ar kino režijas metru Rolandu Kalniņu. «Piejūras klimats» (1974), «Ceplis» (1972), «Četri balti krekli» (»Elpojiet dziļi…», 1967), «Akmens un šķembas» (»Es visu atceros, Ričard!», 1966) - filmas, kas zelta burtiem rakstītas ne tikai mūsu zemes kino vēsturē. Piemēram, 2018. gadā Kannu kinofestivāla programmā «Kannu klasika» tika demonstrēta filmas «Četri balti krekli» restaurētā versija. Filmas režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis piedzīvoja tādu atzīšanu un pagodinājumu, kādu nebija baudījuši pat pārdrošākajos sapņos. Kinorežisors dzimis 1922. gadā Ludzas apriņķa Vecslabadā ierēdņa ģimenē. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā (1937-1940), strādājis ostā, izvadājis maizi, bijis izsūtāmais zēns laikrakstā «Jaunākās Ziņas» un Armijas ekonomiskajā veikalā (tagad «Galerija Centrs»), ārštata sporta žurnālists laikrakstos «Padomju Latvija» un «Cīņa». Pats daudz nodarbojies ar vieglatlētiku un basketbolu. Kā liecina Nacionālā Kino centra mājas lapas dati - no 1947. gada R. Kalniņš strādājis Rīgas Kinostudijā, kinorežisora profesiju apgūstot praktiskā darbā. Bijis režisora asistents spēlfilmā «Mājup ar uzvaru» (1947), strādājis režisoru Jūlija Raizmana (»Rainis», 1949), Pāvela Armanda, Leonīda Leimaņa (»Salna pavasarī», 1955; «Kā gulbji balti padebeši iet», 1957; «Nauris», 1957; «Latviešu strēlnieka stāsts», 1958; u.c.) filmu uzņemšanā. Spēlfilmu režijā debitējis ar filmu «Ilze» (1959). Ideoloģisku motīvu dēļ vairāki Kalniņa darbi daļēji izolēti no kinoprocesa - filma «Es visu atceros, Ričard!», kas stāsta par latviešu leģionāru likteņiem Otrajā pasaules karā, cenzūras iejaukšanās dēļ tika pārmontēta un tikai 20 gadus vēlāk demonstrēta ar autoru doto nosaukumu «Akmens un šķembas». Arī filma «Elpojiet dziļi…» plašākam skatītāju lokam kļuva pieejama tikai 1986. gadā, tās centrālā tēma - savdabīgas radošas personības metodiska iznīcināšana. Savukārt filma «Piejūras klimats» tika aizliegta jau ražošanas procesā, saglabājušies tikai 870 m (40 minūtes) darba materiāla. R. Kalniņš veidojis dokumentālo portretfilmu par aktrisi Viju Artmani «Saruna ar karalieni» (1980, «Lielā Kristapa» balva), dokumentālo videofilmu «Mūžīgais Fausts» (1999), vēl vairākas dokumentālās un videofilmas. Filmu studijas «Trīs» dibinātājs un vadītājs (kopš 1989. gada), studijā producētas spēlfilmas «Cilvēka bērns» (1991, Jānis Streičs), «Ligzda» (1995, Aivars Freimanis), Tālivalža Margēviča dokumentālās filmas par Jāni Pujātu, Jāni Stradiņu, Pēteri Vasku, Ulda Brauna dokumentālā filma «Ardievu, XX gadsimt!» (2005). Par Rolandu Kalniņu uzņemta videofilma ciklā «Kinogadsimts Latvijā» (1999). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998), Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2005. gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» balvu par mūža ieguldījumu
21:40 Skārletas jaunkundze un Velingtons
Viktorijas laikmeta Londonā skaistā un gudrā Elaiza Skārleta pēc tēva nāves pēkšņi attopas viena un bez naudas. Viņa nekrīt izmisumā un nolemj pārņemt tēva privātdetektīva aģentūru. Taču sievietei nav viegli izcīnīt savu vietu profesijā, kurā dominē vīrieši. Nereti viņai nākas izmeklējamās lietas zagt no tēva protežē, policijas inspektora Viljama Velingtona, galda. Lai arī Velingtonu kaitina Elaizas vēlme strādāt par privātdetektīvi, ar laiku viņš sāk novērtēt viņas prasmes un aso prātu. Elaiza un Velingtons nepārtraukti ķildojas, taču patiesībā viņu vidū virmo dziļas jūtas, un viņiem nāksies kopīgi izmeklēt arī kādu sarežģītu ar Elaizas tēvu saistītu noslēpumu
22:40 Nakts ziņas
22:50 Sporta ziņas
22:51 Laika ziņas
22:55 Māja pie ezera
Seriāls «Māja pie ezera» ir stāsts par vienas ģimenes trīs paaudžu sievietēm. Stāsta centrā ir Madara Tērauda (40). Madara augusi bez mātes un tas atstājis pēdas viņas raksturā un dzīves uztverē. Dažādu notikumu rezultātā Madara nolemj uzmeklēt māti un noskaidrot, kāpēc pirms daudziem gadiem Marija pameta ģimeni
23:45 Māja pie ezera
Seriāls «Māja pie ezera» ir stāsts par vienas ģimenes trīs paaudžu sievietēm. Stāsta centrā ir Madara Tērauda (40). Madara augusi bez mātes un tas atstājis pēdas viņas raksturā un dzīves uztverē. Dažādu notikumu rezultātā Madara nolemj uzmeklēt māti un noskaidrot, kāpēc pirms daudziem gadiem Marija pameta ģimeni
00:35 Daudz laimes, jubilār!
Maija pirmajā svētdienā satiksimies ar aprīļa izskaņas jubilāru - mūziķis Deniss Paškevičs dzimis 28. aprīlī. Viņa jaunākais apbalvojums «Zelta mikrofons 2020» nopelnīts par džeza mūzikas albumu «Variations», kas tapis sadarbībā ar V. Gaņeļinu un A. Gotsmanu. Harismātiskā mūziķa darbības spektrs ir visai plašs - saksofonists, flautists, komponists, producents, džeza mūzikas izglītotājs, kurš nesen uzņēmies vadīt arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas «Melngaiļskolas bigbendu» un «Junioru bendu». Paškevičs ir viens no retajiem Baltijas māksliniekiem, kurš iekļauts Eiropas Džeza ģimenes kokā kā sava, unikāla stila aizsācējs Latvijā. Denisa mamma ir ilggadējā LTV grima un stila māksliniece Biruta Magele, bet tēvs - kinorežisors Jevgēņijs Paškevičs. Interese par mūziku radusies jau bērnībā, klavieru un flautas spēli sācis apgūt Mediņos, bet liktenīgais pagrieziens, kurš aizvedis džeza pasaulē, noticis pusaudža gados. Rokās nonākusi magnetofona kasete ar amerikāņu saksofonista un komponista Džona Koltreina albumu «A Love Supreme», ko klausoties vai veselu gadu, radusies nepārvarama vēlme spēlēt kā viņam. Savukārt liktenīgā instrumenta saksofona suģestējošo spēli Deniss apguvis Igaunijā, G. Otsa Mūzikas koledžas Džeza nodaļā, vēlāk jau Mūzikas akadēmijas laikā arī Holandē. Došanos pasaulē talantīgais mūziķis allaž uzskatījis par svarīgu personiskās un radošās attīstības stūrakmeni un tagad ar prieku gatavs savu, ar starptautisku atzinību vairākkārt novērtēto pieredzi un prasmi nodot talantīgajiem Liepājas jauniešiem. Deniss Paškevičs piedalījies vairāk nekā 50 albumu ierakstos, viņš ir piecu starptautisku saksofonzīmolu mākslinieks, kā arī mūzikas izdevniecības «Riga Room Records» dibinātājs. Deniss ir arī triju meitu tētis, bet viņa dzīvesbiedre ir pazīstamā džeza dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča
01:15 Amber Songs
Atrast dzintaru jūrmalas smiltīs - tā ir īpaša sajūta, kas silda sirdi un plaukstu. Tā zeltainajā nokrāsā atspīd pati saule. Šāds dzintara tēls liek domāt par citu mūsu dārgumu - tautasdziesmām. Tā savu jauno starptautisko projektu «Dzintara dziesmas» piesaka jauniešu koris «KAMĒR…» un diriģents Jānis Liepiņš. Sešpadsmit pasaules valstu - Zviedrijas, Lietuvas Beļģijas, Turcijas, Vācijas, Polijas, Norvēģijas, ASV, Indijas, Izraēlas, Spānijas, Krievijas, Austrijas, Igaunijas, Anglijas un Latvijas septiņpadsmit komponisti tika aicināti piedalīties šādā neparastā pasākumā, lai veidotu katrs savā muzikālajā pieredzē un izpratnē balstītu latviešu tautas dziesmas apdari. Koncertā īpašu gaisotni uzbūra ne vien jauniešu un diriģenta Jāņa Liepiņa aizrautīgā muzicēšana, bet arī pasaules komponistu - dziesmu radītāju klātbūtne
02:42 Pasaules panorāma
Raidījums par ārpolitiku «Pasaules panorāma» arī jaunajā sezonā dzīvos līdzi pasaules pulsam. Notikumi, kas sākas un attīstās citās zemēs, nebūt nav tālu, tie bieži ļoti tieši skar arī mūs, Latvijā. Jo spilgti to pierādīja Covid-19. Raidījuma komanda turpinās sekot līdzi šai tēmai un daudzām citām, kas veido un maina pasauli - notikumiem Baltkrievijā, ASV prezidenta vēlēšanām, varas vertikāles attīstībai Krievijā, tam, kas svarīgs mūsu tuvākajos kaimiņos - Baltijā. Raidījuma vadītāji - Ina Strazdiņa un Toms Pastors
03:12 Kultūršoks
Kultūra ir ne vien māksla, bet arī nauda, projekti, ražošana un gan radoši, gan postoši konflikti. Par kultūrvides problēmām un šokējošām atklāsmēm - raidījums «Kultūršoks»
03:25 Latvijas Sirdsdziesma
Arī šajā raidījuma sezonā klausīsimies jaunas un skanīgas aptaujas dziesmas un dzīvosim līdzi jaunrades tapšanas stāstiem! Arī šajā gadā dosimies Latvijas ārēs satikt interesantus un muzikālus cilvēkus, kuri ir mums tepat, blakus!
04:23 LTV - 60. Zelta arhīvs
05:05 Aizliegtais paņēmiens
Pirmdienās, pulksten 19:30 LTV1 piedāvā sociālpolitisku tematu raidījumu «Aizliegtais paņēmiens» ar žurnālistu Gunti Bojāru, kurš informācijas iegūšanai līdzās tradicionālajām žurnālistikas metodēm izmantos arī eksperimentus, testus, slēpto filmēšanu, fikciju, tādejādi atklājot problēmas sabiedrībā
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Kultūrdeva
Runāsim par Latvijas kino neseno pagātni, tagadni un nākotni, īpašu uzsvaru liekot uz leļļu animāciju un Latvijas filmu maratonu, kā arī progresējošo sadarbību ar kaimiņiem lietuviešiem. Studijā viesosies režisore Dace Rīdūze un producents Roberts Vinovskis. Raidījuma otrā daļa būs atvēlēta grupas «Prāta Vētra» aktualitātēm. «Kultūrdevā» viesosies visi četri grupas dalībnieki, tādēļ saruna notiks tiešsaistē
07:00 Kas te? Es te!
Pasaule, kurā dzīvo mūsu varoņi, īstenībā ir mazas meitenes dzīvojamā istaba, kuras stūrī stāv viņas pašas būvēta kartona leļļu māja… Stāsta galvenā darbība norisinās tieši šeit - kartona mājā, kuru meitēns izveidojis no dažādām preču iepakojuma kartona kastēm: te ir gan tortes kaste, gan DVD atskaņotāja kaste, gan kurpju kaste. Pats labākais, ka ikkatra kaste ir… apdzīvota!
07:30 Bitīte Maija
Bitītes Maijas tēls jau vairāk nekā 100 gadu ir ticis izmantots bērniem domātajos stāstiņos gan animācijas seriālu formātā, gan komiksu grāmatās un videospēlēs, kā arī operas libretos. Bitīti Maiju «radījis» vācu rakstnieks Voldemārs Bonsels 1912. gadā. Bitīte Maija dzīvo kopā ar citām bitēm, bet viņas skolotāja ir Misis Kasandra. Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm. Animācijas seriāls bērniem «Bitīte Maija» vēsta par draudzību, paļaušanos, uzticēšanos un atvērtību visam jaunajam, atklājot bērnu iztēles plašumus un spēju uztvert apkārtējo pasauli kā piedzīvojumu
07:45 Lesija
Populārais animācijas seriāls bērniem «Lesija» ir pēc britu rakstnieka Ērika Naita grāmatas motīviem uzņemtā grāmatas ekranizācija 25 sērijās, kas seko pirmajai sezonai ar 26 sērijām. Uzticamais kolliju šķirnes suns Lesija ir gan labākais bērnu draugs, gan arī izmeklētājs, kurš atmasko ļaundarus un vienmēr atgriežas mājās pie saimnieka
08:08 Susuriņš Bobo
Jaukais un mīlīgais susuriņš Bobo ir sajūsmā par apkārtējo pasauli. Ar apskaužamu neatlaidību viņš visu izpēta, un atklājumi viņam sagādā milzīgu prieku. Bobo enerģija šķiet neizsīkstoša līdz pat brīdim, kad jādodas čučēt. Susuriņa ikdienas piedzīvojumi māca mazajiem skatītājiem iejūtību, draudzību un zinātkāri
08:15 Kirī un Lū
Ņiprais un dzīvespriecīgais dinozaurs Kirī un miermīlīgais, saprātīgais Lū ir labākie draugi. Viņi dzīvo mežā, kurā vienmēr notiek interesantas lietas. Viņu draudzīgajai kompānijai pievienojas arī gādīgā Panja, emocionālais Dalvaniuss un Sorijs, mazs un ļoti ašs dzīvnieciņš, kuram rūp tas, kā jūtas pārējie. Kopā ar Kirī un Lū mazie skatītāji varēs apgūt jaunas prasmes, mācīsies just līdzi un iepazīs apkārtējās pasaules dažādību. Kā Kirī un Lū salabs pēc ķildas, jo Lū ir devies peldēties aukstā ūdenī, bet Kirī viņu bezrūpīgi apšļakstījis? Vai Kirī izdosies sadraudzēties arī ar Soriju, kurš jau kļuvis par Lū labāko draugu? Kā iemācīties pacietību, ja pusdienas ar diviem lēniem gliemežiem ievelkas pārāk ilgi? Un kurš, galu galā, uzvarēs meža skriešanās sacīkstēs? To visu un vēl vairāk uzzināsim britu animācijas seriālā «Kirī un Lū», kura režisors Harijs Sinklērs ir arī pieredzējis scenārists, aktieris un režisors, kura aktiera kontā ir arī Isildura loma piedzīvojumu filmā «Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība»
08:20 Kirī un Lū
Ņiprais un dzīvespriecīgais dinozaurs Kirī un miermīlīgais, saprātīgais Lū ir labākie draugi. Viņi dzīvo mežā, kurā vienmēr notiek interesantas lietas. Viņu draudzīgajai kompānijai pievienojas arī gādīgā Panja, emocionālais Dalvaniuss un Sorijs, mazs un ļoti ašs dzīvnieciņš, kuram rūp tas, kā jūtas pārējie. Kopā ar Kirī un Lū mazie skatītāji varēs apgūt jaunas prasmes, mācīsies just līdzi un iepazīs apkārtējās pasaules dažādību. Kā Kirī un Lū salabs pēc ķildas, jo Lū ir devies peldēties aukstā ūdenī, bet Kirī viņu bezrūpīgi apšļakstījis? Vai Kirī izdosies sadraudzēties arī ar Soriju, kurš jau kļuvis par Lū labāko draugu? Kā iemācīties pacietību, ja pusdienas ar diviem lēniem gliemežiem ievelkas pārāk ilgi? Un kurš, galu galā, uzvarēs meža skriešanās sacīkstēs? To visu un vēl vairāk uzzināsim britu animācijas seriālā «Kirī un Lū», kura režisors Harijs Sinklērs ir arī pieredzējis scenārists, aktieris un režisors, kura aktiera kontā ir arī Isildura loma piedzīvojumu filmā «Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība»
08:25 Bings
Kad bērnam ir trīs gadi, pasaule šķiet diezgan dramatiska. Mazuļi jūt intensīvu prieku, vilšanos, aizrautību un sajūsmu ik katrā mazajā lietā, kuru dara. Trusis Bings ir bērns, kurš izdzīvo trokšņaino, priekpilno, nekārtīgo pirmsskolas pasauli
08:35 Lācēna Padingtona piedzīvojumi
Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes - Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem
08:45 Sunītis Pets
Animācijas seriāls bērniem radīts, par pamatu izmantojot mobilo aplikāciju Space Dog, un tajā mēs varam vērot sunīša Peta piedzīvojumus, glābjot savu saimnieci Lolu no dažādām situācijām
08:52 Sunītis Pets
Animācijas seriāls bērniem radīts, par pamatu izmantojot mobilo aplikāciju Space Dog, un tajā mēs varam vērot sunīša Peta piedzīvojumus, glābjot savu saimnieci Lolu no dažādām situācijām
09:00 Urga urda
1. daļa. Urga kokos. Kadiķis. Kadiķis ir īsts stiprinieks un gudrinieks. Citkārt par paegli dēvētais koks spēj atgaiņāt ļaunos garus un, cauru gadu valkājot savu spuraini zaļo kamzoli, sīksti turēties zemē ilgi jo ilgi. Urga un Helēna kadiķi apciemos ziemas spelgonī, nobaudīs tā ogas, kas patiesībā esot par ogām maskēti čiekuri, un ielūkosies čiekurogai tieši acīs. 2. daļa. Urgas blēņu skola. Bocmanis. Bocmanis ir milzīgs ņufs jeb ņūfaundlends, un viņam patīk dzeja. Gandrīz tikpat ļoti, cik vērot pīles, mērcējot vēderu ūdenī. Urga ar Bocmani iepazinās Ojāra Vācieša muzejā «Pa straumei» filmēšanas laikā. Un Bocmanis nolēma foršo Urgu uzaicināt paciemoties un papeldēties
09:15 Ķepa uz sirds
Raidījums «Ķepa uz sirds» pie saviem skatītājiem atgriežas ar desmito sezonu. Desmit gadi ir nopietns skaitlis ne tikai kaķa vai suņa mūžā, bet arī mūsu raidījuma pastāvēšanas vēsturē! Vairāk kā 350 sēriju gaitā esam sastapuši daudzus dzīvnieku draugus ne tikai Latvijā, bet ārpus valsts robežām. Pie daudziem mūsu varoņiem raidījuma veidotāji ciemosies atkārtoti. Sezonas pirmajās sērijās ciemosimies pie modes mākslinieka Dāvida un redzēsim, kā izaudzis viņa suns Orions, kuru Dāvids kā kucēnu izglāba no noslīcināšanas upē. Aizkustinoša tikšanās gaida dziedātāju Intaru Busuli un viņa suni Uno. Uzzināsim, kā audzināt suni, ja tas ir pirmais saimnieka dzīvē. Kopā ar dzīvnieku uzvedības ekspertu dosimies pie mūziķa Mārča Auziņa, kura ģimenes sastāvu jau dažus mēnešus papildina Šveices ganu suns Sibeliuss, kurš savu saimnieku pacietību pārbauda dažādi - kožot un atsakoties iet pie pavadas. Iepazīstināsim ar dažādām suņu šķirnēm, tostarp kollijiem, bokseriem, vēja suņiem. Turpināsim raidījuma galveno ideju un misiju - palīdzēt samazināt pamesto un patversmēs atstāto dzīvnieku skaitu, gan meklējot tiem mājas, gan arī mazinot stereotipu, ka dzīvnieks no patversmes ir problemātisks
09:45 Lennebergas Emīla sivēns
Kādā saulainā vasaras dienā kathultieši devās uz Bakhorvas izsoli. Tur Emīls nopirka dažādas mantas. Ļaudis smējās par Emīlu un teica, ka viņa pirkumi ir nederīgi. Un nu klausieties un brīnieties! Emīls atrada pielietojumu gan ugunsdzēsēju sūknim, gan gliemežvāku kārbiņai. Pagāja laiks. Kādā pavasara naktī Emīls izglāba sivēnu. Neviens neticēja, ka sivēns izdzīvos. Tomēr Emīls apņēmās aprūpēt un izaudzināt Ruksi. Viņš iemācīja viņam visādus trikus. «Lennebergas Emīla sivēns» rādīs, kādas dienas un nedienas piedzīvoja Emīls ar Ruksi un par kādu solījumu Emīls savu Ruksi izglāba otrreiz
11:20 Māja pie ezera
Reklāmas aģentūra «Hop Art» svin sezonas noslēguma ballīti. Aģentūras šefs saņem priecīgu ziņu, ka ilgi gatavotais sociālās reklāmas projekts iekļuvis nozīmīga konkursa finālā. Darbinieki priecājas un apsveic projekta vadītāju Madaru. Tomēr visi nav priecīgi. Vairāki darbinieki sačukstas un ir ar kaut ko neapmierināti. To visu pamana Viktors, taču viņam nav iespēju notikumus mainīt
12:05 Māja pie ezera
Madaras darba diena sākas ar vārdiem «Tevi gaida Papiņa kabinetā». Madara ir priecīga, jo cer uz sen gaidīto uzņemšanu valdē, ko ar saviem sasniegumiem un uzvarām konkursos sen ir pelnījusi. Taču saruna ievirzās pavisam nepatīkamā gultnē. Papiņš nolēmis likvidēt Madaras darbavietu… Pēdējā Madaras cerība sabrūk, kad kolēģi nelietīgi piesavinās viņas uzsākto projektu. Madara aiziet no darba pavisam. Savukārt Sofijas sirdi nospiež kāds noslēpums, saistīts ar viņas dēlu. Dārta vēlas iepazīstināt mammu un pārējo ģimeni ar jauno draugu. Viktors un pārējie kolēģi rīko Madaras atvadu ballīti, tur ierodas arī Papiņš; tikmēr Madaras ģimene un Dārtas jaunais draugs gaida viņu mājās. Madara izmisīgi sāk meklēt jaunu darbu
12:55 Zaļgalvis
Gan raidījuma vadītājs Rvīns Varde, gan ornitologs Viesturs Ķerus pagājušogad saņēma Latvijas Literatūras gada balvu. Rvīns par debiju, Viesturs - par labāko grāmatu bērniem. Viņus vieno ne tikai interese par literatūru, bet arī par putniem, taču līdz šim abi nebija tikušies. Pavasarī Rvīns devās pie Viestura, lai kopīgā pastaigā pa mežu izrunātu, ko mežs nozīmē Latvijas ekosistēmai, ekonomikai un pašam cilvēkam
13:10 Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku
Kārlis Kazāks atkal meklē latviešu valodas izloksnes viscaur Latvijai - Ērģemē, Ancē, Ludzā, Aknīstē, Rūjienā, Alsungā , un raidījumu ciklu noslēdz apskatot, kā tad, galu galā, ir radusies latviešu valoda, ko šobrīd lietojam gan rakstos, gan televīzijā. Kārlis katrā vietā rada oriģināldziesmu vietējā izloksnē un izaicina vietējos cilvēkus savas vietvalodas atmodai. Raidījums ļauj skatītājam piedzīvot vietējo dabisko mīlestību uz savas valodas krāšņumu un cilvēku sirsnību
13:40 Divi vienā
Iemīļoti pašmāju aktieri un pieredzējusī režisore Inta Gorodecka ir pašmāju seriāla «Divi vienā» kodols. Stāsta centrā ir divas ģimenes - Krūmiņu un Abuladžu. Emīlija Krūmiņa un Veronika Abuladze pirms daudziem gadiem bijušas labākās draudzenes, taču strīds temperamentīgā gruzīna Zuraba dēļ, kuru Veronika Emīlijai «nocēlusi», draudzību izjaucis. Nu notikusi sakritība - abām ģimenēm nākas dalīt vienu māju, jo Krūmiņu ģimene no laukiem pārvākusies dzīvot tuvāk pilsētai un iekārtojusies Zuraba un Veronikas apdzīvotās dvīņu mājas otrajā pusē. Anete ir Abuladžu, bet Lauris - Krūmiņu atvase. Abi dažādu iemeslu dēļ vairs nedzīvo kopā ar saviem dzīvesbiedriem un, kļūstot par kaimiņiem, viens otrā rada interesi
14:05 Divi vienā
Iemīļoti pašmāju aktieri un pieredzējusī režisore Inta Gorodecka ir pašmāju seriāla «Divi vienā» kodols. Stāsta centrā ir divas ģimenes - Krūmiņu un Abuladžu. Emīlija Krūmiņa un Veronika Abuladze pirms daudziem gadiem bijušas labākās draudzenes, taču strīds temperamentīgā gruzīna Zuraba dēļ, kuru Veronika Emīlijai «nocēlusi», draudzību izjaucis. Nu notikusi sakritība - abām ģimenēm nākas dalīt vienu māju, jo Krūmiņu ģimene no laukiem pārvākusies dzīvot tuvāk pilsētai un iekārtojusies Zuraba un Veronikas apdzīvotās dvīņu mājas otrajā pusē. Anete ir Abuladžu, bet Lauris - Krūmiņu atvase. Abi dažādu iemeslu dēļ vairs nedzīvo kopā ar saviem dzīvesbiedriem un, kļūstot par kaimiņiem, viens otrā rada interesi
14:35 Kinofilmas
Dokumentālu filmu cikls 12 sērijās aptver galvenos notikumus ASV kinomākslā. «Emmy» balvu ieguvējs, producents Toms Henks un Gerijs Gētcmans sadarbībā ar ASV izklaides televīzijas kanālu «HBO» un producentu Marku Hercogu kopā izveidojuši «CNN» filmu ciklu, stāstot par kino vēsturi kopš 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Kā kino ietekmē kultūru un sabiedrību? Kā politiskā situācija ietekmē kino attīstību? Kāda ir kino nākotne? Uz šiem jautājumiem cikla gaitā atbildēs daudzi populāri ASV aktieri, viņu vidū Edvards Nortons, Aleks Boldvins, Tims Bērtons, Roberts Deniro, Andželika Hjūstone, Džuljana Mūra, Šerona Stouna, režisori Pols Tomass Andersons, Roberts Zemeckis, Ridlijs Skots un citi. Sērijās tiks izmantoti arhīva materiāli, vēsturnieku un ekspertu izteikti viedokļi, aplūkojot tādus kinodarbus kā «Kingkongs», «Titāniks», «Kasablanka», «Harijs Poters», «Zvaigžņu kari», «Kad Harijs satika Salliju» un citas filmas
15:20 Gudrs, vēl gudrāks
Dažas dienas pirms Māmiņu dienas spēli «Gudrs, vēl gudrāks» turpina 4. klašu skolēni. Lūk, 12 spēles dalībnieki: Anete Paula Gulbe (Iecavas vidusskola), Anna Reitere (Lubānas vidusskola), Didzis Eidiņš (Ata Kronvalda Durbes pamatskola), Elza Kopeika (Ulbrokas vidusskola), Estere Krūmiņa (Rīgas Pļavnieku pamatskola), Jēkabs Vilmanis (Dzelzavas pamatskola), Karlīne Rozīte (Amatas pamatskola), Krišjānis Orbidāns (Babītes vidusskola), Lauris Bičenko (Bebru pamatskola), Matīss Ušpelis (Rēzeknes sākumskola), Reinis Simanovičs (Rīgas 64. vidusskola), Tomass Gustavs Celenbergs (Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola)
16:30 Ideālā planēta
Mūsu planētas atmosfērai piemīt nevaldāms spēks. Veidojas lietus mākoņi, un spēcīgi vēji dzenā saldūdeni pāri visai zemeslodei. Bez atmosfēras uz mūsu planētas nebūtu dzīvības, jo visu Zemes dzīvību uztur laikapstākļi. Šoreiz uzzināsim, cik daudzas dzīvnieku sugas ir atkarīgas no laikapstākļiem. Salmkrāsas augļsikspārņi, kas reizi gadā pulcējas iespaidīgos baros, un ugunsskudras, kas prot kādu īpašu triku, kas noder plūdu laikā. Dienvidamerikas upju bruņurupuči, kuru nākamā paaudze atkarīga no Amazones laikapstākļiem, un kāda īpaši amizanta radība, kas atgādina pīkstošu zefīriņu un dzīvo tuksnesī. Kāda? To uzzināsiet šajā sērijā
17:30 Ielas garumā
Madona ir kalnaine ar bērzu birzīm un mazām upītēm, kas aizrautīgi burbuļo starp pakalniem. Raiņa ielas stāvais kāpums ir iecienīta trase rollerslēpotājiem, bet māksliniekiem pieder lieliska izstāžu zāle, un viņi pēc sirds patikas var izvēlēties skaistākos skatu punktus: pie ģimnāzijas vai Biržu muižas, uz Lazdu laipas vai Mīlestības graviņā. Toties asāku izjūtu cienītājiem jāmeklē spoku māja vai privātais cietums
18:00 Dienas ziņas
18:09 Sporta ziņas
18:11 Laika ziņas
18:15 Aculiecinieks
Raidījums «Aculiecinieks» atgriežas ar jaunu sezonu! 13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus
18:30 Vides fakti
Pēc vasaras brīvdienām pie LTV1 skatītājiem atgriežas raidījums «Vides fakti». Šajā sezonā esam būtiski paplašinājuši saturu digitālajās platformās, piedāvāsim izzinošus un izglītojošus rakstus par vides aktualitātēm portālā LSM.LV, aktīvi rosīsimies sociālajos tīklos īsu video aktualitāšu formā. Raidījuma satura galvenā prioritāte būs klimata pārmaiņas un mūsu katra rīcība to mazināšanai. Ja vēl pirms dažiem gadiem netrūka klimata pārmaiņu noliedzēju, tad šodienas postošās dabas katastrofas ir atvērušas acis pat lielākajiem skeptiķiem. Vētras, plūdi, karstums un nebijušu apmēru meža ugunsgrēki ir realitāte, ar kuru saskaras tūkstošiem un miljoniem cilvēku visā pasaulē. Rudens sezonā analizēsim klimata pārmaiņu sekas, meklēsim risinājumus to mazināšanai, rādīsim pozitīvus piemērus un iesaistīsim skatītājus aktīvā rīcībā. «Vides faktu» rudens sezonu veidos žurnālisti Kristaps Puriņš, Laima Baumane, Daniela Studente, Inese Supe un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis. Par raidījuma vadīšanu rūpēsies viens no vides domas līderiem, žurnālists Sandijs Semjonovs
19:00 Latvijas Sirdsdziesma
Arī šajā raidījuma sezonā klausīsimies jaunas un skanīgas aptaujas dziesmas un dzīvosim līdzi jaunrades tapšanas stāstiem! Arī šajā gadā dosimies Latvijas ārēs satikt interesantus un muzikālus cilvēkus, kuri ir mums tepat, blakus!
20:00 Panorāma
Latvijā vecākā informatīvā programma «Panorāma», kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien «Panorāmas» veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. «Panorāma» neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. «Panorāma» ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām «Panorāmas» skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls
20:36 Sporta ziņas
20:48 Laika ziņas
20:55 Latvijas Loto izlozes
21:05 Daudz laimes, mister Bīn!
Pirms trīsdesmit gadiem televīzijas skatītāji iepazina misteru Bīnu, un kopš tā laika viņš joprojām ir biežs viesis neskaitāmos ekrānos visā pasaulē. Pēc televīzijas sērijām tapušas arī divas pilnmetrāžas filmas un animācijas seriāls bērniem, un talantīgais Bīna tēla iemiesotājs Rovans Atkinsons apgalvo, ka, ja vien nokrāsotu sirmos matus, varētu atkal atgriezties skatītāju iemīļotajā tēlā. Dokumentālās filmas veidotāji piedāvā iespēju atcerēties spilgtākās «Mistera Bīna» epizodes, iepazīties ar kolorītā tēla ēnā palikušajiem seriāla autoriem un ielūkoties viņu nākotnes iecerēs
21:55 Misters Bīns
Misters Bīns ir ekscentrisks, nervozs un vareni bailīgs vīrs, kura labākais draugs ir lācītis Tedijs. Tedijs par šo draudzību ne vienmēr ir sajūsmā, jo Bīnam labpatīk viņu iesaistīt savos ikdienas eksperimentos. Misters Bīns ir labsirdīgs un cilvēkiem vēl labu, taču - kā gadījies, kā ne - allaž iekuļas absurdās ķibelēs, tās risinot tikpat komiski un neparasti
22:20 Misters Bīns
Misters Bīns ir ekscentrisks, nervozs un vareni bailīgs vīrs, kura labākais draugs ir lācītis Tedijs. Tedijs par šo draudzību ne vienmēr ir sajūsmā, jo Bīnam labpatīk viņu iesaistīt savos ikdienas eksperimentos. Misters Bīns ir labsirdīgs un cilvēkiem vēl labu, taču - kā gadījies, kā ne - allaž iekuļas absurdās ķibelēs, tās risinot tikpat komiski un neparasti
22:50 Misters Bīns
Misters Bīns ir ekscentrisks, nervozs un vareni bailīgs vīrs, kura labākais draugs ir lācītis Tedijs. Tedijs par šo draudzību ne vienmēr ir sajūsmā, jo Bīnam labpatīk viņu iesaistīt savos ikdienas eksperimentos. Misters Bīns ir labsirdīgs un cilvēkiem vēl labu, taču - kā gadījies, kā ne - allaž iekuļas absurdās ķibelēs, tās risinot tikpat komiski un neparasti
23:15 Misters Bīns
Misters Bīns ir ekscentrisks, nervozs un vareni bailīgs vīrs, kura labākais draugs ir lācītis Tedijs. Tedijs par šo draudzību ne vienmēr ir sajūsmā, jo Bīnam labpatīk viņu iesaistīt savos ikdienas eksperimentos. Misters Bīns ir labsirdīgs un cilvēkiem vēl labu, taču - kā gadījies, kā ne - allaž iekuļas absurdās ķibelēs, tās risinot tikpat komiski un neparasti
23:40 Pretī sapnim
Violeta ir kautrīga pusaudze, kura sapņo izlauzties no dzimtās mazpilsētas, lai sekotu savai kaislībai - dziedāšanai. Ar kāda netipiska mentora palīdzību viņa piedalās vietējās dziedāšanas sacensībās, kur tiks pārbaudītas Violetas iejušanās spējas, talants un ambīcijas. Popmūzikas stila skaņu celiņa pavadībā, stāsts atgādina modernu Pelnrušķītes pasaku
01:15 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki «Gaudeamus»
17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki «Gaudeamus» 2014. gadā Daugavpilī pulcēja ap 5000 dejotāju un dziedātāju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas
03:10 1000 jūdzes Albānijā
Tā ir viena no noslēpumainākajām Balkānu valstīm, kas ilgu laiku bijusi izolēta no visas pasaules. Tāpēc ceļā uz Albāniju devusies nu jau 9. 1000 jūdžu ekspedīcija
03:40 1000 jūdzes Albānijā
Tā ir viena no noslēpumainākajām Balkānu valstīm, kas ilgu laiku bijusi izolēta no visas pasaules. Tāpēc ceļā uz Albāniju devusies nu jau 9. 1000 jūdžu ekspedīcija
04:05 1000 jūdzes Albānijā
Tā ir viena no noslēpumainākajām Balkānu valstīm, kas ilgu laiku bijusi izolēta no visas pasaules. Tāpēc ceļā uz Albāniju devusies nu jau 9. 1000 jūdžu ekspedīcija
04:35 Kultūrdeva
Runāsim par Latvijas kino neseno pagātni, tagadni un nākotni, īpašu uzsvaru liekot uz leļļu animāciju un Latvijas filmu maratonu, kā arī progresējošo sadarbību ar kaimiņiem lietuviešiem. Studijā viesosies režisore Dace Rīdūze un producents Roberts Vinovskis. Raidījuma otrā daļa būs atvēlēta grupas «Prāta Vētra» aktualitātēm. «Kultūrdevā» viesosies visi četri grupas dalībnieki, tādēļ saruna notiks tiešsaistē
05:30 Pasaules panorāma
Raidījums par ārpolitiku «Pasaules panorāma» arī jaunajā sezonā dzīvos līdzi pasaules pulsam. Notikumi, kas sākas un attīstās citās zemēs, nebūt nav tālu, tie bieži ļoti tieši skar arī mūs, Latvijā. Jo spilgti to pierādīja Covid-19. Raidījuma komanda turpinās sekot līdzi šai tēmai un daudzām citām, kas veido un maina pasauli - notikumiem Baltkrievijā, ASV prezidenta vēlēšanām, varas vertikāles attīstībai Krievijā, tam, kas svarīgs mūsu tuvākajos kaimiņos - Baltijā. Raidījuma vadītāji - Ina Strazdiņa un Toms Pastors
06:00 Latvijas Republikas valsts himna
06:02 Gudrs, vēl gudrāks
Dažas dienas pirms Māmiņu dienas spēli «Gudrs, vēl gudrāks» turpina 4. klašu skolēni. Lūk, 12 spēles dalībnieki: Anete Paula Gulbe (Iecavas vidusskola), Anna Reitere (Lubānas vidusskola), Didzis Eidiņš (Ata Kronvalda Durbes pamatskola), Elza Kopeika (Ulbrokas vidusskola), Estere Krūmiņa (Rīgas Pļavnieku pamatskola), Jēkabs Vilmanis (Dzelzavas pamatskola), Karlīne Rozīte (Amatas pamatskola), Krišjānis Orbidāns (Babītes vidusskola), Lauris Bičenko (Bebru pamatskola), Matīss Ušpelis (Rēzeknes sākumskola), Reinis Simanovičs (Rīgas 64. vidusskola), Tomass Gustavs Celenbergs (Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola)
07:15 Lesija
Populārais animācijas seriāls bērniem «Lesija» ir pēc britu rakstnieka Ērika Naita grāmatas motīviem uzņemtā grāmatas ekranizācija 25 sērijās, kas seko pirmajai sezonai ar 26 sērijām. Uzticamais kolliju šķirnes suns Lesija ir gan labākais bērnu draugs, gan arī izmeklētājs, kurš atmasko ļaundarus un vienmēr atgriežas mājās pie saimnieka
07:40 Lesija
Populārais animācijas seriāls bērniem «Lesija» ir pēc britu rakstnieka Ērika Naita grāmatas motīviem uzņemtā grāmatas ekranizācija 25 sērijās, kas seko pirmajai sezonai ar 26 sērijām. Uzticamais kolliju šķirnes suns Lesija ir gan labākais bērnu draugs, gan arī izmeklētājs, kurš atmasko ļaundarus un vienmēr atgriežas mājās pie saimnieka
08:08 Susuriņš Bobo
Jaukais un mīlīgais susuriņš Bobo ir sajūsmā par apkārtējo pasauli. Ar apskaužamu neatlaidību viņš visu izpēta, un atklājumi viņam sagādā milzīgu prieku. Bobo enerģija šķiet neizsīkstoša līdz pat brīdim, kad jādodas čučēt. Susuriņa ikdienas piedzīvojumi māca mazajiem skatītājiem iejūtību, draudzību un zinātkāri
08:15 Kirī un Lū
Ņiprais un dzīvespriecīgais dinozaurs Kirī un miermīlīgais, saprātīgais Lū ir labākie draugi. Viņi dzīvo mežā, kurā vienmēr notiek interesantas lietas. Viņu draudzīgajai kompānijai pievienojas arī gādīgā Panja, emocionālais Dalvaniuss un Sorijs, mazs un ļoti ašs dzīvnieciņš, kuram rūp tas, kā jūtas pārējie. Kopā ar Kirī un Lū mazie skatītāji varēs apgūt jaunas prasmes, mācīsies just līdzi un iepazīs apkārtējās pasaules dažādību. Kā Kirī un Lū salabs pēc ķildas, jo Lū ir devies peldēties aukstā ūdenī, bet Kirī viņu bezrūpīgi apšļakstījis? Vai Kirī izdosies sadraudzēties arī ar Soriju, kurš jau kļuvis par Lū labāko draugu? Kā iemācīties pacietību, ja pusdienas ar diviem lēniem gliemežiem ievelkas pārāk ilgi? Un kurš, galu galā, uzvarēs meža skriešanās sacīkstēs? To visu un vēl vairāk uzzināsim britu animācijas seriālā «Kirī un Lū», kura režisors Harijs Sinklērs ir arī pieredzējis scenārists, aktieris un režisors, kura aktiera kontā ir arī Isildura loma piedzīvojumu filmā «Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība»
08:20 Kirī un Lū
Ņiprais un dzīvespriecīgais dinozaurs Kirī un miermīlīgais, saprātīgais Lū ir labākie draugi. Viņi dzīvo mežā, kurā vienmēr notiek interesantas lietas. Viņu draudzīgajai kompānijai pievienojas arī gādīgā Panja, emocionālais Dalvaniuss un Sorijs, mazs un ļoti ašs dzīvnieciņš, kuram rūp tas, kā jūtas pārējie. Kopā ar Kirī un Lū mazie skatītāji varēs apgūt jaunas prasmes, mācīsies just līdzi un iepazīs apkārtējās pasaules dažādību. Kā Kirī un Lū salabs pēc ķildas, jo Lū ir devies peldēties aukstā ūdenī, bet Kirī viņu bezrūpīgi apšļakstījis? Vai Kirī izdosies sadraudzēties arī ar Soriju, kurš jau kļuvis par Lū labāko draugu? Kā iemācīties pacietību, ja pusdienas ar diviem lēniem gliemežiem ievelkas pārāk ilgi? Un kurš, galu galā, uzvarēs meža skriešanās sacīkstēs? To visu un vēl vairāk uzzināsim britu animācijas seriālā «Kirī un Lū», kura režisors Harijs Sinklērs ir arī pieredzējis scenārists, aktieris un režisors, kura aktiera kontā ir arī Isildura loma piedzīvojumu filmā «Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība»
08:25 Bings
Kad bērnam ir trīs gadi, pasaule šķiet diezgan dramatiska. Mazuļi jūt intensīvu prieku, vilšanos, aizrautību un sajūsmu ik katrā mazajā lietā, kuru dara. Trusis Bings ir bērns, kurš izdzīvo trokšņaino, priekpilno, nekārtīgo pirmsskolas pasauli
08:35 Lācēna Padingtona piedzīvojumi
Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes - Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem
08:45 Mūziķene
Izklaidējošs raidījums pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem un viņu vecākiem. Ir lielas skolas un mazas skolas, taču visās skolās māca jaunas un interesantas lietas. Sākot ar septembri, arī Latvijas Televīzijā «durvis vērs» jauna skola ar nosaukumu «Mūziķene»! Tajā varēs piedalīties ikviens, kurš svētdienas rītos izvēlēsies ieslēgt televizoru. Kopā ar raidījuma vadītājiem - septiņgadīgo Rebeku un deviņgadīgo Emīlu, iepazīsim mūzikas instrumentus, kurus parasti bērni mācās mūzikas skolā
09:15 Literatūre/Sākumskola
No 28. marta ik svētdienu sākumskolēnu tālmācības sagurumu kliedēs jauns raidījums «LITERATŪRE/SĀKUMSKOLA». Tā būs izglītojoša spēle, kas 1.-6. klašu bērnus ievedīs 12 mūsdienu latviešu autoru grāmatu pasaulēs. Katrā sērijā četri klasesbiedri no dažādām Latvijas skolām risinās uzdevumus, kurus tiem būs sagatavojuši latviešu bērnu grāmatu autori. Bērni būs īsti detektīvi, dosies ekspedīcijā, dakterēs slimu dzejoli, nepazudīs miglā un vienmēr sasveicināsies ar īstu rakstnieku. «Cik daudz vērtību patiesībā sevī glabā viens dzejolis, viens stāsts, viena grāmata, viens rakstnieks!»- to palīdzes atklāt viens no raidījuma vadītājiem Gustavs Terzens. Viņš sākumskolēnus aizraus spēles azartā, bet atrast atbildes bērniem palīdzēs literatūriste Marta Selecka
09:30 Zigijs un zootramvajs
Režisors: Tongī Dikermels, Federiko Milella. Animācijas seriāls bērniem «Zigijs un zootramvajs» radīts pēc populārā bērnu grāmatu autora Leo Timersa grāmatas motīviem. Zoodārza dzīvnieciņi ik dienas priecē apmeklētājus. Taču vakaros viņi atgriežas mājās, nevis nakšņo zooloģiskajā dārzā! Krokodils Zigijs, zilonīte Emīlija un lauvēns Laionels visi nakšņo un dzīvo nomaļā ciematā, kas ieslēpies krāterī uz noslēgtas salas. Ik rītu visi tiekas tramvaja pieturā, lai trauktos «uz darbu». Transporta līdzeklis ir gana šaurs, jābūt draudzīgiem, lai visi tiktu iekšā. Protams, vai tad brauciens uz darbu būtu tik interesants, ja tajā nenotiktu ķibeles un pārpratumi? To Zigijam un draugiem netrūkst!
09:45 Kumī bilžu grāmata
Sešgadniece Kumī ir jautra un draiskulīga meitene, kas savā bilžu grāmatā vēro pasaules dzīvniekus. Animācijas seriāls bērniem dos iespēju mazajiem iemācīties jaunus vārdus, apgūt pasaules reģionus un veikt pašiem savus atklājumus
09:50 Kumī bilžu grāmata
Sešgadniece Kumī ir jautra un draiskulīga meitene, kas savā bilžu grāmatā vēro pasaules dzīvniekus. Animācijas seriāls bērniem dos iespēju mazajiem iemācīties jaunus vārdus, apgūt pasaules reģionus un veikt pašiem savus atklājumus
09:55 Trīs burvju spalvas
Ir pienācis laiks, kad vecajam karalim ir jāatdod tronis vienam no trim dēliem. Tādēļ viņš apsola troni tam, kurš sagādās vissmalkāko paklāju, un palaiž vējā trīs burvju spalvas kā ceļa rādītājus. Vecākie brāļi ir pārliecināti, ka iegūs troni bez īpašas piepūles. Taču trešais dēls tiek apsmiets - viņa spalva tiek iepūsta mežā. Tur puisis satiek burvju vardi, kura viņam sniedz meklēto. Kas notiek tālāk? To redzēsit vienā no skaistajām brāļu Grimmu pasakām par spītību, gudrību un draudzību
11:00 Dziedošais koks
Skaistā princese dzīvo bezrūpīgā ikdienā. Gādīgais karalis, viņas tēvs, uzņēmies rūpes par princesi. Viņa aug bez mātes. Princesi no pirmā acu skata iemīl daiļais princis. Taču viņš ar princesi kopā var būt vienīgi tad, ja mīlestība ir abpusēja. Pretējā gadījumā dziedošais koks, meža dvēsele un gars, ir tiesīgs princi turēt savā varā un laupīt viņa brīvību. Taču princese nonāk patiesības varā: viņai ir jāierauga pašai savs attēls spogulī, saprotot, ka patiesais mīlestības avots nāk no iekšējās pasaules
12:00 Dievkalpojums
13:00 Saknes debesīs
«Saknes debesīs» ir raidījums par garīgumu cilvēka ikdienā, par to, ko tas nozīmē praktiski. Taču tieši ikdienā mēs saskaramies arī ar patiesības meklējumiem savā dzīvē. Tāpēc «Saknes debesīs» apvieno garīguma prakses un dzīves filosofiju. «Saknes debesīs» ir arī dialogs starp zinātni, reliģiju un mākslu. Garīgums ir nemateriālā realitāte, ko nevar tik viegli pamanīt, apjaust, satvert. Garīgums ir lietas, ko nevaram nopirkt par naudu. Tā ir mīlestība, laime, prieks, radošums un vērīgums. «Saknes debesīs» autors un vadītājs ir kontemplācijas skolotājs un filosofs Ilmārs Latkovskis, kurš savu pieredzi apvieno ar jaunu un radošu cilvēku komandu. Raidījuma producents ir apvienība «Hansa Media»
13:30 Latvijas klasiskās mūzikas jaunās zvaigznes
Veltot savu brīnišķīgo spēli aizvadītajai Latvijas valsts simtgadei, trīs spilgti klasiskās mūzikas talanti, Latvijas jaunie mūziķi, kas lielāko daļu laika pavada koncertturnejās, pandēmijas gadā muzicē tepat Latvijā, Cēsu koncertzālē, lai kopā ar jauneklīgo kamerorķestri «Sinfonietta Rīga» Normunda Šnē vadībā atskaņotu klasiskās mūzikas šedevrus. Pianists Daumants Liepiņš dzirksteļo Mocarta klavierkoncertā, atraktīvā klarnetiste Anna Gāgane virtuozi iejūtas Ārona Koplenda dzīvajos ritmos, bet jaunais vijolnieks Daniils Bulajevs izdzīvo Astora Pjacollas «Četrus gadalaikus Buenosairesā» tango noskaņās. Volfganga Amadeja Mocarta 17. koncertu klavierēm ar orķestri Sol mažorā atskaņos pianists Daumants Liepiņš. Viņam Mocarts asociējas ar gaismu, sauli un vasaru, kas kādā brīdī kontrastē ar lielu nenoteiktību un šaubām. Taču visam pāri ir liela gaisma. «Tā ir dziedinoša mūzika, kas liek visam dzīvajam justies labāk,» - tā saka Daumants. 24 gadus vecais pianists turpina studijas Zviedrijā un apžilbina prestižo konkursu žūrijas. Viņš ir iejūtīgs kamermūziķis, kuram nav sveša arī harismātiska solista stāja saspēlē ar orķestri. Savas pianista gaitas Daumants sācis Dārziņskolā un tikai pirms četriem gadiem, jau studējot Zviedrijā, sapratis, ka viņa dzīves aicinājums ir būt pianistam. Lielās mūzikas balvas 2017 laureāts nominācijā «Gada jaunais mākslinieks». Viņš uzskata, ka katrā vecumā ir sava izpratne par mūziku: «Mūzika sevī ietver daudz un dažādus aspektus, un, ja izdodas atklāt kaut vienu, mūzika «runā». « Klarnetiste Anna Gāgane atskaņos Ārona Koplenda koncertu klarnetei ar orķestri, kas veltīts svinga karalim Benijam Gudmenam. Skaņdarba sākuma impresionistiskās un romantiskās noskaņas pāraug džeza un pat svinga ritmos. Anna ir starptautisku konkursu laureāte, spoža un daudzsološa soliste, kura pirmo reizi klarneti rokās paņēmusi 6 gadu vecumā. Viņa bezgalīgi mīl to, ko dara, un par labāko motivāciju uzskata iespēju muzicēt kopā ar orķestri - spēlēt kopā un būt uz viena viļņa, lai piedzīvotu maģisko brīdi. Pati par lielāko sasniegumu līdz šim uzskata Lielo mūzikas balvu 2018 nominācijā «Gada jaunais mākslinieks». Vijolniekam Daniilam Bulajevam ļoti tuvi ir Astora Pjacollas «Četri gadalaiki Buenosairesā» tango ritmi, jo līdz 10 gadu vecumam viņš dejojis balles dejas. Savu pirmo koncertu ar orķestri Daniils nospēlējis jau 5 gadu vecumā un pats sevi par «brīnumbērnu» neuzskata. «Ja līdz 12 gadu vecumam vijolnieks ir uzkrājis spēcīgu tehnisko bāzi, panākumi neizpaliks,» - tā apgalvo Daniils. Savos 16 gados nominēts Lielajai mūzikas balvai 2020 nominācijā «Gada jaunais mākslinieks»
15:05 Kultūršoks
Kultūra ir ne vien māksla, bet arī nauda, projekti, ražošana un gan radoši, gan postoši konflikti. Par kultūrvides problēmām un šokējošām atklāsmēm - raidījums «Kultūršoks»
15:20 Latvijas Sirdsdziesma
Arī šajā raidījuma sezonā klausīsimies jaunas un skanīgas aptaujas dziesmas un dzīvosim līdzi jaunrades tapšanas stāstiem! Arī šajā gadā dosimies Latvijas ārēs satikt interesantus un muzikālus cilvēkus, kuri ir mums tepat, blakus!
16:20 Daudz laimes, jubilār!
Raidījuma piektdienu sesiju atklāj Andreja Volmāra intervija ar kino režijas metru Rolandu Kalniņu. «Piejūras klimats» (1974), «Ceplis» (1972), «Četri balti krekli» (»Elpojiet dziļi…», 1967), «Akmens un šķembas» (»Es visu atceros, Ričard!», 1966) - filmas, kas zelta burtiem rakstītas ne tikai mūsu zemes kino vēsturē. Piemēram, 2018. gadā Kannu kinofestivāla programmā «Kannu klasika» tika demonstrēta filmas «Četri balti krekli» restaurētā versija. Filmas režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis piedzīvoja tādu atzīšanu un pagodinājumu, kādu nebija baudījuši pat pārdrošākajos sapņos. Kinorežisors dzimis 1922. gadā Ludzas apriņķa Vecslabadā ierēdņa ģimenē. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā (1937-1940), strādājis ostā, izvadājis maizi, bijis izsūtāmais zēns laikrakstā «Jaunākās Ziņas» un Armijas ekonomiskajā veikalā (tagad «Galerija Centrs»), ārštata sporta žurnālists laikrakstos «Padomju Latvija» un «Cīņa». Pats daudz nodarbojies ar vieglatlētiku un basketbolu. Kā liecina Nacionālā Kino centra mājas lapas dati - no 1947. gada R. Kalniņš strādājis Rīgas Kinostudijā, kinorežisora profesiju apgūstot praktiskā darbā. Bijis režisora asistents spēlfilmā «Mājup ar uzvaru» (1947), strādājis režisoru Jūlija Raizmana (»Rainis», 1949), Pāvela Armanda, Leonīda Leimaņa (»Salna pavasarī», 1955; «Kā gulbji balti padebeši iet», 1957; «Nauris», 1957; «Latviešu strēlnieka stāsts», 1958; u.c.) filmu uzņemšanā. Spēlfilmu režijā debitējis ar filmu «Ilze» (1959). Ideoloģisku motīvu dēļ vairāki Kalniņa darbi daļēji izolēti no kinoprocesa - filma «Es visu atceros, Ričard!», kas stāsta par latviešu leģionāru likteņiem Otrajā pasaules karā, cenzūras iejaukšanās dēļ tika pārmontēta un tikai 20 gadus vēlāk demonstrēta ar autoru doto nosaukumu «Akmens un šķembas». Arī filma «Elpojiet dziļi…» plašākam skatītāju lokam kļuva pieejama tikai 1986. gadā, tās centrālā tēma - savdabīgas radošas personības metodiska iznīcināšana. Savukārt filma «Piejūras klimats» tika aizliegta jau ražošanas procesā, saglabājušies tikai 870 m (40 minūtes) darba materiāla. R. Kalniņš veidojis dokumentālo portretfilmu par aktrisi Viju Artmani «Saruna ar karalieni» (1980, «Lielā Kristapa» balva), dokumentālo videofilmu «Mūžīgais Fausts» (1999), vēl vairākas dokumentālās un videofilmas. Filmu studijas «Trīs» dibinātājs un vadītājs (kopš 1989. gada), studijā producētas spēlfilmas «Cilvēka bērns» (1991, Jānis Streičs), «Ligzda» (1995, Aivars Freimanis), Tālivalža Margēviča dokumentālās filmas par Jāni Pujātu, Jāni Stradiņu, Pēteri Vasku, Ulda Brauna dokumentālā filma «Ardievu, XX gadsimt!» (2005). Par Rolandu Kalniņu uzņemta videofilma ciklā «Kinogadsimts Latvijā» (1999). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998), Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2005. gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» balvu par mūža ieguldījumu
17:00 Kultūrdeva
Kultūrdevas studijā runāsim par «amatieru teātru kultu» Latvijā. Tie šosezon ir kopskaitā 420, un tajos spēlē vairāk nekā 6000 dalībnieku, tāpēc studijā ar Henrietu Verhoustinsku sarunāsies režisors un Ogres teātra telpas mākslinieciskais vadītājs Jānis Kaijaks un Rēzeknes Tautas teātra režisore, kultūras darbiniece un pedagoģe Māra Zaļaiskalns. Raidījuma otrā daļa - klasiskās mūzikas zīmē. Viesos būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle Indra Lūkina un diriģents Andris Poga, kurš maijā aizvadīs pēdējo koncertu LNSO mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta statusā. Kultūrrandiņš būs no neparastas vietas - Meža kapiem ar Latvijā atzītāko gaismu mākslinieku Oskaru Pauliņu
18:00 Dienas ziņas
18:09 Sporta ziņas
18:11 Laika ziņas
18:15 Zaļgalvis
Mūsdienās sociālos tīklus pārpludina ekomammu konti, kuros viņas rāda un māca, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Daļa savos uzskatos ir diezgan radikālas, aicinot ēst vegāniski un lietot tikai eko preces, tikmēr citas dalās pārdomās par to, kā runāt ar bērniem par dabu un tās aizsardzību. Māmiņdienā Rvīns Varde dosies uz Vidzemes augstieni pie trīs dēlu mammas Līvas, lai noskaidrotu, kāda ir viņas ekomammas formula. Un, ja ir eko-mammas, vai ir arī eko-tēti?
18:30 Keitija Forda. Mamma uzdarbojas
Lidija Elmana ir skolas psiholoģe. Viņas septiņpadsmitgadīgā meita Hollija ir tikko beigusi skolu un sāk tikties ar vienu no Lidijas visproblemātiskākajiem pacientiem Saimonu Lambertu. Lidija vēlas meitu pasargāt, bet psihoterapeitu ētikas kodekss neļauj viņai izpaust nekādu informāciju par Saimonu. Lidija nepadodas un meklē citus veidus, kā meitu brīdināt
20:00 Panorāma
Latvijā vecākā informatīvā programma «Panorāma», kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien «Panorāmas» veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. «Panorāma» neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. «Panorāma» ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām «Panorāmas» skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls
20:14 De facto
Analītiski pētnieciskais raidījums «de facto». Sabiedrībai nozīmīgus jautājumus izmeklēs komanda, kuru veido četri žurnālisti - Matīss Arnicāns, Olga Dragiļeva, Ivo Leitāns un Inga Šņore. Raidījuma režisors - Dace Slavinska. Jaunajā sezonā īpaša uzmanība tiks pievērsta notikumiem, kas tieši ietekmēs Latvijas nākotni - 13.Saeimas vēlēšanām un Valsts prezidenta vēlēšanām. Ko partijas noklusē? Raidījuma «de facto» žurnālisti sekos krimināllietu izmeklēšanai, kas saistītas ar Latvijā ietekmīgām personām. «de facto» uzmanības lokā arī citas nozīmīgas tēmas, lai aizstāvētu Latvijas sabiedrības intereses. Raidījumu vadīs Inga Šņore un Matīss Arnicāns
20:49 Sporta ziņas
20:56 Laika ziņas
21:05 Vera
Drosmīga un patiesa. Godīga un pašironiska. Apveltīta ar iekšējiem dēmoniem un smalku prātu. Inspektore Vera atgriežas noziegumu izmeklēšanas laukumos jau devīto sezonu pēc kārtas. Katrā no izmeklēšanas lietām Vera atrod un ierauga ko tādu, kas paslīd nemanīts citu acīm. Veras lomu atveido aktrise Brenda Bletina, kas ir vairākkārt nominēta Oskaram, tā skaitā par lomu Maika Lī filmā «Noslēpumi un meli», par kuru arī ieguvusi «Zelta Globusu». Pateicoties lieliskajiem reitingiem pēc devītās sezonas un skatītāju atzinībai, 2019. gadā turpinās arī desmitās sezonas uzņemšana. Sērijas balstītas uz rakstnieces Annas Klīvsas grāmatas «Veras Stenhoupas noslēpumi» motīviem
22:40 Noliegums
Slavenai rakstniecei un vēsturniecei Deborai Lipštatai ir jācīnās par vēsturisko patiesību, lai pierādītu, ka holokausts tiešām notika, kad Deivids Irvings, kurš ir pazīstams tā noliedzējs, apsūdz viņu apmelošanā. Filma balstīta uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot pašas Lipštatas sarakstīto grāmatu. Lipštata ir amerikāņu vēsturniece un ilggadēja pedagoģe, kura dzīves laikā iestājās par holokausta atzīšanu. Galvenās lomas atveidotāja Reičela Veisa ir britu aktrise, kura guvusi atzinību, piedaloties arī tādās filmās kā «Omārs» un «Uzticīgais dārznieks». 2006. gadā saņēmusi «Oskaru» kategorijā «Labākā otrā plāna aktrise»
📺 НАЗАД К СПИСКУ КАНАЛОВ
Яндекс.Метрика