Программа телеканала: iTV [LV] | iTV (Латвия)

ar subtitriem

ar subtitriem

Katrā bērnistabā ir kāds skapis, aiz kura durvīm mājo brīnumi. Brīnumskapis! Durvis, kas ved uz brīnumiem. Režisores Kristas Burānes un galvenās mākslinieces Kristīnes Jurjānes piecas seriāla «Brīnumskapis” sērijas ieved pasaulē, kurā viss un jebkas izraisa zinātkāri un ir noderīgs mazākajiem skatītājiem. Filmas veidotāju komanda aicina doties dziesmotā ceļojumā, kas balstīts populārajā Aigara Voitišķa dziesmu ciklā ar Pētera Brūvera, Māras Zālītes un Ievas Samauskas tekstiem. Spilgtākie Latvijas animācijas mākslinieki (Anete Melece, Anna Zača, Edmunds Jansons un Toms Burāns) satiekas ar atpazīstamākajām balsīm (Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Andris Sējāns, Karīna Tropa u. c), lai kopīgi atklātu ko pavisam jaunu un kā mazāko, tā arī lielāko skatītāju sirdīs un prātos paliekošu. Cikls būs īpašs notikums pirmsskolas un mazāko klašu skatītājiem. 1. sērija. Dziesma par Brīnumskapi Spēlējot paslēpes, bērni aiz kāda senlaicīga skapja durvīm atklāj neredzētas lietas, vietas un būtnes! Viņi nonāk negaidītā, krāsu un skaņu pilnā visumā, kurā mīt gan pavisam īsti, gan arī tikai fantāzijas lidojumā sasniedzami tēli. Arī tie slēpjas un meklē viens otru visa gada garumā. 2. sērija. Māsiņas puteklītes Rotaļīgais stāsts par aušīgajām māsiņām puteklītēm seko draiskām putekļu radībām, gan dancojot bērnistabā, gan pa skursteni nokļūstot mākoņos, gan lidojot kopā ar varavīksni un lietus lāsēm. Atraktīvo filmiņu varēs izbaudīt gan mazie, gan lielie – bērnus aizraus atraktīvie puteklīšu tēli un «lipīgā” dziesmiņa, bet pieaugušie varēs saskatīt atsauces uz sirreālisma kino un latviešu animācijas klasiku. Īsfilmas mākslinieks Toms Burāns nominēts «Lielā Kristapa” balvai par labāko animācijas mākslinieka darbu. 3. sērija. Viss, ko nedrīkst Rozīņu irši, šokolādes pilsētas, brokoļu meži, piparkūku pūķi, staigājošas ledenes un citi saldumi šeit atdzīvojas un mirdz simt spilgtās, cukurotās krāsās. Aizliegtie kārumi un nodarbes cits citu dzenā rotaļīgā virpuļdejā. Bet kāpēc tie ir aizliegti? Varbūt aizliegums ir jāpārvērš aicinājumā izzināt pasauli aktīvi un radoši? 4. sērija. Durvju burvis Šī animācijas maģisko spēju pārpilnā pasaka ļauj ieskatīties ēverģēlībās, kas sākas tad, kad garlaicīgos istabas kārtošanas darbus pārtrauc burvja parādīšanās. Tomēr reizēm spēlēšanās var kļūt bīstama – tad mammai ar tēti ir jādodas glābšanas misijā. Miksējot spēlfilmas, animācijas, agrīno videospēļu un aplikācijas elementus, šis ir spraigs ceļojums negaidītu brīnumu pasaulē. 5. sērija. Manai mammai nav bail Kādā pavisam parastā mājā, kādā pavisam parastā dzīvoklī dzīvo supermamma, kura spēj visu un kurai nav bail ne no kā – izņemot pērkonu un zibeni. Bet tad palīgā nāk kāds mazs supervaronis, un visas bailes pagaist. Mīlestības apliecinājums mammām, kuras var visu. Un ir tik jauki, ka arī tavai supermammai tagad būs sava dziesma! Košos neona toņos un laikmetīgā estētikā pasniegts mākslinieces Anetes Meleces iedzīvinātais stāsts, kas apvienots ar enerģisku pankroka skaņu celiņu. Veltījums mammām, kas cīnās ar pūķiem, kliedē visas bailes un samīļo mūs dienas beigās

Astoņgadīgā Oskara vecāki datora vietā dēlam «iemaina” vectēvu, lai izsargātu bērnu no tīmekļa bīstamās ietekmes. Oskara ciemošanās pie vectēva sākas bezcerīgi – vecais Kode liek strādāt vīriešu darbus un nepērk kārotās botas. Tāds vectēvs mazdēlam nav vajadzīgs, un visi uzzina, ka aktīvais Atmodas cīnītājs Paulis Kode «miris”… Vīriešu samierinātājas lomu uzņemas vecāmāte Irma Kode, kura palikusi bez skolotājas darba, jo mazpilsētā bērni «beigušies”, un deputāts, vecmāmiņas bijušais skolnieks Modrītis, kurš skolu veikli pārdevis. Lai novestu savu afēru līdz galam, viņš piedāvā skolotājai vilinošu darbu, un sākas Oskara piedzīvojumu virtene ar vecāsmātes mācīšanu repot, nāves draudiem slimnīcā un āža ādas laistīšanu ar draudzenes Olgas franču smaržām. Kopējais vectēva un mazdēla cīniņš pret vecāsmātes pāridarītāju liek ķildām aizmirsties, un vainīgais saņem abu taisnības aizstāvju sarūpētu sodu, taču ar to piedzīvojumi nebeidzas. ar subtitriem

Starptautiskais folkloras festivāls «Baltica” šogad ar tēmu «Valoda” īpaši svinēja latviešu valodas dažādību un lībiešu valodu. Festivāla atklāšanas koncertā «Diždažādi” piedalās teju 30 folkloras kopas, kapelas un ansambļi, kā arī pārsteidz trīs skatuves, dziedāšana pie gariem galdiem un polkas dancošana. Koncertu vada Edgars un Lilija Lipori, un, kā stāsta pasākuma režisore Asnate Rancāne: «Koncerts ir par to, cik mēs esam skaisti vienoti, bet arī cik skaisti varam svinēt mūsu dažādību. Lai arī esam maza nācija un valsts, tomēr tajā ir daudz dažādu kultūras nianšu, atšķirību, un tās visas ir unikālas. Svinēsim mūsu Latvijas bagāto un dažādo kultūru, īpaši valodu!”

Portretfilma «Aktieris pret savu gribu” par teātra un kino aktieri Eduardu Pāvulu (1929–2006) ir vēl viena laikmeta liecība, kura pievienojas kopīgajam stāstam par 20. gadsimta otrās puses dižajiem talantiem Uldi Pūcīti, Gunāru Cilinski, Hariju Liepiņu, kurus publika mīl un atceras vēl šodien. Viņiem visiem piemīt vīrišķīgs šarms un spēja aizkustināt cilvēka dvēseli. Edurds Pāvuls šajā kompānijā ir kā zemes spēka pieliets smagsvars, ar dziļām saknēm savā zemē, ar savas latviešu tautas pašapziņu līdz kaulam, un tā viņu nepameta līdz pat mūža nogalei. Pāvulam viegli nav nācis nekas, varbūt vienīgi veiklais un graciozais dejas solis Jūrmalā, Valteru ballītēs un vēlāk uz Dailes teātra skatuves. Dokumentāljā filmā ir saistoši ieraudzīt, kā viņš – zvejnieku un strēlnieku dzimtas puika –, iesākumā pašam nemaz negribot, sāk studēt aktieru mākslu un tūlīt pie Dailes teātra dižā meistara Smiļģa. Televīzijas arhīvi glabā kadrus, kā viņa un aktrises Vijas Artmanes Romeo un Džuljeta 1953. gadā viens otram atzīstas mīlestībā. Pāvula Romeo sagrozīja galvas meitenēm, viņas desmitām reižu skatījās izrādi, gaidīja aktieri pie teātra, čiepa viņa foto, slepus pavadīja līdz pat Valteriem uz mājām. «Skaistākais mīlas pāris Latvijas teātra vēsturē,” savas sajūtas filmā atklās arhitekte Zaiga Gaile, kuras vecāki ārsti Smiltēni bija Pāvulu ģimenes tuvākie draugi. Zaiga uzauga kopā ar Pāvula bērniem – Uģi un Ilzi. Uģis Pāvuls un Ilze Mētra – Lilijas un Eduarda Pāvula dēls un meita – kopā ar saviem bērniem pirmo reizi dzīvē filmā dalīsies ar stāstiem par vecākiem, no kuriem viņi pārmantojuši stipras ģimenes vērtības un mīlestību uz darbu. Abiem viņiem piemīt tēva aktiera atraktivitāte un mammas ciešā roka, kura spēja saturēt ģimeni kopā. Mīlestības stāstam par Liliju Volfu – vēlāk Eduarda Pāvula sievu – filmā ir liela nozīme, jo Lillis (tā viņu sauca Eidis, Eduards Pāvuls) bija ģimenes centrs, milzu līdzsvars neaprēķināmajā aktiera darba ritmā. Ģimene glabā Eduarda mīlestības vēstules, rakstītas no armijas. Dzīves pirmsākumos Pāvuls jau nekāds dižais aktieris nebija, vajadzēja gandrīz desmit gadus no 1946. gada Dailes teātra 2. studijas sākuma, lai sevi pierādītu, arī aldziņa bija maza. Toreiz kurpes viņam nopirka tēva brālis, kurš gāja jūrā. Pamazām Pāvuls kļuva par Dailes teātra stūrakmeni – atšķirīgs ar savu vīra stāju un pamatīgumu. Mūža draugs aktieris Harijs Liepiņš pretī bija kā domu aristokrāts. Un makšķerēšana biju abu stihija! Pāvuls arī labi zina, kā ir, ja loma neizdodas vai viņa atrastais tēls nesaista režisoru – tā bija ar Šveiku (1963); Smiļģim labāk patika Gunāra Placēna Šveiks un Pāvuls nospēlēja tikai vienu izrādi. Arhīvā ir maz viņa teātra lomu, tik fotogrāfijās. Kad spēka gados 1984. gadā Pāvuls nospēlē savu pēdējo lomu Jedigeju izrādē «Un garāka par mūžu diena ilgst” Dailes teātrī un aiziet, izceļas vētra! Kā, Pāvuls atlaists? Filmā stāstīsim arī par sajūtām, kas Eduardam Pāvulam gruzdēja un kā kompartejiskā atmosfēra viņam riebās, par kolēģu attiecībām, kuras izprovocēja partejiskā piederība. Arī šajā stāstā viena patiesība neizskanēs. Tēva nebūšanas Dailes teātrī sāpēs arī ģimenei. Kino – tā ir Eduarda Pāvula pasaule un stihija! Kinokritiķe Dita Rietuma Eduardu Pāvulu raksturo kā aktieri, kurš spoži spēj radīt līdzpārdzīvojumu. Arī pēc jaunībā nospēlētajiem pozitīvajiem varoņiem. Vēlāk aktierim izdodas negatīvie un groteskie raksturi. 70. 80. gados bez Pāvula nav iedomājama neviena Rīgas kinostudijas filma. Viņš ir kino panākumu garants. «Zvejnieka dēla” Oskars (1957). Sutka ezermalas meldru epizodē ar lēpju lapām rokās no «Purva bridēja” (1966) ir paša Pāvula atradums. Ar skaudru, Pāvulam neparastu dzīvesstāstu ir Karnītis filmā «Kad lietus un vēji sitas logā” (1967). Pāvulu tauta mīl arī par omulīgo Ērmanīti no «Vella kalpiem” (1970, 1972), šarmanto Kurmja kungu no filmas «Pie bagātās kundzes” (1969). Režisors Jānis Streičs dokumentālajā filmā atcerēsies, kā Pāvuls viņu kariķējis kolorītajā režisora Džima Longtona tēlā filmā «Teātris” (1978). Vēlāk 1981. gadā Pāvuls ir Ozols kino hitā «Ilgais ceļš kāpās”. Katram ir savs favorītkino, un arī dokumentālās filmas dalībniekiem ir savi kino stāsti. Daudzus piedzīvojusi arī viņa ģimene, jo Pāvulam paticis, ka ģimene brauc līdzi un pēc garās filmēšanas maiņas vakarā ir kopā ar viņu. Eduarda Pāvula dzīve pēc attālināšanās no Dailes teātra nav kā kino, viņam taču ir tikai 55 gadi! Gribas strādāt! Jā, arī slimības sekas liek sevi manīt. Iekšā kaut kas rūgst, to jūt arī tuvie. Atmodas laiks atnāk ar kino pārrāvumu – filmu vairs nav… Pensija – kā visiem – 60 lati, iztikt grūti. Eduards Pāvuls tomēr savu gara spēku atrod – iestājas Zemessardzē, un, kā viņa drauga Ēvalda Valtera dēls, arī zemessargs Raits Valters atceras, viņš viņiem kļuva par garīgo līderi. Pāvula nesaudzīgi tiešajā runā klausījās tie, kuri vēlējās savā zemē kārtību. Pāvulā bija pamodies senču streļķu spēks. Par viņa publiku atkal kopā ar publicisti Elitu Veidemani un mūziķi Aivaru Brīzi septiņus gadus lī

Darbība norisinās Kurzemē, 17. gadsimtā. Pēc varas pār latviešu tautu kāro Kursas hercogs, Polijas karalis un vācu baroni. Visā šajā varas cīņā vislielākie cietēji ir zemnieki. Jānis un Mārtiņš, uzdodoties par poļu vēstnešiem, dodas pie hercoga, lai izglābtu Māru. ar subtitriem

«Latviešu grāmatai 500” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidots notikumu cikls (2021–2025), kurā izceļam rakstītā un iespiestā vārda latviešu valodā spēku un grāmatas fenomenu. Pirmā grāmata latviešu valodā ir iespiesta 1525. gadā Vācijā. Par to liecina saglabājušies 1525. gada Lībekas domkapitula Johanesa Brandesa veiktie detalizētie pieraksti. Par svinīgās norises vietu ir izvēlēta Rīgas Svētā Pētera baznīca, kur aizsākās reformācijas kustība ne tikai Latvijas, bet visas kādreizējās Livonijas teritorijā

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

Finālspēlē piedalās komanda, kas ar savu radošo darbu cildinājusi un atsaukusi atmiņā nepārspētus latviešu sportistu panākumus, un komanda, kas ar savu darbu un ieguldījumu vairo mūsu valsts bagātības šodien un rīt. Kapteiņi: Reinis Lillais un Dzintars Dreibergs. Reinis Lillais – komandas kapteinis, ārsts rezidents endokrinoloģijā, viens no sporta un aktīvās atpūtas biedrības izveidotājiem. Piedalās dažādās sacensībās, arī erudīcijas spēlēs, jo adrenalīns, ko dod pareizi izspēlētas situācijas, atvairīts sitiens vai atbildēts jautājums, sniedz enerģiju. Futbola entuziasts un komandas «FK Auda” fans. Miks Pigits – jūrnieks stūrmanis, ar kapteini iepazinies vidusskolas «Erasmus” projekta ietvaros. Latvijas hiphopa un alternatīvās mūzikas piekritējs. Samērā vieds, jo interesējas par ģeopolitiskajiem notikumiem, pasaules un Latvijas vēsturi un pēdējā laikā sācis iecienīt pasaules literatūras klasiķus. Lielisks cilvēks – tā uzskata pats, nu arī apkārtējie. Kārlis Kadiķis – strādā loģistikas nozarē, ar pārējiem komandas dalībniekiem iepazinies sporta un aktīvās atpūtas biedrībā. No erudīcijas tēmām visvairāk iemīlējis ģeogrāfiju. Baumo, ka zina visus karogus, bet ne tikai, jo zināšanu loks ir visaptverošs. Kopā ar pārējiem komandas dalībniekiem atrodams «FK Auda” fanu sektorā. Dzintars Dreibergs – producents, kino režisors, jaunās spēlfilmas «Tīklā. TTT leģendas dzimšana” režisors. Nacionālā kases grāvēja «Dvēseļu putenis” režisors. Filma saņēmusi sešas 2020. gada «Lielā Kristapa” balvas. Aizrauj meklēt nozīmīgo un personīgo starp vēstures lappusēm un caur filmu mākslu to pastāstīt cilvēkiem, lai tas neiegultu arhīvu aizmirstībā. Agnese Budovska – spēlē galveno – Dzintras Karamiševas – lomu filmā «Tīklā. TTT leģendas dzimšana”. Lai filmā iemiesotos tēlā, Agnese apguvusi basketbola spēli teju profesionālā līmenī. Teātrī Agnesi raksturo skatuviskais šarms, intuīcija, jūtīgums, sievišķīgs trauslums, garīgs spēks, gaumes izjūta, muzikalitāte – dots viss aktieriskā talanta spektrs, lai ar savu darbu rakstītu spožas lappuses Latvijas mākslas vēsturē. Gatis Gāga – no 2004. līdz 2017. gadam Jaunā Rīgas teātra aktieris. Tagad neatkarīgais aktieris teātros un kino. Jaunajā filmā atveido Oļģertu Altbergu – basketbola treneri. Aktiera spēlētajiem varoņiem gan teātrī, gan kino bijis raksturīgs izteikts intelekts, jūtīgums, laba humora izjūta un vīrišķība. Paralēli studijām Latvijas Kultūras akadēmijā nospēlējis vairākas lomas Valmieras Drāmas teātrī

Dokumentālā īsfilma «Ielāde” vēro laiku, kad robotika un mākslīgais intelekts kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī Latvijā. Filma seko sabiedrībai, kas – vienlaikus ziņkārīga un skeptiska – mācās sadzīvot ar tehnoloģijām, kas nenovēršami kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu skolās, veikalos, darbā un atpūtā, pat baznīcā. Neiejaucoties, tikai esot klāt un vērojot, filma fiksē ikdienišķus un bieži vien komiskus mirkļus: kā skolēni iepazīstas ar telekomunikāciju robotu, kā baznīcā ticīgos sagaida automātisks svētā ūdens dispenseris, bet citviet kāds mācās braukt ar auto virtuālajā realitātē. Šie šķietami vienkāršie novērojumi raisa būtiskas pārdomas – kā mēs jūtamies, saskaroties ar neapturamo tehnoloģiju progresu? «Ielāde” ir ironisks, bet reizē maigs vērojums par sabiedrību, kas mācās dzīvot starp progresu un pretestību – starp vēlmi atvieglot dzīvi un bailēm par nākotni, kura jau klusi ir pienākusi. ar subtitriem

Trīs jauni zinātnieki pēdējā gada laikā Latvijā brīvā dabā atrod neparastas krāsas vardes, kas nav raksturīgas mūsu reģionam. Zaļa varde ar neparastu, oranžu un melnu krāsojumu – tāda novērota pirmo reizi, kā arī – dīvaina sarkana varde. Zinātnieki mēģina noskaidrot cēloni – vai šīs ir «dabas kļūdas” pāris eksemplāru ietvaros vai tomēr tiek skarta jau visa varžu populācija, kā viens no iemesliem tiek minēts dabas piesārņojums. Paralēli neparasto varžu novērojumiem zinātnieku grupa veic pētījumu par atjaunoto kokvaržu populāciju, novērojot deviņdesmitajos gados realizētā projekta rezultātus, – savulaik veiksmīgi izdevās atjaunot izmirušo kokvaržu sugu, un tā atkal ir sastopama Kurzemes piekrastē. ar subtitriem

Šendeļevu ģimenes darbs ir cieši saistīts ar zemūdens pasauli. Viņiem tas nav tikai darbs – tā ir sirdslieta ar misiju: padarīt Baltijas jūru, vienu no piesārņotākajām pasaulē, tīrāku un dzīvāku. Jūras dzelmē guļ ne tikai nogrimuši kuģi un lidmašīnas, bet arī tūkstošiem pazaudētu zvejas tīklu – tā sauktie spoku tīkli, kas klusībā nogalina zivis, roņus, putnus un citus jūras iemītniekus. Šendeļevi ar kolēģiem nirst dziļumos, lai šos tīklus atrastu un izceltu virszemē. Viņu meita Valentīna seko vecāku pēdās, bet viņas sapņi vēl tikai meklē savu vietu pasaulē. Viņa vēl nezina, vai ceļš paliks jūras dzelmē vai aizvedīs pavisam citur. ar subtitriem

«Es to pārdzīvoju diezgan smagi – bija domas arī par pašnāvību. Es biju sakrājusi tabletes. Man bija ļoti, ļoti, ļoti sāpīgi – tik sāpīgi, ka dzīviem cilvēkiem to ir grūti izskaidrot. Es sapratu, ka man ir jānomirst, man nav varianta – man ir jānomirst,” rubrikā «Dzīvei nav melnraksta” stāsta Anda Leiškalne. Andas bērnība pagāja vairāku satricinājumu ēnā. Brīžos, kad viņa gaidīja tēva mīlestību un apskāvienu, Anda tika sodīta ar sišanu. Tas aizgāja tik tālu, ka jau četru gadu vecumā viņa vairs negribēja dzīvot. Pieaugot Anda saprata, ka bērnības pieredze atstājusi dziļas pēdas, – reizēm viņa pati kļuva emocionāli vardarbīga pret saviem bērniem. Tomēr ļoti ātri apzinājās, ka tā nedrīkst turpināties, un sāka mainīties. Uz emocionālā fona šā gada maijā Andai tika diagnosticēta izkaisītā skleroze. ar subtitriem

«Emocionāli pārdzīvoju ļoti smagi. Biju noslēgusies, nebija draugu, bija depresija. Godīgi sakot, divreiz dzīvē esmu nonākusi līdz pašnāvības domām, jo man likās, ka es vispār nevienam neesmu vajadzīga. Vispār nevienam. Es jutos viena. Māte gan bija blakus,” rubrikā «Dzīvei nav melnraksta” stāsta Zane Galkus. Zane piedzima pilnīgi neredzīga. Māte viņu audzināja gandrīz viena pati – tēvs bija klātesošs, taču aizrāvās ar alkoholu, un laulība drīz vien izjuka. Pēc vairākām operācijām Zanei daļēji atgriezās redze. Tomēr bērnība nebija viegla – viņa bieži raudāja, jo nebija draugu, jutās vientuļa un nevajadzīga. Divreiz dzīvē Zane nonāca līdz pašnāvības domām, jo ticēja, ka nekad nespēs atbilst tam, ko no viņas gaida. Sabiedrības emocionālā vardarbība bija kā dūriens sirdī. Atrast darbu izrādījās gandrīz neiespējami – darba devēji bieži vien nevēlējās sadarboties ar cilvēkiem ar invaliditāti. Šo pārdzīvojumu dēļ Zane pamazām ieslīga alkoholā. ar subtitriem

Vienkāršā lauku būdiņā ar salmu jumtu dzīvo vienkāršais latviešu puisis ar salmu krāsas matiņiem un pelēkās nātna drēbītēs. Sēž, strinkšķina koklīti, bet tad pēkšņi viņa būdiņa nokļūst pasaules vēstures griežu epicentrā. Ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem deviņās minūtēs asprātīgi izstāstīta visa Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Spilgtas ironiskas detaļas, dažādu laikmetu zīmes, parādības un melodijas spēj dažās sekundēs iezīmēt veselu desmitgadi vai pat simtgadi

Uku un Lele ir gatavi savam pirmajam koncertam, bet Dieziņam ir drusku bail. Diez, kas varētu palīdzēt pārvarēt Dieziņa bailes? Protams, ka dziesmiņa! Muzikālā bērnu raidījuma «Ukulele” mazie skatītāji aicināti dziedāt un dejot kopā ar varoņiem. Uku un Lele dzied bērnu iemīļotās dziesmas no raidījuma «Ukulele” – lielāko daļu no tām radījusi talantīgā, Amsterdamā dzīvojošā latviešu komponiste Laura Polence, kas zināma arī kā «Tutas lietu” dziesmu autore. Līdzās varoņiem Uku (Uldis Siliņš), Lelei (Annija Putniņa) un Dieziņam uz skatuves kāpj arī pianists Raimonds Petrauskis, perkusionists Ernests Mediņš un ģitārists Rihards Goba. Koncerta režisore – Marta Selecka, horeogrāfs – Rolands Meržejevskis

ar surdotulkojumu

Viena no Jāņa Streiča populārākajām filmām ir dzimtajai Latgalei veltītā pēc Jāņa Klīdzēja romāna uzņemtā spēlfilma «Cilvēka bērns”, kas tapusi 1991. gadā, Latvijas liktenim izšķirīgā laikā uz sarežģītu vēsturisko notikumu fona, – filmēšanas sākumā grupa pārtrauca darbu un visi kopā devās uz janvāra barikādēm, savukārt pēdējā piefilmēšana labības laukā notika augusta puča dienās. Gandrīz autobiogrāfiskais stāsts par mazā Latgales zēna priekiem un bēdām bija pirmā filma, ko Latvija pieteica ASV Kinoakadēmijas «Oskara” balvai kategorijā «Labākā ārzemju filma”, turklāt tā ir pirmā spēlfilma, kas uzņemta latgaliešu valodā. Mazais latgaliešu puika Bonifācijs Pāvulāns, ģimenē saukts par Boņuku, dzīvo savā lauku sētā kopā ar mammu, tēti un trim neprecētām tēva māsām. Boņuks ir bērnišķīgi iemīlējies skaistajā kaimiņu meitā Brigitā, kura puiku mīļi sauc par savu draudziņu. Boņuks cīnās par taisnīgumu pasaulē, kā viņa bērna sirds to saprot, jo īpaši turot rūpi par meitenīti Paulīni, kuras ģimenei parādu dēļ var nākties pamest mājas. Latgales lauku ikdienā bērnam netrūkst savu prieku un bēdu, par ko nākas atzīties un palūgties Pestītāju. Reiz pēc ciemošanās tēvs radiem atdāvina ganu suni Žiku, un Boņuks par to ir tik dusmīgs, ka nolemj doties prom pasaulē. ar subtitriem

ar subtitriem

Saeimas svinīgajā sēdē uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. ar surdotulkojumu

Dokumentāla filma, kas veltīta 60 gadiem kopš Staburaga klints appludināšanas, atklājot gan tā vēsturisko, gan emocionālo nozīmi Latvijas cilvēkiem. Filma caur atmiņām, vizuāliem materiāliem un mūsdienu ainavu uzdod jautājumu – vai iespējams atgūt to, ko ūdens aizskalojis? Staburags ir apdziedāts teikās, leģendās, dziesmās. Kādreiz – iemīļotākā apskates un tūrisma vieta Latvijā. Filmā ir unikāli vēsturiski kadri un fotogrāfijas, sarunas ar cilvēkiem, kuru mājas tika applūdinātas, redzēsiet arī unikālus kadrus no Pļaviņu HES, kas filmēti 40 metrus zem Daugavas virsmas. Filmēšanas laikā ar īpašu aparatūru pārliecinājāmies, vai 18–20 metrus augstā Staburaga klints vēl ir sava vietā?

Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku, sabiedroto vienību un valsts aizsardzībā iesaistīto dienestu militārā parāde. Parādi komandēs Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Māris Utināns. Parādē piedalīsies Nacionālie bruņotie spēki, NATO daudznacionālā divīzija «Ziemeļi”, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas padotības iestādes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Pašvaldības policija, apliecinot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā. Katras Nacionālo bruņoto spēku vienības rindās soļos Valsts aizsardzības dienesta karavīri, pārstāvot jauno Latvijas aizstāvju paaudzi un apliecinot valsts apņēmību ilgtermiņā stiprināt savas aizsardzības spējas. Lidojumam labvēlīgos laikapstākļos parādi papildinās Latvijas un sabiedroto gaisa spēku pārlidojums, kurā būs redzami Latvijas UH-60 «Black Hawk” helikopteri, Valsts robežsardzes Agusta helikopteri, ASV un Kanādas helikopteri, «airBaltic” A220-200 lidmašīna ar īpašo karoga krāsojumu, iznīcinātāji F-16 no Beļģijas, kā arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji – «Gripen” un «Eurofighter Typhoon” no Ungārijas un Spānijas

Kad Krievija iebruka Ukrainā, kara atbalsis sasniedza arī Latviju, atgādinot par garo robežu ar Krieviju un drūmajām atmiņām par padomju okupāciju. «Mūsu ierakumu stāsti” seko tiem, kuri nolēma negaidīt. Māksliniece, sporta žurnālists, industriālais alpīnists un katoļu priesteris pievienojas Latvijas Zemessardzei – civiliedzīvotāji, kas gatavojas neiedomājamajam. «Mūsu ierakumu stāsti” seko četriem Latvijas brīvprātīgajiem, kuri pievienojušies Zemessardzei dažādos laikos – viens vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, citi pēc kara sākuma – katrs savas atbildības sajūtas vadīts. Dokumentālais stāsts iepazīstina ar mūsu līdzcilvēkiem, kuri, dzīvojot mierā, uztur gatavību cīņai par Latviju. Filma atklāj, kā viņi salāgo savu ikdienu ar jauno atbildību laikā, kad drošības sajūta vairs nav pašsaprotama. ar subtitriem

Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienā Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniegs augstākos Latvijas valsts apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Svinīgajā ceremonijā valsts augstāko atzinību saņems un tiks godināti visdažādāko profesiju cilvēki, kuru godprātīgais profesionālais darbs un sabiedriskais veikums Latvijas valsts labā ir sevišķi nozīmīgs. Tie ir cilvēki, kuru izcilais talants un radošais devums ir guvis plašu starptautisku atzinību un ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tēla veidošanā pasaulē. Tie ir cilvēki, kuru mūža veikums ir ietekmējis visu Latvijas sabiedrību. Leposimies ar viņiem un godināsim kopā!

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Pirms simt septiņiem gadiem Latvijas Nacionālajā teātrī tika proklamēta Latvijas valsts. Un nu jau par tradīciju kļuvis svētku koncerts tieši šeit. Šī tradīcija apliecina, ka mēs iestājamies par demokrātiju un brīvību katru gadu. Koncerta radošā komanda, režisora Valtera Sīļa vadīta, aicina svinēt gaišus svētkus – dziedāt, domāt, sapņot, sist plaukstas, smieties un nekautrēties no asarām. Koncertā piedalās koris «Kamēr…”, vokālā studija «Siguldiņa”, Shipsea, Emīlija, grupas «Instrumenti”, «Sudden Lights”, «Astro’n’out”. Svētku uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un savu sapni – uzrunāt Latviju no Nacionālā teātra skatuves 18. novembrī kā prezidentam – piepildīs trīs jaunieši. Arī tā jau kļuvusi par tradīciju, kuru iedibinājusi Valsts prezidenta kanceleja

Par skaistu tradīciju kļuvis 18. novembrī pulcēties Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītā pasākumā Brīvības pieminekļa pakājē. Plkst. 19.00 sāksies koncerts, kuru vadīs Valdis un Lueta Melderi, un muzicēs muzikālās ģimenes: Ance Krauze ar meitām Billi, Elzu un Kati, Māris Grigalis ar dēliem Mārci, Kristeru un Ralfu, Juris Kaukulis ar meitu Rūtu, Gints Grāvelis ar dēlu Krišu, Kaspars un Anda Zemīši ar dēliem Kārli, Mārtiņu un Jēkabu. Plkst. 20.00 – Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna, bet uzreiz pēc tam – multimediāls lāzeru priekšnesums. Latvijas Televīzijas skatītāji 18. novembra svētku norisi varēs vērot no plkst. 19.00 Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv, bet no plkst. 19.20 – LTV1. ar surdotulkojumu

Dzejnieka Jāņa Petera aiziešana mūžībā ir zaudējums visai Latvijas sabiedrībai. Viņa devums Atmodas pirmsākumos ir neatsverams, bet rakstītās rindas skan daudzu komponistu dziesmās, kas kļuvušas par mūsdienu populārās mūzikas klasiku. Latvijas populārākie mūziķi, aktieri, dziedātāji un dejotāji godinās Jāņa Petera piemiņu koncertā «Jānis Peters. Dzejnieka sirdsvārdi”. Tieši šāds nosaukums bija Jāņa Petera 80 gadu jubilejas lielkoncertam, kas bija pēdējā dzejnieka tikšanās ar tik plašu skatītāju pulku klātienē. Piemiņas koncertā «Jānis Peters. Dzejnieka sirdsvārdi” piedalīsies Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, Ingus Pētersons, Juris Vizbulis, Jānis Moisejs, Ieva Sutugova, Miks Galvanovskis, Laima Miltiņa-Rode, Ilona Bagele, Normunds Rutulis, Andris Bērziņš, Varis Vētra, Jānis Paukštello, Ivo Grīsniņš-Grīslis, Edijs Klievēns, Gustavs Švēdenbergs, Marika Čakša, bērnu vokālais ansamblis «Dzeguzīte”, TDA «Dzintariņš”, TDA «Ačkups”, koris «Anima”, Mārupes Valsts ģimnāzijas zēnu koris «Zīriņš”, Rīgas pamatskolas «Rīdze” interešu izglītības centra zēnu koris «Bastejpuikas”, muzikālā apvienība «Vintāža” un daudzi citi mākslinieki. Piemiņas koncerts «Jānis Peters. Dzejnieka sirdsvārdi” būs veltījums izcilā dzejnieka piemiņai, godinot viņa devumu Latvijas mūzikā un dzejā

Satikšanās. Te. Mirklis. Punkts. Vienā rokā – dziesmas pavediens. Otrā mezgls – dziesmu svētki. Atkal jauni, bet vienmēr tie paši – saaušanās starp mirkli un mūžību. Mēs katru rītu atveram tikai acis, bet vidū gaisa saule izauž gaismas segu. Cilvēks, to uzliekot, pats kļūst par pavedienu liktens audumā. Koncerta centrā ir austošā jaunība un dziesmu svētku nobriedušais mantojums. Svētki un mācības vienlaikus. Te – starp mums – punkts, kurā mantotie zelta pavedieni ieaužas košajā, nebēdnīgajā jaunības dzīvē un vēl nedzirdētajā un neredzētajā dziesmu skanējumā. Svētku noslēguma koncerts ir Zemes un Saules satikšanās mirklis. Ar katru jaunu pavedienu dziesmu svētku kopīgais audums plešas un aptver paaudzi pēc paaudzes. Un kā zīme, raksts un ornaments ir ikviena dziesmu svētku dalībnieka augums lielajā kopkora raibajā villainē. Ikkatrs ir savas paaudzes balss uz Sidraba birzs pakāpieniem. Pretī laikam, liktenim un jaunam ceļam. Noslēguma koncerta repertuārā savijas tradīcija ar mūsdienīgo, jauneklīgais – ar briedumu un nopietnais – ar rotaļīgo, vienlaikus veidojot stāstu par sev svarīgo un par vērtībām: savstarpējām attiecībām, dzīves mērķiem, pašapziņu un atbildību pret savu zemi, tautu un valsti. Koncerta pamatu veido dažādu paaudžu mūsdienu komponisti, kuri saviem skaņdarbiem izvēlējušies gan ievērojamu dzejnieku rakstītās rindas, gan latviešu tautasdziesmu virknējumus. Līdzās labi zināmiem skaņdarbiem programmā vietu atraduši dažādu mūzikas žanru un stilu jaundarbi. Līdz ar koriem koncertā piedalās deju kolektīvi, pūtēju orķestri un folkloras kopas, solisti un instrumentālā grupa. Svētku koncertā piedalās Goda virsdiriģenti Arvīds Platpers, Jānis Erenštreits un Jēkabs Ozoliņš un virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Līga Celma-Kursiete, Gints Ceplenieks, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Rudīte Tālberga, Jevgeņijs Ustinskovs, Romāns Vanags, Edgars Vītols. Mākslinieciskais vadītājs – Edgars Vītols, režisors – Juris Jonelis, dramaturgs – Matīss Gricmanis, scenogrāfe – Austra Sniķere, mūziķu grupa Kārļa Vanaga vadībā, tautas deju programmas mākslinieciskais vadītājs – Jānis Purviņš, folkloras programmas mākslinieciskā vadītāja – Māra Mellēna

ar subtitriem

Lāle uzzina, ka Širīna un Gerijs drīz ieradīsies «Firstenhofā”, abi ar Teo nolemj tai laikā apprecēties un sāk gatavoties kāzām. Katja lūdz Kristofam pasaudzēt Maksiju, Kristofs nedomā piekāpties un dod Katjai laiku apdomāties. Nikola ir neapmierināta ar Mihaela izturēšanos un sāk apšaubīt abu attiecības. Maksija paziņo Mihaelam, ka atradusi viņa slimībai jaunu ārstēšanas metodi. Miro vēlas palikt «Firstenhofā” un nolemj apmesties Vincenta dzīvoklī

«Solījumu” satricina vēsts par Martinas pazušanu, un kļūst uzkrītoša arī Kurro prombūtne. Katalīna ir stingri apņēmusies neatgriezties mājās, kamēr Krusa viņai neatvainosies. Manuelam ir jābūt vidutājam un jāpalīdz abām noslēgt pamieru. Aprunājoties ar Alonso, Krusa beidzot paziņo Marijai Antonijai, ka viņai pienācis laiks pamest «Solījumu”. ar subtitriem

Ir 1933. gada janvāris, viesnīca ir slēgta apmeklētājiem. Taču, kad Madsens un Frigs uzzina, ka slepeni grasās apprecēties divi veci draugi, viņi pierunā Fiju atvērt viesnīcu ārpuskārtas pārsteiguma ballītei. Tā nu visi viesnīcas pastāvīgie apmeklētāji, spītējot ziemas vētrām un politiskajai krīzei, dodas uz Jitlandi. Bet kā jaunlaulātie reaģēs uz šādu pārsteigumu? Kādā vēsturiski nozīmīgā janvāra dienā, kad tiek izlemts valsts demokrātijas tālākais liktenis, viesnīcā pie jūras liktenis savās skavās vērpj cilvēku dzīvi, nāvi un mīlestību…

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

Rolands cenšas pasteidzināt ķēvju pirkšanu, bet Anai pārdevēja noteiktā cena šķiet par lielu. Filips pierunā tēvu samazināt pirkuma cenu, Rolands izliekas, ka piekrīt. Grēta ielūdz Miro brokastīs, Luiss kļūst greizsirdīgs un atzīstas Grētai, ka ir iemīlējies. Teo un Lāle priecājas, ka atraduši svinību vietu savām kāzām. Kristofs liek Katjai pierunāt Markusu parakstīt viltota vīna piegādi; Katja paziņo, ka nespēj kaitēt Markusam, un piedāvā Kristofam kompromisu

Katalīna vēl nav tikusi skaidrībā par savām jūtām pret Adriano, taču nolemj sagatavot viņam vakariņas angārā. Krusa plāno sarīkot svētkus par godu Manuela pārnākšanai mājās un Marijas Antonijas aizbraukšanai, taču Manuels sola piedalīties tikai tad, kad māsa būs saņēmusi atvainošanos no Krusas. Hana un Marija turpina palīdzēt Piai, kura joprojām slēpjas alā, bet «Solījumā” viņas mēģina palīdzēt Virtudesai atgūt savu dēlu. ar subtitriem

Pagājuši seši gadi, ir 1939. gada vasara. Virs Eiropas vācas drūmi mākoņi, taču tas neattur viesnīcas uzticīgos apmeklētājus no vasaras atvaļinājuma. Viesnīcu sagaida jauna kārtība, jauni viesi un jauni notikumi. Cits pēc cita viesnīcā ierodas pastāvīgie viesi. Amanda cīnās ar sava mazā uzņēmuma uzturēšanu, un viņas māsa Vera viņai nemaz nepalīdz. Friga kundze kļuvusi par tabakas fabrikas vadītāju, un viņai ir grandiozi plāni attiecībā uz savu dēlu Lesliju, taču viņa nav ņēmusi vērā jauno viesnīcas istabeni Nanu. Vajse cenšas aizmirst kādu apkaunojošu gadījumu uz skatuves, bet Madsens cer, ka dabūs būvatļauju nacistiskajā Vācijā

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Jēkabs Reinis filmā «Tīklā. TTT leģendas dzimšana” atveido Dzidras Uztupes-Karamiševas vīru, asprātīgo un dumpīgo autorallija braucēju Aleksandru Karamiševu. Jēkabs uzzina par drosminiekiem, kas okupācijas laikā izplata skrejlapas un uzvelk sarkanbaltsarkanos karogus, – par deviņpadsmitgadīgo Albertu, kurš vecajā Rīgas radiotornī uzkāpj 1957. gadā, vēl pirms Bruno Javoiša. Izrādās, tādu pretošanās stāstu okupācijas laikā bija desmitiem un simtiem, un ne tikai Rīgā

No ciema populārākā puiša līdz arestam lidostā! Kā jaunieši kļūst par krāpnieku līdzdalībniekiem, riskējot ar savu nākotni niecīgas peļņas dēļ? Jaunākajā raidījuma «Slazds” sērijā turpinām pētīt naudas mūļu shēmu aizkulises un to, kāpēc tieši jaunieši kļūst par upuriem. ar surdotulkojumu

Iepazīšanas šovā «Sirdslietas” seniori turpina apmeklēt ātros randiņus. Viņiem ir dotas 15 minūtes, lai gūtu pirmos iespaidus un lemtu, vai draudzībai sekos turpinājums. Šajā sērijā skatīsimies, kā ar pirmās tikšanās mulsumu tiks galā bijušais bārmenis Gunārs, enerģiskā Baiba, šarmantā Ināra no Valdlaučiem, bijušais ierēdnis Andis, būvinženieris Viesturs, kuram šis būs jau otrais randiņš, un rīdziniece Ināra, kura lielu daļu savas profesionālās dzīves aizvadījusi militārajos formastērpos

Galvenie aizdomās turamie Brēverna nāvē ir Pauls un Marija, kura ballē nozaga Brēverna piezīmju grāmatiņu. Pauls gandrīz noslīkst. Kad Pauls atkal piedzīvo uzbrukumu, viņš saprot, ka kāds mēģina viņu iegāzt par slepkavību un nogalināt. ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

Kurro, kurš atgriezies «Solījumā”, paziņo, ka neatklās Martinas atrašanās vietu. Daži cenšas izspiest no viņa vairāk informācijas. Krusa atsakās atvainoties Katalīnai, bet Marijas Antonijas iejaukšanās varētu mainīt viņas domas. Lorenso atlaiž Lopi. Romulo saņem noslēpumainu vēstuli, kas vēl vairāk apdraud Pias drošību. Jauna Karilas hercogienes vizīte liek Verai saprast, ka no Santosa viņai jāturas pa gabalu. ar subtitriem

Friga kundzes dēls Leslijs iemīlas istabenē Nanā, kura izglābj viņu no noslīkšanas, un piedāvā Nanai tikties slepenā randiņā. Vajse gremdējas bērnības atmiņās… psihologam, kuram jāizārstē Vajses lampu drudzis, kas viņu pārņem uz skatuves. Amandu apciemo Ditmārs un Filips, turpretim Andersenas kundze atgriežas no Anglijas ar pārsteidzošu piedāvājumu Edītei. Fjeldses kundze uzzina ko satraucošu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Pasaules televīzijas dienā, 21. novembrī, arī Latvijas Televīzijā svētki – raidījuma «Gudrs, vēl gudrāks” 7. klašu fināls. Par gudrākā titulu sacentīsies: Raivis Lapiņš no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, Ritvars Jaksons un Rihards Ratuts no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Maija Blažēvica no Salaspils 1. vidusskolas, Līva Bērziņa no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas un Emīlija Vanadziņa no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Muzikāls sveiciens no grupas «The Sound Poets” – dziesma «Tu manī ugunis dedz”

ar surdotulkojumu

saistās ar mūsu valsts atgūto neatkarību, kad padomju laika absurdo ierobežojumu dzelzs priekškars ar lielu blīkšķi bija kritis, diez vai kāds varēja paredzēt to pasaules mēroga panākumu virpuli, kurā līdz ar saviem biedriem Matīss iegriezis sevi un visu Latviju. Jāatzīst, ka labu tramplīnu panākumiem Matīsam nodrošināja jau viņa vecāki – kino režisore Una Celma un žurnālists, Amerikā dzimušais un Eiropā dzīvojošais Juris Kaža. Viņi vienmēr brīvi skatījušies uz aizspriedumiem un robežām: ko var atļauties, ko drīkst un ko ne, arī dēlam viņi nekādus ierobežojumus nelika: «Nevaru iedomāties, ko mēs nebūtu Matīsam ļāvuši. Ja nu vienīgi – lai neiet līdzi kādiem svešiem cilvēkiem!” parausta plecus Matīsa mamma Una, kas raidījumā dalās ne vienā vien amizantā stāstā no Matīsa bērnības. Matīss savu dzīvi jau sāka starptautiski: latviešu izcelsmes ģimenei Unai un Jurim dēls Matīss piedzima Zviedrijā, kas kādu laiku bija arī jaunās ģimenes mītnes zeme, uz Latviju viņi pārvācās tikai vēlāk. Skolā Matīss gāja Rīgā, kino studēja Ņujorkā, un ceļošanu jau labu laiku var saukt par regulāru un dabisku viņa dzīves sastāvdaļu: vai tās ir Kažas projektu pirmizrādes, konkursi, filmēšanas vai tikšanās – noķert Rīgā Matīsu nav viegli. Šķiet neticami, kā viņš var vienlaicīgi strādāt pie vairākiem kino un teātra projektiem, pamanoties darboties gan režijā, gan scenāriju veidošanā, gan producēšanā. Un atrast laiku ierasties arī uz skatītāju iemīļotā raidījuma «Daudz laimes, jubilār!” filmēšanu

Trīs savstarpēji nesaistīti cilvēki tiek saindēti ar digoksīnu. Šķiet, vienīgais vienojošais faktors ir dāvanā atsūtītā šokolāde no Gabijas Dalmori veikala. Aizdomas krīt uz īrisa konfekšu veikala īpašnieku Mārtinu. Mācītāja Keita lūdz Kelbija palīdzību, lai noķertu huligānu, kas uzdarbojas kapsētā. Pēc mammas apciemošanas cietumā Rozija kļūst neciešama. ar subtitriem

Ričards atgādina Andrim par pagātnes notikumiem. Izmeklētāji negaidītā veidā uzzina svarīgu informāciju par aizdomās turamo. Oskars turpina izmeklēšanu vienatnē. ar subtitriem

Kādas ēstuves saldētavā atrasts uzņēmuma līdzīpašnieka Skota Rodsa līķis. Viņu atrod viena no darbiniecēm, turklāt dienā, kad viņai tur nav jābūt. Pirmās aizdomas krīt uz viņu, bet arī uz otru firmas īpašnieku Rosu Simonsu. Izmeklēšanas gaitā ir vairāki aizdomās turamie, tomēr kļūst skaidrs, ka Skots savulaik izglābis uzņēmumu no grimšanas, bet pēdējā laikā viņiem ar Rosu bijušas nesaskaņas. Turklāt atklājas, ka Skotam bijusi ne tikai viena partnere, bet arī mīļākā, pie kuras viņš grasījies pārcelties. ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

«Emī un Rū” ir aizraujošs, izklaidējoši izglītojošs detektīvseriāls pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Mēs gribam parādīt, ka pasaules glābšanā var piedalīties ikviens, jo labāka tā kļūst ar katru labo nodomu un labo darbu

Korijs Kārsons ir draudzīgs, mazs, oranžs auto, kurš mācās pārvarēt bērnības grūtības, kas saistītas ar skolas gaitu uzsākšanu, draugu iegūšanu un atbildības apgūšanu. Viņš kopā ar draugiem dodas piedzīvojumos, apgūst dažādas prasmes un iemācās priecāties par dzīvi. Animācijas seriāls, ko novērtēs paši mazākie

Pīps un Pūzija ir pele un trusis, kuru dzīve griežas ap brīnišķīgo spēļu pasauli. Siltuma un humora piesātinātais animācijas seriāls stāsta par viņu draudzību, smiekliem un spēlēm, kāpumiem un kritumiem. Pīps un Pūzija spēlējas mājās, parkā, smilšu kastē, sniegā, saulainās un lietainās dienās. Viņi izgatavo lietas, stāsta stāstus un kopā izdomā spēles. Pīps un Pūzija parāda pirmsskolas vecuma bērniem, kā redzēt pasauli no kāda cita skatpunkta un kā veidot ilgstošas draudzības

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu

Tīģera rūpīgi koptajā sakņu dārziņā notiek dīvainas lietas: sāk pazust burkāni, bet daži no tiem aug otrādi

Bedroka – akmens laikmeta pilsēta, kura pirmā ieguvusi uguni. Tajā dzīvo Flinstonu ģimene un viņu kaimiņi – Rabli. Freds Flinstons ar drauga Bārnija Rabla palīdzību saņem paaugstinājumu darbā – viņš kļūst par viceprezidentu. Viss jau būtu jauki, taču neviens nenojauš, ka nabaga Freds, kurš plāno piešķirt visiem bezmaksas pedikīru un bezmaksas kečupu ēdnīcā, patiesībā tiek iepīts sava bosa, Klifa Vanderkeiva, noziedzīgajās shēmās. Un bosa pirmā pavēle – atlaist Freda draugu Bārniju, ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

Ap Āfrikas ūdenstilpēm kūsā dzīvība – savvaļas radības te cīnās par teritoriju un izdzīvošanu. Gnu dodas migrācijā uz leknākām pļavām, šķērsojot Masai Maras upi. Upes šķērsošana nodēvēta par dramatiskāko savvaļas cīņu Āfrikā – upē čum un mudž krokodili, straume ir spēcīga, un daudzi gnu šajā cīņā zaudē. Sonoras tuksneša svelmē uz dzīvību un nāvi cīnās dažādi sīki, bet izturīgi dzīvnieki, izmantojot gan spēku, gan viltību. Arī Āfrikas ziloņi mēro lielus attālumus, lai dabūtu ūdeni, – bet pat šie mierīgie milži nav pasargāti no dažādām cīņām. Skudru karalistē notiek jau gadiem ilgs karš, kurā teritorijas un resursi tiek iegūti ar viltu. Skrējējdzeguze cīnās ar vienu no šaušalīgākajiem Amerikas plēsējiem, turpretim Austrālijas pelikāniem ir nāvējoša sacensība ar laiku un nepielūdzami mainīgajiem laikapstākļiem. ar subtitriem

Brauciens uz Dagdu ir gluži kā kāpiens kalnos, jo pilsēta atrodas 170–190 metru virs jūras līmeņa. Pāri Dagdas ezera spogulim pirmos ieraugām Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas torņus. Viens no skaistākajiem Latgales dievnamiem vēsturiski saistīts ar vietējiem muižniekiem – fon Hilzeniem un Buiņickiem, kas veidojuši Dagdu par kultūras centru. Gleznainā vieta ar Dagdas ezeru un Narūtas un Guščas upēm stipri postīta karos un vairākas reizes degusi, bet allaž, gluži kā mitoloģiskais putns Fēnikss pilsētas ģerbonī, atdzimusi no pelniem. Šovasar Dagdas vēsturē pāršķirta jauna lappuse – tur notika pirmais Dagdas arhitektūras, mākslas un mūzikas festivāls

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Filma vēsta par vienu no Latvijas hiphopa pamatlicējiem – Gustavo un viņa nebeidzamo tieksmi pēc izcilības it visā, ko viņš dara. No pirmajiem soļiem repa grupā «Fact” līdz ilgstošajam darbam pie soloalbuma «Beidzot!». Ceļš uz virsotni bijis izaicinājumu pilns un reizēm šķitis pat neiespējams. Tieši šis perfekcionisms, kas virza Gustavo uz priekšu, ļāvis viņam ne vien nostiprināties Latvijas repa elitē, bet arī pārsniegt žanra robežas, meklējot arvien jaunus izteiksmes veidus. Taču šī tiekšanās nav nākusi bez upuriem. Aiz panākumiem slēpjas arī personiski upuri un iekšējas cīņas

Mārča Lāča vampīrkomēdija «Mūžības skartie” stāsta par kādu pusmūža kriptovalūtas tirgoni, kuru visi dēvē par Resno (Andris Keišs). Resnais dzīvo vientuļā treilerī, kur savas dienas pavada, spēlējot videospēles un klausoties podkāstus par nemirstību. Neskatoties uz šo visai nožēlojamo stāvokli, viņš šķiet pat apsēsts ar nemirstību. Drīz vien pie Resnā ierodas negaidīti ciemiņi – vampīru pāris Egons (Ivars Krasts) un Karloss (Edgars Samītis), kas viņam piesola mūžīgu dzīvošanu. Ir tikai viens āķis – arī Resnajam ir jāpieņem lēmums kļūt par vampīru. Par lomu filmā Andris Keišs saņēmis Nacionālo kino balvu «Lielais Kristaps” kategorijā «Labākais aktieris galvenajā lomā”, bet Santa Sandule apbalvota kā labākā grima māksliniece. ar subtitriem

«Emī un Rū” ir aizraujošs, izklaidējoši izglītojošs detektīvseriāls pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Mēs gribam parādīt, ka pasaules glābšanā var piedalīties ikviens, jo labāka tā kļūst ar katru labo nodomu un labo darbu

Korijs Kārsons ir draudzīgs, mazs, oranžs auto, kurš mācās pārvarēt bērnības grūtības, kas saistītas ar skolas gaitu uzsākšanu, draugu iegūšanu un atbildības apgūšanu. Viņš kopā ar draugiem dodas piedzīvojumos, apgūst dažādas prasmes un iemācās priecāties par dzīvi. Animācijas seriāls, ko novērtēs paši mazākie

Rosīgajā Kurmju pilsētā dzīvo kāds šarmants, jautrs un brašs kurmītis, kura uzticamais draugs un palīgs ir maģiska grāmata. Kurmītis apceļo Kurmju pilsētu un ik dienu iemācās ko jaunu par kurmju paražām, un dalās ar savām zināšanām par noslēpumaino un dažkārt neizprotamo cilvēku pasauli tur augšā. Lai gan visi brašo kurmīti uzskata par ļoti gudru kurmi, arī viņam bieži gadās visādas ķibeles un neparedzēti piedzīvojumi – bet viņam ir paveicies, jo viņa labākie draugi vienmēr ir klāt, lai palīdzētu

Pīps un Pūzija ir pele un trusis, kuru dzīve griežas ap brīnišķīgo spēļu pasauli. Siltuma un humora piesātinātais animācijas seriāls stāsta par viņu draudzību, smiekliem un spēlēm, kāpumiem un kritumiem. Pīps un Pūzija spēlējas mājās, parkā, smilšu kastē, sniegā, saulainās un lietainās dienās. Viņi izgatavo lietas, stāsta stāstus un kopā izdomā spēles. Pīps un Pūzija parāda pirmsskolas vecuma bērniem, kā redzēt pasauli no kāda cita skatpunkta un kā veidot ilgstošas draudzības

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Cikla «Ceļojums gardēžiem” 3. sezonā restorānu biznesa zvaigzne Freds Siriekss kopā ar sešiem atzītiem Lielbritānijas šefpavāriem un ēdienu pazinējiem apceļo Apūliju, Maļorku, Romu, Devonu, Burgundiju un Dienvidvelsu, lai iepazītu to produktus, kulinārās tradīcijas un cilvēkus. Kopā viņi apmeklē gan mazus ģimenes restorānus, kuros glabā senas receptes un godā tradīcijas, gan restorānus, kas pārsteidz ar savu atrašanās vietu un inovatīvo pieeju ēdiena gatavošanai. 1. sērija. Apūlija Apūlijā Freds Siriekss kopā ar īru TV personību Dērmotu O’Līriju iepazīst vietējās «cucina povera” jeb nabadzīgo ļaužu virtuves tradīcijas, baudīdami ar rokām darinātu pastu, jūras ežus un jūras velšu zupu. Ceļojums noslēdzas nelielā ģimenes restorānā, kurā viņi bauda labāko mājas ēdienu, kādu Apūlija var piedāvāt

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

Desmit baušļu noslēdzošā sērija. Teologs Indulis Paičs un raidījuma vadītājs Ilmārs Latkovskis piedāvā katru no baušļiem pateikt citiem vārdiem. Tas ir kopsavilkums iepriekšējās sērijās aplūkotajiem desmit baušļiem kā mūsdienu cilvēka eksistenciāliem pārdomu jautājumiem. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

almieras teātra ēkas rekonstrukcijas laikā (2021–2024) ne uz brīdi netika pārtraukta mākslinieciskā darbība – jauniestudējumu sagatavošana un izrādes Apaļajā zālē. Solītā viena paciešanās ziema pārauga trijās. Mēģinājumi un izrādes notika dažādās Valmieras vietās, bet teātra ēka, neskatoties uz ūdens un siltuma trūkumu, netika atstāta ne mirkli – celtnieku ekipējumā caur putekļiem un aukstumu aktieri un pārējie teātra ļaudis devās uz mēģinājumu zāli, Apaļo zāli, galdniecību, administrāciju, lai tur strādātu tā, it kā nekas nebūtu neparasti un grūti. Režisore Liene Laviņa, būdama «teātra bērns”, kopā ar radošo komandu ir spējusi uzfilmēt iracionālo – teātra iekšējo māju. Filma kā sajūtu un laika vitrāža. Augstā dziesma teātra cilvēku pacietībai, pašaizliedzībai un ticībai. Arī spējai bērnišķīgi aizrauties un neviltoti priecāties. Arī trakajā situācijā turpināt smieties, dulloties un apcelties. Filma ir pateicības stāsts arī skatītājiem, kuri uzticīgi, nekurnot, joprojām skaistos tērpos un augstpapēžu kurpēs turpina piedzīvot teātri arī rekonstrukcijas apstākļos. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Lisai un Hugo ir paveicies ar perfektu laulības dzīvi. Kādu dienu Hugo pēkšņi pazūd Ķīnā bez iepriekšējiem paskaidrojumiem. Lisa ir sagrauta un cīnās, lai saglabātu māju un ģimeni, taču kontrole pamazām slīd cauri viņas pirkstiem kā smiltis. Taču kādu dienu Hugo klauvē pie durvīm. Viņš vēlas atkal iekarot ģimenes uzticību, taču Lisa vairāk par visu vēlas uzzināt, kādēļ viņš pazuda un kāds ir viņa noslēpums, ar subtitriem

Gada balvas teātrī «Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijā Dailes teātrī 2025. gada 23. novembra vakarā tiks noskaidroti «Skatuves naglas” balvu laureāti 16 kategorijās, ko nosaka profesionāla teātra nozares žūrijas komisija, sezonas laikā noskatoties vairāk nekā 105 jauniestudējumus visā Latvijā. Pārliecinošos līderos ar 22 nominācijām ir Latvijas Nacionālais teātris. 11 nominācijas ieguvis Jaunais Rīgas teātris, kam seko Valmieras un Dailes teātris ar 9 un 8 nominācijām. Šajā sezonā «Spēlmaņu nakts” jauniestudējumu skatē atgriežas Latvijas Nacionālās operas un baleta jauniestudējumi. Ar LTDS valdes akceptu nomināciju sarakstu papildina kategorija «Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)”. Ceremonijā sveiks arī trīs «Spēlmaņu nakts” skatītāju simpātijas finālbalsojuma uzvarētājus – gada izrādi, gada aktrisi un gada aktieri. 2024./2025. gada sezonas skatītāju simpātijas balvu nominantus izvirzījuši paši teātri. Balvu par mūža ieguldījumu skatuves mākslā saņems Liepājas teātra aktrise Aina Karele un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafaļsons. «Spēlmaņu nakts” balvas pasniedz ikgadēji 23. novembrī – izcilā aktiera un režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā (kopš 1993. gada). Līdztekus naudas balvām pasniedz «Spēlmaņu nakts” simbolu – «Skatuves naglu”. Balvā ir atspoguļoti skatuves grīdas dēļi, no kuriem kā asns vertikālē stiepjas skatuves nagla. Un fonā – trijstūra formas spogulis – trijstūris kā Dieva simbols. Balvas idejas atainotājs materiālā – metālmākslinieks Juris Gagainis. Tā atspoguļo senu ticējumu: ja aktieris uz skatuves atrod naglu, tas nozīmē jaunu lomu – jaunu sākumu, jaunu iespēju sevi pierādīt. Uz skatuves atrasta nagla jebkuram atradējam nes laimi

ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

Vincents nejauši uzzina, ka Rolanda sarunātais zirgu audzētājs nepārdod savas ķēves. Vincents izsaka Filipam aizdomas, ka notiek krāpšana, Filips aizstāv savu tēvu. Vincents lūdz Anai atcelt darījumu. Ivonna iesaka Grētai ļauties attiecībām ar Luisu. Luiss ir laimīgs, kad Grēta atzīstas viņam savās jūtās un pārceļas pie Zonnbīhleriem, lai abi var biežāk satikties. Katja piedāvā Kristofam pierunāt Markusu pārdot viesnīcas akcijas un pamest «Firstenhofu”

Adriano nolemj pielikt punktu viņa un Katalīnas mīlas stāstam, salaužot meitenes sirdi. Vera beidzot kļūst atklāta pret Lopi, un viņu attiecības krasi mainās. Hana un Marija dodas prom no alas, kur slēpjas Pia, atkal atstājot viņu vienu. Virtudesa dodas apciemot dēlu un atgriežas ar labām ziņām. Pēc sarunas ar Kurro Ajala nolemj nepieprasīt Martinas atgriešanu sanatorijā, taču grāfam ir kāds trumpis, kuru viņš negaidīti atklāj. Pēc atvainošanās Katalīnai Krusai ir nelāga oma, un Lorenso jaunumi dienu nebūt neuzlabo, ar subtitriem

Kad Flejdses kundzes radinieks Roberts aizmūk no vāciešu koncentrācijas nometnes, atmosfēra mazajā viesnīcā uzkarst. Madsens tiekas ar vācu kungu, kurš palīdzētu viņam realizēt savu biznesu Vācijā. Turpretim Vajse ir aizņemts ar tikšanos ar psihologu – dienas kārtībā ir hipnoze, kas palīdzētu aktierim atbrīvoties no lampu drudža uz skatuves. Leslijs iepazīst pārsteidzošu istabenes Nanas personības pusi, un Amanda pēc šķiršanās ar Maksu atrod mierinājumu pavisam neparastā veidā

ar subtitriem