Программа телеканала: iTV [LV] | iTV (Латвия)

«Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

ar subtitriem

Nikolas izvairīgā attieksme liek Ērikam uzdot jautājumus, abi atzīstas, ka izjūt zināmas simpātijas, bet nejauša tikšanās saunā pavedina spert soli tālāk. Markuss izdomā ieganstu, lai atlaistu Filipu no darba; Filips nojauš, ka Vincents vēlas no viņa atbrīvoties. Grēta mežā piedzīvo nepatīkamu situāciju, kāds jauns vīrietis piedāvā viņai savu palīdzību, vēlāk abi vēlreiz satiekas «Firstenhofā”. Teo un Lāle izbauda romantisku saderināšanos

Katalīna pastāsta Manuelam, kas notika starp viņu un Krusu, Manuels dodas prasīt paskaidrojumus no abiem marķīziem. Tikmēr jaunajam pilotam ir grandiozs plāns, uz kura fona viņa vecā lidmašīna izskatīsies pēc rotaļlietas. Virtudesas pieļautās kļūdas uztrauc Simonu. Marijai Antonijai par lielu sarūgtinājumu, Manuela atgriešanās atkal satuvina marķīzus. Lai novērstu domas par meitu, Margarita rīko viesības. ar subtitriem

Madsens grasās parakstīt vienošanos par lēta kokmateriāla iegādi, bet Molīns cenšas noslēpt faktu, ka atrodas uz bankrota robežas, kā arī dara visu, lai viņa skaistā sieva turētos pa gabalu no Vajses. Tikmēr Amandai izdodas pārdot ideju par reklāmu, kurā piedalītos Vajse. Friga kungs rīko kroketa turnīru. Izrādās, ka arī Fijas māsai Ānei ir vairāki noslēpumi…

ar subtitriem

Ziņkārīgs un ideālistisks Mumintrollis ar savu neparasto ģimeni un kaprīzajiem draugiem aizvedīs mūs piedzīvojumos Muminielejas maģiskajā pasaulē. Dažkārt viņi dosies tālāk par ieleju uz lielajiem plašumiem, milzīgajiem, tumšajiem mežiem, noslēpumainām, tālām salām un vientuļiem, bīstamiem kalniem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Seši jaunieši, kuru vecums varētu sakrist ar tiem jauniešiem, kas šajās dienās 1919. gadā aizstāvēja Rīgu pret bermontiešiem, lūkos pēc savas veiksmes, intuīcijas un prāta. Kapteiņi: Mārtiņš Sproģis un Reinis Lillais. Mārtiņš Spriņģis – komandas kapteinis, ieguvis bakalaura grādu psiholoģijā, gan profesionāli, gan brīvprātīgi strādā ar bērniem un jauniešiem. Skautu un gaidu kustības biedrs jau 20 gadus. Labprāt pavada brīvo laiku, esot dabā vai nodarbojoties ar sportu. Naktīs, kad Mārtiņš nevar aizmigt, viņš labprāt vietnē «YouTube” skatās dažādus ģeopolitiskos video. Gunārs Grūtups savu augstāko izglītību finanšu jomā ikdienā pielieto degvielas piegāžu nozarē, brīvo laiku pavada skrējienos, ik pa laikam iekļaujot tajos arī kādu maratona distanci. Mārcis Akmeņkalns – jau 20 gadus saistīts ar skautu un gaidu kustību un brīvprātīgo darbu. Pēc izglītības statistiķis, šobrīd savu ikdienu saista ar projektu vadību. Brīvajā laikā bieži sporto un aktīvi pavada laiku dabā. Draugu kompānijā viņu uzskata par galda spēļu pavēlnieku. Reinis Lillais – komandas kapteinis, ārsts-rezidents endokrinoloģijā, viens no sporta un aktīvās atpūtas biedrības izveidotājiem. Piedalās dažādās sacensībās, arī erudīcijas spēlēs, jo adrenalīns, ko dod pareizi izspēlētas situācijas, atvairīts sitiens vai atbildēts jautājums, ir ļoti enerģizējošs. Futbola entuziasts un komandas «FK Auda” fans. Miks Pigits – jūrnieks-stūrmanis, ar kapteini iepazinās vidusskolas «Erasmus” projekta ietvaros. Ir Latvijas hiphopa un alternatīvās mūzikas piekritējs. Samērā vieds, jo interesējas par ģeopolitiskajiem notikumiem, pasaules un Latvijas vēsturi un pēdējā laikā sācis iecienīt pasaules literatūras klasiķus. Lielisks cilvēks – tā uzskata pats, nu arī apkārtējie. Kārlis Kadiķis – strādā loģistikas nozarē, ar pārējiem komandas dalībniekiem iepazinies sporta un aktīvās atpūtas biedrībā. No erudīcijas tēmām visvairāk iemīlējis ģeogrāfiju. Baumo, ka viņš zina visus karogus, bet ne tikai, jo zināšanu loks ir visaptverošs. Kopā ar pārējiem komandas dalībniekiem atrodams «FK Auda” fanu sektorā

«Es esmu bijis emocionāls varmāka, pašam to neapzinoties. Es esmu bijis manipulators, pašam to neapzinoties, – tikai darīju to tik noslīpēti, ka pat tad, kad man norādīja: «Tu šobrīd manipulē,» es skatījos un domāju – nē, es to nedaru,” rubrikā «Dzīvei nav melnraksta» stāsta Artūrs Oļševskis. Artūram bijusi bērnība, par kuru it kā nevar sūdzēties, tomēr viņa dzīve ritējusi bez tēva klātbūtnes. Tas rezultējies ar to, ka neviens viņam nav iemācījis tipiskus vīriešu darbus. Kādu laiku ģimenē dzīvoja arī alkoholiķis, kas atstāja savu nospiedumu. Artūrs mēdz būt pārlieku paškritisks un bieži baidās kādu traucēt. Viņš daudz ko dzīvē uztver caur negatīvu prizmu, tāpēc arī attiecības nav izdevies noturēt. Šobrīd viņš apmeklē psihoterapeitu, lai sakārtotu savas domas un labāk izprastu sevi. ar subtitriem

«Tas periods man bija ļoti, ļoti smags un absolūti tāds spēcīgs pārslēdziens, kad es pēkšņi nezinu, nesaprotu, kas ar mani būs. Ļoti spēcīgi nokritās arī pašvērtējums. Likās, ka es pēkšņi neko nevaru. Protams, sākās arī visādas, kā populārāk teikt, trauksmes, bet tās tiešām bija trauksmes,” rubrikā «Dzīvei nav melnraksta” stāsta Ilze Buna-Lediņa. Ilze bērnībā dzīvoja nodrošinātā ģimenē – vecāki bija turīgi un nekā netrūka. Taču viss mainījās pēc tēva pēkšņās nāves. No tā brīža dzīve sagriezās pilnīgi citādi. Neviens īsti neinteresējās, kā Ilze jūtas un kas notiek viņas dvēselē. Trauksme, pašvērtējuma kritums, depresija – tas viss kļuva par viņas ikdienas daļu. Šobrīd Ilze ir atradusi savu sirdslietu – numeroloģiju. Paralēli viņa turpina strādāt arī kā pārdošanas trenere, palīdzot uzņēmumiem attīstīties. ar subtitriem

Lāčplēša dienas dievkalpojums būs veltīts par Latvijas neatkarību kritušajiem karavīriem. To vadīs Militārās policijas vecākais kapelāns majors Normunds Celmiņš, svētrunu teiks NBS virskapelāne Estere Tumoviča. Muzicēs ērģelnieks Aigars Reinis un Zemessardzes koris diriģenta Ārija Šķepasta vadībā. ar surdotulkojumu

Pirmais cilvēks, ar kuru ikvienam ir darīšana, iebraucot Latvijā, ir robežsargs. Viņš pirmais aci pret aci saskaras arī ar valsts ienaidnieku – kontrabandistu, nelegālo imigrantu, spiegu un kara gadījumā – ar iebrucēju. Robežsardze ir valsts drošības pirmā līnija. Par robežsardzes sākuma gadiem sabiedrība neko daudz nezina. Nav arī kino arhīva. Muzejos un arhīvos ir tikai fotogrāfijas. Vēsturisko notikumu atainošanai LTV filmēšanas grupa tās pārvērta īstenībā. Ainas no robežsargu ikdienas un sadzīves ir precīzi atveidotas, izspēlētas un nofilmētas. Filmēšana notika Latgalē. Zilupes un Kaplavas pagastā izdevās atrast autentiskas mājas un vidi. Puišiem, kuri iejutās robežsargu lomās, speciāli pašuva formastērpus. Jo izrādījās, ka līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens pilns pirmskara robežsargu formastērpa komplekts. Tas glabājas robežsardzes koledžā Rēzeknē. Robežsardzes vēsture cieši savijas ar visas valsts likteni. Viena no emocionālajām epizodēm filmā – 1940. gada 15. jūnija notikumi Masļenkos, kad padomju karavīri naktī nošāva trīs robežsargus un divus civiliedzīvotājus. Filmas veidotāji uzbūvēja tā laika Latvijas un PSRS robežstabus, bet vietējie ļaudis atvēlēja savus īpašumus, lai varētu nofilmēt, kā tiek nodedzināta robežsargu ēka. Pēc Latvijas okupācijas padomju režīms uzreiz ķērās pie robežsardzes iznīcināšanas, jo tur dienēja savas zemes patrioti. Epizodi, kā 1940. gada 9. oktobrī apcietina robežsargus un konvojs viņus aizved, uzņēma Indras pamatskolā. Tajās pašās telpās, kur traģiskie notikumi risinājās. Kad arestētos veda lejup pa skolas lielajām kāpnēm, dziļajā klusumā bija dzirdama vienīgi robežsargu ritmisko soļu duna. Dokumentētas pirmo robežsargu bērnu un mazbērnu atmiņas par to, kā viņu ģimenes dzīvoja kordonos uz austrumu robežas pirms Otrā pasaules kara un kāds liktenis represētos robežsargus piemeklēja. Filma stāsta arī par mūsdienām. Par to, cik smagi robežsardze atdzima pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Deviņdesmito gadu sākumā nebija naudas, lai pat apģērbtu un pabarotu robežsargus, nemaz nerunājot par tehniku un ieročiem. Par to, kā no jauna iezīmēja un iekārtoja valsts robežu un kā tagad pirmo reizi valsts vēsturē būvē žogu. Jau vairākus gadus Latvijas robežsardzes kuģi uzmana ne vien robežu Baltijas jūrā, bet peld arī plašākos starptautiskos ūdeņos, kur līdz ar Eiropas Savienības robežas sargāšanu nodarbojas ar cilvēku glābšanu un pārrrobežu noziedzības apkarošanu. Par dienestu stāsta bijušie un pašreizējie robežsargi, kā arī vēstures pētnieki

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

Latvijas armija radās, dažādu latviešu paaudzēm apvienojoties kopīgā mērķī – cīņai par brīvību. Svinot šo apvienošanās ideju, arī šajā koncertā piedalās gan Latvijā sen iemīļoti mūziķi, gan jaunieši no Zemessardzes orķestra un kora «Stars”, vienojoties kopīgā veltījumā. Izskan gan senas karavīru dziesmas jaunās apdarēs, gan arī jaunas Ulda Marhileviča kompozīcijas. Šajā koncertā vienlaikus atzīmējām armijas simtgadi un tās vēsturi, kā arī apliecinājām gatavību neapstāties pie padarītā un skatīties ar pārliecību Latvijas armijas otrajā gadu simtenī. Piedalās: Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris «Stars”, Uldis Marhilevičs. Solisti: Aija Andrejeva, Zigfrīds Muktupāvels, Ieva Kerēvica, Juris Kaukulis, Olga Dreģe, Luīze Krasta, Jānis Igaunis. Diriģents: kapteinis Andis Karelis

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Ziņu speciālizlaidumā būs tiešraide no Rīgas Brāļu kapiem, kur notiks tradicionālā Vakara junda – svinīgs godināšanas brīdis, kas veltīts 3488 Neatkarības kara kaujās kritušajiem karavīriem. Pasākumā piedalīsies Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) augstākās amatpersonas. Ko šī diena nozīmē katram no mums, kāpēc svarīgi neaizmirst vēsturi un cilvēkus, kuri atdevuši dzīvību par brīvību? Tiešraidi vadīs LTV žurnālists Jānis Geste. Raidījuma ietvaros plānoti arī pieslēgumi Latvijas reģioniem, lai atspoguļotu svētku pasākumus. ar surdotulkojumu

Šis 2025. gads ir zīmīgs ar vairākām skaistām jubilejām, bet, Lāčplēša dienas programmu gatavojot, vēlējāmies izcelt divas no tām: šis ir Krišjāņa Barona gads, jo aprit 190 gadi kopš Dainu tēva dzimšanas, un šogad svinami arī 110 gadi, kopš Krišjānis Barons pabeidza savu mūža darbu – dainu kārtošanu, izdodot pēdējo dainu sējumu. 11. novembra svētku koncertprogramma noritēs tautas dziesmas zīmē. Koncertu iesāks grupa «Iļģi”, turpinās «Jauno Jāņu orķestris”, un svētku kulminācijā būs jaundarbu programma «Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt komponēt jaunās tautas dziesmas aicinājām 12 populārus latviešu komponistus: Valtu Pūci, Sniedzi Prauliņu, Jāni Strazdu, Uldi Marhileviču, Kristapu Krievkalnu, Ingaru Viļumu, Kasparu Zemīti, Arturu Maskatu, Uģi Prauliņu, Jēkabu Nīmani, Jāni Lūsēnu un Kārli Lāci. Jaunās tautas dziesmas izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis un Ludvigs. Pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā: Romāns Vendiņš (taustiņi), Armands Treilihs (bass), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti), Ēriks Upenieks (ģitāra), Andris Klučnieks (pūšamie instrumenti), Otto Trapāns (vijole)

Pieslēgsimies 11. novembra krastmalai, kur nemainīgi jau kopš 1988. gada turpināsies tradīcija ar svecīšu iedegšanu pie Rīgas pils mūriem, godinot brīvības cīņu dalībniekus. Ik gadu te pulcējas tūkstošiem cilvēku un iededzas tūkstošiem spožu sveču liesmiņu, kas novembra rēnajā tumsā spoži izgaismo un silda pils mūrus. Ar cilvēkiem, kuri šodien ir sardzē par Latvijas drošību un neatkarību, un tiem, kuriem ir svarīgi šo dienu pieminēt un godināt, tiešraidēs sarunāsies LTV žurnālisti Gundars Rēders un Jānis Geste

Pieslēgsimies 11. novembra krastmalai, kur nemainīgi jau kopš 1988. gada turpināsies tradīcija ar svecīšu iedegšanu pie Rīgas pils mūriem, godinot brīvības cīņu dalībniekus. Ik gadu te pulcējas tūkstošiem cilvēku un iededzas tūkstošiem spožu sveču liesmiņu, kas novembra rēnajā tumsā spoži izgaismo un silda pils mūrus. Ar cilvēkiem, kuri šodien ir sardzē par Latvijas drošību un neatkarību, un tiem, kuriem ir svarīgi šo dienu pieminēt un godināt, tiešraidēs sarunāsies LTV žurnālisti Gundars Rēders un Jānis Geste

Šis 2025. gads ir zīmīgs ar vairākām skaistām jubilejām, bet, Lāčplēša dienas programmu gatavojot, vēlējāmies izcelt divas no tām: šis ir Krišjāņa Barona gads, jo aprit 190 gadi kopš Dainu tēva dzimšanas, un šogad svinami arī 110 gadi, kopš Krišjānis Barons pabeidza savu mūža darbu – dainu kārtošanu, izdodot pēdējo dainu sējumu. 11. novembra svētku koncertprogramma noritēs tautas dziesmas zīmē. Koncertu iesāks grupa «Iļģi”, turpinās «Jauno Jāņu orķestris”, un svētku kulminācijā būs jaundarbu programma «Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt komponēt jaunās tautas dziesmas aicinājām 12 populārus latviešu komponistus: Valtu Pūci, Sniedzi Prauliņu, Jāni Strazdu, Uldi Marhileviču, Kristapu Krievkalnu, Ingaru Viļumu, Kasparu Zemīti, Arturu Maskatu, Uģi Prauliņu, Jēkabu Nīmani, Jāni Lūsēnu un Kārli Lāci. Jaunās tautas dziesmas izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis un Ludvigs. Pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā: Romāns Vendiņš (taustiņi), Armands Treilihs (bass), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti), Ēriks Upenieks (ģitāra), Andris Klučnieks (pūšamie instrumenti), Otto Trapāns (vijole)

Šis 2025. gads ir zīmīgs ar vairākām skaistām jubilejām, bet, Lāčplēša dienas programmu gatavojot, vēlējāmies izcelt divas no tām: šis ir Krišjāņa Barona gads, jo aprit 190 gadi kopš Dainu tēva dzimšanas, un šogad svinami arī 110 gadi, kopš Krišjānis Barons pabeidza savu mūža darbu – dainu kārtošanu, izdodot pēdējo dainu sējumu. 11. novembra svētku koncertprogramma noritēs tautas dziesmas zīmē. Koncertu iesāks grupa «Iļģi”, turpinās «Jauno Jāņu orķestris”, un svētku kulminācijā būs jaundarbu programma «Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt komponēt jaunās tautas dziesmas aicinājām 12 populārus latviešu komponistus: Valtu Pūci, Sniedzi Prauliņu, Jāni Strazdu, Uldi Marhileviču, Kristapu Krievkalnu, Ingaru Viļumu, Kasparu Zemīti, Arturu Maskatu, Uģi Prauliņu, Jēkabu Nīmani, Jāni Lūsēnu un Kārli Lāci. Jaunās tautas dziesmas izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis un Ludvigs. Pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā: Romāns Vendiņš (taustiņi), Armands Treilihs (bass), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti), Ēriks Upenieks (ģitāra), Andris Klučnieks (pūšamie instrumenti), Otto Trapāns (vijole)

ar subtitriem

Mihaels gandrīz pieķer Nikolu un Ēriku saunā, Ēriks nevēlas zaudēt Ivonnu un iesaka Nikolai aizmirst skūpstu. Mihaelu turpina mocīt sāpes rokā, viņš veic pārbaudi un atklāj, ka sirgst ar neārstējamu slimību. Ana nolemj iegādāties jaunus zirgus, Rolands nojauš labu iespēju iedzīvoties. Vincentu nomoka sirdsapziņas pārmetumi par melošanu Anai, viņš lūdz Markusam atstāt Filipu darbā. Grētas jaunais paziņa Miro Falks ir frizieris un piesakās viesnīcā vadīt skaistumkopšanas salonu

Marija Antonija slēpj savas jūtas pret Alonso, bet ir skaidri redzams, ka marķīzu attiecību uzlabošanās viņu dziļi iespaido. Manuels uzaicina Katalīnu vakariņās, viņa piekrīt ar vienu nosacījumu. Martina cenšas sadzīvot ar Huanu, lai izvairītos no turpmākajiem istabas biedrenes uzbrukumiem. Santoss īsteno savus pret Veru vērstos atriebības plānus. Romulo paziņo Krusai, ka ir apgānīts Pias kaps. Margarita sagaida viesus un ir pārsteigta, ka to vidū ir arī Karilas hercogiene, kuru viņa nav aicinājusi. Kurro nolemj izglābt Martinu no sanatorijas. ar subtitriem

Izsmalcinātais biržas brokeris Molīns mokās ar vēdersāpēm – Madsena koksnes pirkšanas vienošanās ir jāveic pēc iespējas ātrāk, kamēr nav atklāta krāpšana. Piedevām Augusts uzzina, ka viņa sieva kopā ar Vajsi filmēsies saldējuma reklāmā. Vajse gaida filmēšanos un pat nenojauš, ka tā uzjundīs jūtas, kuras viņš centies apslāpēt. Aurlanda kungs ievēro Otīlijas lielo interesi par grāmatām un izsaka viņai kādu piedāvājumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

Kristofs piedāvā Filipam savienību pret Markusu, vēlāk Kristofs noklausās Markusa un Katjas sarunu un nolemj šantažēt Katju ar Maksijas atzīšanos. Mihaels ir šokā par savu diagnozi un nespēj atzīties Nikolai, kas ir nopietni slims. Ana piedāvā Vincentam pārcelties ar viņu kopā uz Tālheimas muižu, Vincents piekrīt. Viesnīcas darbinieki sāk aprunāt jauno frizieri Miro, Grēta nolemj viņu aizstāvēt

Sākas Margaritas ilgi gaidītās viesības. Vera ir šokēta, ieraugot Karilas hercogieni – savu māti. Rikardo un Petras konflikts sasniedz kulmināciju – sulainis vairs nespēj izturēt Petras attieksmi un pieņem drastisku lēmumu. Simonai rodas plāns saistībā ar meitu, taču tas ir bīstams. Katalīna piekrīt ierasties Manuela un Kurro atgriešanās svētku vakariņās, taču viņa ir nolēmusi sagādāt Krusai pamatīgas nedienas. ar subtitriem

Mazajam Severīnam iedzēlusi lapsene, turpretim Vajse ir pārliecināts, ka tā bijusi odze un jārīkojas nekavējoties. Turpinās arī kokmateriālu darījuma izraisītās nedienas. Ēdite ir līdz ausīm iemīlējusies, sagādājot Otīlijai pamatīgas raizes. Pēc tam, kad koksne beidzot pārdota, Molīna kunga un kundzes attiecības šķiet atkal nostabilizējušās. Fijai jāizdara izvēle pēc tam, kad cepuru veikala īpašniece uzzina, ka Fijas māsa Āne viņai melojusi

ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Jēkabs Reinis filmā «Tīklā. TTT leģendas dzimšana” atveido Dzidras Uztupes-Karamiševas vīru, asprātīgo un dumpīgo autorallija braucēju Aleksandru Karamiševu. Jēkabs uzzina par drosminiekiem, kas okupācijas laikā izplata skrejlapas un uzvelk sarkanbaltsarkanos karogus, – par deviņpadsmitgadīgo Albertu, kurš vecajā Rīgas radiotornī uzkāpj 1957. gadā, vēl pirms Bruno Javoiša. Izrādās, tādu pretošanās stāstu okupācijas laikā bija desmitiem un simtiem, un ne tikai Rīgā

No ciema populārākā puiša līdz arestam lidostā! Kā jaunieši kļūst par krāpnieku līdzdalībniekiem, riskējot ar savu nākotni niecīgas peļņas dēļ? Jaunākajā raidījuma «Slazds” sērijā turpinām pētīt naudas mūļu shēmu aizkulises un to, kāpēc tieši jaunieši kļūst par upuriem. ar surdotulkojumu

Iepazīšanās šovā «Sirdslietas” seniori turpina apmeklēt ātros pirmā iespaida randiņus. Šoreiz kārta lauksaimniekam Ralfam, kurš dodas veselos divos randiņos. Arī multimāksliniecei Maritai un atraitnei Birutai jāapmeklē divi randiņi. Pa vienam randiņam šonedēļ ir bijušajam Rīgas operetes teātra aktierim Aivaram, uzņēmējai Danai un atraitnim Stasim

Kad jaunākais no trim brāļiem, Pauls von Foks, mantojumā saņem Sagadi muižu, viņš cenšas iejusties jaunajā lomā. Viņa inteliģence, degsme un taisnīguma sajūta viņam visai ātri nodrošina vietu arī vietējā tiesā. Viņš cer, ka viņam būs jārisina nebūtiski kašķi, kā, piemēram, kautiņi vietējā bārā, bet izrādās, ka viņu sagaida noslēpumainas slepkavības un viltotas identitātes. Igauņu seriāls filmēts arī Latvijā. 1. sērija Pauls von Foks ballē piedzīvo nelielu saķeršanos ar jauno Justusu von Brēvernu. Nākamajā rītā Justuss tiek atrasts miris Paula ķieģeļu fabrikā, visticamāk, noindēts un tad ielikts krāsnī, un pazudusi viņa kariete. Kā tiesu asesoram, Paulam ne tikai jāatrisina noziegums, bet jāpierāda sava nevainība. ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

Krusa nepaliek atbildi parādā Katalīnai un pie vakariņu galda visādi pazemo Adriano. Margarita apvaino Romulo par Karilas hercogienes uzaicināšanu. Manuels ilgojas pēc Hanas un lūdz Salvadoram palīdzēt slēpt Kurro prombūtni – viņš devies izglābt Martinu no sanatorijas. Vera atzīstas Santosam par tikšanos ar savu māti neziņā, ka Santoss ir tas, kurš to noorganizējis. Marķīzi saņem negaidītu zvanu. ar subtitriem

Madsens ir pārliecināts, ka Mortens grib viņu apmuļķot, un sūta Maksu izspiegot viņu. Jespera tēvs Ānes bērnu pēc piedzimšanas ielicis kādā nezināmā bērnunamā. Fija saprot, ka Jespers ir vienīgais, kurš var viņām palīdzēt, bet kā viņu atrast? Micija sagaida savus viesus – brāli no Vācijas un viņa nacistu draugus. Molīnam kļūst arvien grūtāk noslēpt savu krīzi, turpretim Molīnas kundze pieņem pārsteidzošu lēmumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Pošam mājas, cepam kūkas un – ar Latviju sirdī – spēlējam spēles «Gudrs, vēl gudrāks” 7. klašu trešo pusfinālu! Lūk, divpadsmit dalībnieki: Anete Gusta (Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija), Loreta Roga (Vecumnieku vidusskola), Amanda Vaivode (Preiļu 1. pamatskola), Ance Dobkeviča (Saldus vidusskola), Arta Auziņa (Rīgas Centra humanitārā vidusskola), Emīlija Vanadziņa (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Zane Rozenblate (Kocēnu pamatskola), Līva Voroņenko (Salaspils 1. vidusskola), Rihards Ratuts (Rīgas Valsts 1. ğimnāzijas), Rūdolfs Diļevs (Rīgas Angļu ģimnāzija), Marete Lāce (Rūjienas vidusskola), Heinrihs Latkovskis (Rīgas 49. vidusskola). Muzikāls sveiciens no Antras Stafeckas un Ingara Viļuma – dziesma «Sauciet”

ar surdotulkojumu

Mēs Latvijā patiesi varam lepoties, ka mūsu pirmais elektroniskais medijs – Latvijas Radio – šogad svin 100. jubileju un ir sazarojis veselos piecos radio kanālos, kas apliecina mūsu kultūras spēku un briedumu. Ja pirmās radio balsis bija kādi mūsu kultūras darbinieki un skatuves mākslinieki, tad mūsdienās klausītājus – un arī skatītājus, jo daudzas audio pārraides tiek pārraidītas arī videoformātā, – uzrunā profesionāli žurnālisti, mediju cilvēki, kuriem joprojām aktuāls ir arī darbs pie balss tembra labskanības. Viens no viņiem, Aidis Tomsons, savulaik balsi trenējis pie izcilā Dailes teātra režisora Arnolda Liniņa, raidījumā «Daudz laimes, jubilār!” dalās noslēpumos, kā uzturēt un vingrināt savu darba instrumentu. Oktobrī nosvinējis dzīves 55. dzimšanas dienu, klausītāju uzticību iemantojušais Tomsons raidījumā par radio stāsta patiešām daudz – viņš te strādā jau no studiju gadiem, kad, būdams vēl tikai topošais žurnālists, Doma laukuma ēkā ieradies gūt pirmo profesionālo praksi. Pašlaik Tomsons vada Radio 1. kanāla pārraidīto analītisko raidījumu «Krustpunktā” (līdz ar kolēģi Māru Jansoni), kā arī tiešā ētera rubriku «Brīvais mikrofons”. Savukārt kopā ar kolēģi Eduardu Liniņu (starp citu – sava runas skolotāja Arnolda Liniņa dēlu) Aidis veido iknedēļas ārpolitikas tēmu programmu «Divas puslodes”. Aidis ir viens no pirmajiem, kas par mērķtiecīgu darbu pētnieciskajā žurnālistikā saņēmis prestižo Cicerona balvu, apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni, kura pasniegšanas ceremonijā par sevi aprobežojies ar gluži necilu vērtējumu: «Ikviens bērnībā grib kaut ko lielu izdarīt, bet es piederu pie tiem, kas vienmēr ir par sevi šaubījies.” Taču tieši tas – aristokrātiska pazemība, izcila pašsavaldība un miers, kā arī stabilas ģimenes vērtības ir talantīgā žurnālista dzīves stūrakmeņi. Nav šaubu, ka Tomsons parakstītos zem mūsu literatūras klasiķes Annas Brigaderes trīs lielajiem «D” – «Dievs, daba, darbs”

Emilija saņem draudu ziņas un to ietekmē pat cieš negadījumā. Esterei ir jānoskaidro vainīgais, pirms viss kļuvis nelabojams. Kelbijs pazīst Emiliju kopš skolas laika, tāpēc aktīvi iesaistās izmeklēšanā. Aizdomas krīt uz viņas bijušo puisi. Marta un Hamfrijs cenšas saprasties ar Roziju. Annai rodas bažas par savu veselību. ar subtitriem

Ričards un Oskars dodas nopratināt Emīlijas slepeno pielūdzēju. Policijas priekšnieks atklāj Ričardam, ka no cietuma izbēdzis viņiem labi zināms noziedznieks. Žanna ierodas pie Oskara ar vilinošu piedāvājumu. ar subtitriem

Gabija Fišere ir jauniete, kura pametusi savas mājas un ģimeni, pārcēlusies uz dzīvi Ņūkāslā un vairs nekontaktējas ar vecākiem. Bet šķiet, ka Gabijai ir paveicies, jo viņa ir sadraudzējusies ar kādu sievieti Helēnu, kura ir viņu pieņēmusi savās mājās kā meitu. Diemžēl Gabijai diagnosticēta smaga slimība, kuras ārstēšana prasa lielus līdzekļus. Tomēr Helēna ir gatava tos tērēt. Helēnai ir divi pieauguši bērni, un varētu domāt, ka tie neiebilst pret mātes labo sirdi. Tomēr, kad notiek nelaime, atklājas, ka Gabija nav tā godīgā un mīļā meitene, par kādu izliekas. Izmeklētājiem ir daudz jautājumu, jo Gabija, izrādās, ir slēpusi savu īsto identitāti. Turklāt nāk gaismā viņas noziedzīgā dzīve, vēl esot vecāku aprūpē. Kas licis jaunietei bēgt no mājām un krāpties? To izmeklē Veras uzticamā komanda. ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

Korijs Kārsons ir draudzīgs, mazs, oranžs auto, kurš mācās pārvarēt bērnības grūtības, kas saistītas ar skolas gaitu uzsākšanu, draugu iegūšanu un atbildības apgūšanu. Viņš kopā ar draugiem dodas piedzīvojumos, apgūst dažādas prasmes un iemācās priecāties par dzīvi. Animācijas seriāls, ko novērtēs paši mazākie

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi!

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Kā atrast sevi skudrupūznī – pilsētā un paspēt vēl kaut kur nokļūt laikā? Mazie Dunduriņi kopā ar transporta ekspertu Ēriku un Modri izbursies cauri pilsētas džungļiem un iemācīsies, kā pareizi izvēlēties visērtāko transportu, lai nokļūtu «Superdienas” pirmās sezonas galapunktā. Vai viņiem tas izdosies noteiktajā laikā? (Tikai Modris zina)

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu

Matilda ir neparasta un prātīga maza meitene. Jau agrā bērnībā viņa ir spiesta iemācīties parūpēties pati par sevi, jo vecāki ir pārāk aizņemti ar savu dzīvi, turklāt uzskata, ka Matilda ir pārāk atšķirīga no citiem. Uzsākot skolas gaitas, Matilda sadraudzējas ar skolotāju Haniju, un abas atklāj, ka meitenei piemīt neparastas spējas. Kopā ar Haniju viņas nolemj cīnīties pret ļaunās direktores Buļļapīckas jaunkundzes stingrajiem un aplamajiem likumiem… Filma veidota pēc Roalda Dāla grāmatas motīviem. ar subtitriem

Filmā atklāsies pazīstamā sporta un kultūras žurnālista daudzpusības sasniegtās virsotnes, sākot ar sporta reportāžām un beidzot ar tautā iemīļoto «Mikrofona” dziesmu aptauju, bet pa vidu – vēl daudzi gan radoši, gan skarbi pieturpunkti. Filma ir ne tikai stāsts par žurnālista dzīvi, bet arī stāsts par laikmeta nogriezni, kas veidojis Latviju tādu, kādu mēs to redzam šobrīd. Tas ir stāsts arī par citām izcilām personībām kultūrā un sportā, kas parādās filmā; par Gunāra laikabiedriem, ar kuriem viņš tiekas, atklājot ne tikai Gunāra kā žurnālista kvalitātes, bet arī cilvēciskos un personības aspektus. Filmā redzēsiet arī Maestro Raimondu Paulu, dziedātāju Margaritu Vilcāni, diriģentu Edgaru Račevski, sportistu Artūru Irbi, sporta ārstu Jāni Kvēpu, žurnālistu plejādi: Liu Guļevsku, Sandru Glāzupu, Tāli Eipuru un vēl neskaitāmus savas jomas profesionāļus toreiz un tagad. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

Dzīvnieku pasaulē nemitīgi noris cīņas – mednieki vajā medījumu, sāncenši cīnās par teritoriju, resursiem un iespēju nodot savus gēnus nākamajām paaudzēm. Cīņas notiek visur – zem ūdens, piekrastēs, līdzenumos un kalnu virsotnēs. Katrā sērijā ir apskatītas cīņas dažādās dzīvotnēs un atklāts, kā dzīvnieki tiek galā ar apkārtējās vides izaicinājumiem, lai savā izvēlētajā dzīvesvietā varētu izdzīvot un vairoties. Gadsimtiem ilgi dažādas sugas ir noslīpējušas savas cīņu prasmes, kļūstot par saskarsmes, maskēšanās, diplomātijas un tuvcīņas speciālistiem. 1. sērija. Aukstās kaujas Temperatūrai pazeminoties, pieaug cīņas spars. Kad laikapstākļi kļūst nepielūdzami un resursi – ierobežoti, konkurence kļūst sīva. Imperatorpingvīniem ir unikāla metode cīņā ar mežonīgo Antarktīdas spelgoņu, zemeslodes otrā pusē Dalla aitas piedzīvo nemitīgu satraukumu, stāvajās kalnu nogāzēs mēģinādamas pasargāt mazuļus. Tūkstošiem sēpiju dodas uz zemūdens kaujas lauku, kur cīnīsies par mīlestību un dzīvību. Skotijā medņu tēviņi cīnās par mātīšu harēmu, no draudiem sacensība var pāriet nāvējošā divcīņā. Polārlāči cīnās ne tikai ar izsalkumu, bet arī ar nepielūdzamo klimata uzsilšanu, kas liek dzīvniekiem nemitīgi pārvarēt arvien jaunas un lielākas grūtības. ar subtitriem

Kā atrast stāstus tukšajai telpai? Kur krustojas Matīsa Kažas un Andra Freiberga veiksmes atslēgas? Dokumentālā seriāla «Garainis” jaunākais ceļojums lavierē uz robežas starp skatuvi, scenogrāfiju, kino un režiju. No teātra aizkulisēm uz Dakšas bibliotēku – mēģinājums noslīcināt Staņislavski Cieceres upē un negaidīta sastapšanās ar piparkūku vīriņu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Dokumentāla filma, kas veltīta 60 gadiem kopš Staburaga klints appludināšanas, atklājot gan tā vēsturisko, gan emocionālo nozīmi Latvijas cilvēkiem. Filma caur atmiņām, vizuāliem materiāliem un mūsdienu ainavu uzdod jautājumu – vai iespējams atgūt to, ko ūdens aizskalojis? Staburags ir apdziedāts teikās, leģendās, dziesmās. Kādreiz – iemīļotākā apskates un tūrisma vieta Latvijā. Filmā ir unikāli vēsturiski kadri un fotogrāfijas, sarunas ar cilvēkiem, kuru mājas tika applūdinātas, redzēsiet arī unikālus kadrus no Pļaviņu HES, kas filmēti 40 metrus zem Daugavas virsmas. Filmēšanas laikā ar īpašu aparatūru pārliecinājāmies, vai 18–20 metrus augstā Staburaga klints vēl ir sava vietā?

Pēc starptautiski atzītās vācu ērģelnieces Annas koncerta Vācijā viņa kopā ar vīru, ietekmīga valsts uzņēmuma vadītāju Andri, atgriežas Latvijā, lai svinētu Annas dzimšanas dienu, taču viņus sagaida ziņas par Andra saistību ar korupcijas skandālu. Preses spiediens pieaug, liekot Andrim izjust milzīgu stresu. Tikmēr Annai jābalansē starp vīra jauno reputāciju un tās ietekmi uz viņas mūziķes karjeru. ar subtitriem

ar subtitriem

«Emī un Rū” ir aizraujošs, izklaidējoši izglītojošs detektīvseriāls pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Mēs gribam parādīt, ka pasaules glābšanā var piedalīties ikviens, jo labāka tā kļūst ar katru labo nodomu un labo darbu

Korijs Kārsons ir draudzīgs, mazs, oranžs auto, kurš mācās pārvarēt bērnības grūtības, kas saistītas ar skolas gaitu uzsākšanu, draugu iegūšanu un atbildības apgūšanu. Viņš kopā ar draugiem dodas piedzīvojumos, apgūst dažādas prasmes un iemācās priecāties par dzīvi. Animācijas seriāls, ko novērtēs paši mazākie

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi!

Pīps un Pūzija ir pele un trusis, kuru dzīve griežas ap brīnišķīgo spēļu pasauli. Siltuma un humora piesātinātais animācijas seriāls stāsta par viņu draudzību, smiekliem un spēlēm, kāpumiem un kritumiem. Pīps un Pūzija spēlējas mājās, parkā, smilšu kastē, sniegā, saulainās un lietainās dienās. Viņi izgatavo lietas, stāsta stāstus un kopā izdomā spēles. Pīps un Pūzija parāda pirmsskolas vecuma bērniem, kā redzēt pasauli no kāda cita skatpunkta un kā veidot ilgstošas draudzības

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Pēc Tūves Jānsones un viņas brāļa Larsa darbu motīviem radītais animācijas seriāls apvieno lasītājiem un skatītājiem tik pazīstamos un iecienītos varoņus un mūsdienīgākās animācijas tehnoloģijas. Divu sezonu garumā mazie un lielie skatītāji var sekot trollīša Mumina, kā arī viņa radu un draugu piedzīvojumiem pasaulē, kurā unikālā veidā apvienojas prieks un smiekli, pārdzīvojumi, aizraujošas sastapšanās un Muminu labsirdīgā attieksme pret dzīvi. Seriāla pamatā ir visā pasaulē labi zināmās un iemīļotās grāmatas un komiksi par trollīti Muminu, tomēr tajā ir arī sava daļa jaunrades, allaž gan saglabājot Muminiem tik raksturīgo cilvēcību un mīļumu

Tuvojas Ziemassvētki, un Vudgrīnas patversmē sunīši saņem dāvanas. Vairākas ģimenes no visas Apvienotās Karalistes apmeklē Vudgrīnas patversmi cerībā atrast sev jaunu četrkājaino draugu. Tāpat arī mopsis Bentlijs, lērčera jauktenis Maikls un taksis Klerenss ilgojas pēc mājām. Sirsnīga sērija ar aizkustinošiem stāstiem un Ziemassvētku dziesmām, jokiem un rotājumiem. ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

«Lielās patiesības” turpina apskatīt desmit baušļus kā eksistenciālus pārdomu jautājumus mūsdienu cilvēkam. Devītais un desmitais bauslis runā par iekārēm. Teologs Indulis Paičs ieskicē šo baušļu agrīnās nozīmes, kā arī modernākas interpretācijas, kas cilvēkam liek sevī atpazīt skaudību, nenovīdību, tieksmi aprunāt un teikt sliktu. Ar savu personisko un profesionālo pieredzi šajā jautājumā dalās uzņēmēja un kontemplācijas skolotāja Maija Medne Prozoroviča. Raidījumu vada Ilmārs Latkovskis. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Raidījumā «Kultūrdeva” viesosies 40 gadu jubileju atzīmējošā deju kolektīva «Dzirnas” vadītājs, horeogrāfs Agris Daņiļevičs un Latvijas tūrē devusies rokgrupa «R.A.P.”, kas studijā prezentēs arī savu jauno singlu «Cirks”

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Karolīne vada kiosku un audzina meitu skolnieci. Taču pat mazajai Miai rēķināšana padodas krietni labāk par māti. Mias vectēvs, Karolīnes tēvs, nav apmierināts ar slikto stāvokli kioskā, un, kad nenomaksāta rēķina dēļ uzņēmumam atsaka turpmāku avīžu piegādi, Karolīne saprot, ka nāksies rīkoties. Viņa piesakās matemātikas kursos iesācējiem, kuru vadītājs izrādās Florians, astronomijas cienītājs un brīnišķīgs sarunu biedrs, ar subtitriem

Mis Mārpla pavada nedēļas nogali vēsturiskā namā – «Skursteņos”, kur ciemojas pie savas krustmeitas Virdžīnijas. Mājinieki un daži izmeklēti viesi gaida ierodamies Austrijas diplomātu grāfu Ludvigu, taču augstais viesis naktī tiek nogalināts. Izmeklēt noziegumu ierodas inspektors Finčs, kuram nav svešs mis Mārplas vārds. Abi drīz vien atklāj, ka slepkavība varētu būt saistīta ar briljanta zādzību 1932. gada lielajā ballē un mistisko kalpones Agneses pazušanu uzreiz pēc tam. ar subtitriem

Vēsturiska kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadu senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. ar subtitriem