Программа телеканала: iTV [LV] | iTV (Латвия)

»Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

Tēvs no rīta dodas uz darbu, atstājot mazo dēlēnu mājās. Zēns nolemj parūpēties par putniem, kurus viņš redz mājas pagalmā un kuriem, kā viņam šķiet, nav īstu māju. Viņš uzmeistaro putnu būri, un ar laiku putni bariem vien dodas uz gādīgā saimnieka piemājas dārzu

Uku un Lele ir gatavi savam pirmajam koncertam, bet Dieziņam ir drusku bail. Diez kas varētu palīdzēt pārvarēt Dieziņa bailes? Protams, ka dziesmiņa! Muzikālā bērnu raidījuma »Ukulele” mazie skatītāji aicināti dziedāt un dejot kopā varoņiem, skatoties ierakstu no pagājušajā vasarā notikušā koncerta »Uku un Leles dziesmas”. Uku un Lele dziedās bērnu iemīļotās dziesmas no raidījuma »Ukulele” – lielāko daļu no tām radījusi talantīgā, Amsterdamā dzīvojošā latviešu komponiste Laura Polence, kas zināma arī kā »Tutas lietu” dziesmu autore

Kukū! Kur tu esi? Re, kur tu esi! Slēpties var zem cepures un arī aiz plaukstām. Spēlē paslēpes kopā ar Uku un Leli!

Kad bērnudārza audzēkne Raita un viņas draugi uzzina, ka viņu mīlulim zirgam Orļikam draud briesmas, bērni dara visu, lai glābtu zirgu. ar subtitriem

Maestro savā krodziņā tiekas ar labi zināmiem draugiem – cilvēkiem, kuru kompānijā viņš visos laikos juties labi. Maestro draugu lomās iejūtas mūsu profesionālākie mūziķi un dziedātāji – dažādu paaudžu talanti. Krodziņa publiku veido štata dziedātājs un krodziņa īpašnieka domubiedrs Viktors Lapčenoks, vakara vadītājs Artis Robežnieks, bārmenis Intars Busulis vai Normunds Rutulis, oficiante Ieva Pļavniece, mūžīgais apmeklētājs Jakovs Rafalsons, sieviete ar lielu pieredzi Gunta Virkava, spridzīga sieviete Amber, pavārs Žoržs Siksna. Un, protams, krodziņā iegriežas arī dažādi viesi – aktieri un dziedātāji

Izrāde »Skroderdienas Silmačos” Druvienā notika 1986. gadā un bija skatītāju īpaši iemīļota. Kinožurnālā redzam kadrus no brīvdabas skatuves būves Gulbenes rajona Druvienas Silmačos, Silmaču muzeja iekārtošanas un atklāšanas, toreizējā Drāmas teātra aktieru pārbrauciena uz Silmačiem un izrādes »Skroderdienas Silmačos” mēģinājuma. Kinožurnāls ir notvēris savu laiku, kurā īpaši interesanti ielūkoties mūsdienās, – intervijas ar toreizējo Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas sekretāru Anatoliju Gorbunovu, Drāmas teātra galveno režisoru Alfrēdu Jaunušanu, kā arī fragmentus no brīvdabas izrādes »Skroderdienas Silmačos”. ar subtitriem

»Skroderdienas Silmačos” – tā ir tautas luga, ko katros Jāņos latvieši skatās, smejas līdz asarām un dzied līdzi. 1986. gadā Druvienā notika Latvijas Nacionālā teātra pirmā neaizmirstamā brīvdabas izrāde »Skroderdienas Silmačos”, kura pirmsatmodas gados izvērsās par visas tautas nacionālās pašapziņas un vienotības svētkiem desmitiem tūkstošu skatītāju. Pēc 30 gadiem Točupītes gravā atkal skanēja »Silmaču” saimes balsis Jāņu gaidās. Tieši Jāņu vakarā Latvijas Nacionālais teātris bija Druvienas »Silmačos”, lai ar jaunu azartu un prieku izdzīvotu skaistās Vidzemes sētas stāstu. »Silmaču” mājās atkal ierodas Dūdars, viņam pa pēdām žīdu ģimenīte – pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, bet priekšā jau gaida Bebene, Tomuļmāte un Pindacīša, un skroderdienas iet vaļā – uzbrūk bites, sprāgst krāsns, pazūd zaļā krūze un lūst sirdis

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Mirtas tantei jau pāri astoņdesmit. Vīrs miris, dēli krituši karā. Dzīvo viena, apdarot darbus, cik spēka pietiek. Vienīgie, kas palīdz un uztur kontaktus, ir kaimiņi – kolhoza traktorists Jāzeps Gilučs un viņa kuplā ģimene vienmēr ir līdzās. Un tad vienā dienā viss mainās. Mirtas tantes rokās nejauši nokļūst loterijas biļete, kura izrādās laimīga, un tagad Mirtas tantes šķūnītī stāv tiem laikiem lepns auto – VAZ-2101, kura dokumentos ierakstīts »cveta beloj noči”, ko Mirtas tante latviski tulko kā »Jāņu nakts krāsu”. Uzzinājuši par Mirtas tantes laimestu, ciemos sarodas radi un radu radi – visi priecīgi satikt tanti, visi gatavi palīdzēt, vēlēdamies būt ierakstīti testamentā kā mantinieki. Tad sākas ironisks stāsts par alkatību, divkosību, viltību, iemīlēšanos un visādiem ķīviņiem. Mirtas tante vairākkārt pārraksta testamentu – kurš nu kurā brīdī liekas visvairāk pelnījis lielo mantojumu. »Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir viena no Jāņa Streiča asprātīgākajām spēlfilmām, ļaujot aktieriem izpausties neparastos ampluā ar komiskiem raksturiem. Unikāls ir arī filmas pēdējais kadrs, pašam režisoram iejūtoties Mirtas tantes vīra lomā, vēl jauniem esot. Protams, jāpiemin arī lomas izvēle, par Mirtas tantes atveidotāju izvēloties leģendāro latviešu aktrisi Lilitu Bērziņu, kurai šī bija priekšpēdējā loma. Filmas atjaunotā versija izveidota 2008. gadā, uzlabojot tehniskās nepilnības, kas radušās filmas uzglabāšanas laikā, – atjaunojot filmas audio noformējumu jeb »skaņas celiņu” un uzlabojot krāsu gammu saskaņā ar autoru ieceri. ar subtitriem

Kā mīlē latvieši? Šķīsti un nevainīgi, kaislīgi un temperamentīgi, vieglprātīgi un liktenīgi, bet vienmēr – no sirds! To pavisam droši jau zinājis latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, kura lugām dzirkstošu mūziku radījis Maestro Raimonds Pauls. Trīs aktieru pāri – Elza Rūta Jordāne un Edijs Klievēns, Madara Botmane un Juris Jope, Marija Bērziņa un Gundars Grasbergs – Edmunda Freiberga režijā izdzied visiem zināmas mīlestības dziesmas no izrādēm »Mucenieks un muceniece”, »Draudzes bazārs” un »Džons Neilands”. Par dziesmu aranžijām parūpējies Valdis Zilveris, muzikālais pavadījums – Māra Briežkalna vadītās instrumentālās grupas pārziņā, bet pie klavierēm – Raimonds Pauls!

Otrais Latvijas mūzikas Lielais koncerts, kas Mežaparka lielajā estrādē, piedaloties Latvijas populārās mūzikas zvaigznēm un Liepājas Simfoniskajam orķestrim, aizraujošā muzikālā piedzīvojumā aizved visu paaudžu klausītājus. Veidojot pasākuma programmu, radošā komanda lielkoncertā iekļāvusi gan iepriekšējo paaudžu lielmeistaru garadarbus, gan mūslaiku radītās muzikālās vērtības. Par programmas daudzveidību parūpējies koncerta radošais direktors Arstarulsmirus

Maestro Raimonds Pauls, grupa Raimonda Macata vadībā un 20 Latvijā populāri solisti. Koncertā skan sen iemīļotas un arī sen nedzirdētas dziesmas, kas veltītas romantiskajai Kurzemei, kā arī teātrim. Koncertā piedalās Ance Krauze, Ieva Pļavniece, Ieva Kerēvica, Ieva Sutugova, Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova, Indra Burkovska, Jānis Stībelis, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, Normunds Rutulis, Artis Robežnieks, Niks Matvejevs, Aivars Brīze, Andris Ērglis, Dainis Skutelis, Roberts Pētersons, Mārtiņš Egliens, Mārcis Maņjakovs un Kuldīgas kultūras centra pašdarbības kolektīvu dalībnieki

ar subtitriem

ar subtitriem

Kāda pāra vienīgais mazulis atsakās ēst… Vecāku izmisums noved viņus pie Avārijas brigādes atjautīgajiem vīriem, kuri neatsaka palīdzību nevienam un vienmēr steidz palīgā

Kāda pāra vienīgais mazulis atsakās ēst… Vecāku izmisums noved viņus pie Avārijas brigādes atjautīgajiem vīriem, kuri neatsaka palīdzību nevienam un vienmēr steidz palīgā

Pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem (1913). Stāstā tiek uzsvērta garīgā spēka loma pasaules pārveidošanā, noliedzot naidu un vardarbību. Tas ir stāsts par labo melderi Kaķīti, kuram Velns atņem dzirnavas un izdzen pašu no mājām. Viņš ir spiests doties pasaulē. No pilnības un saskaņas savējo vidū, cauri tumsai un pazemojumiem viņš nonāk līdz atziņai par īstajām vērtībām. Filmā darbojas gan reāli tēli, gan fantastiskas būtnes, kas palīdz izspēlēt Kaķīša dvēseles cīņas, tā padarot tās aizraujošas un saistošas jebkuram skatītājam. ar subtitriem

Pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem (1913). Stāstā tiek uzsvērta garīgā spēka loma pasaules pārveidošanā, noliedzot naidu un vardarbību. Tas ir stāsts par labo melderi Kaķīti, kuram Velns atņem dzirnavas un izdzen pašu no mājām. Viņš ir spiests doties pasaulē. No pilnības un saskaņas savējo vidū, cauri tumsai un pazemojumiem viņš nonāk līdz atziņai par īstajām vērtībām. Filmā darbojas gan reāli tēli, gan fantastiskas būtnes, kas palīdz izspēlēt Kaķīša dvēseles cīņas, tā padarot tās aizraujošas un saistošas jebkuram skatītājam. ar subtitriem

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu

Vai zini, kas ir ačgārnā diena? Un vai zini, kas notiek, ja ačgārnā diena iekrīt tieši tad, kad Tuta ir ieplānojusi savu koncertu? Tad viss sāk notikt galīgi greizi, bet tas nekas, jo pat ačgārnajā dienā Tuta kopā ar saviem draugiem – Lapsu, Feneku, Āpsīti un Slinko Tutu – spēj uzburt īstu jautrību!

Vai zini, kas ir ačgārnā diena? Un vai zini, kas notiek, ja ačgārnā diena iekrīt tieši tad, kad Tuta ir ieplānojusi savu koncertu? Tad viss sāk notikt galīgi greizi, bet tas nekas, jo pat ačgārnajā dienā Tuta kopā ar saviem draugiem – Lapsu, Feneku, Āpsīti un Slinko Tutu – spēj uzburt īstu jautrību!

Jautra un sirsnīga izrāde par jau zināmiem varoņiem, kuri dzīvo Latgales laukos – Ontonu un Anni (Pēteris Liepiņš un Dace Bonāte), kā arī viņu sābriem Pīteru un Mari (Voldemārs Šoriņš un Indra Burkovska). Dažādi notikumi, pārpratumi, cilvēku kaislības un mīlestība – tas viss norit tik spraigajā laikā no Jāņiem līdz pat Ziemassvētkiem

Jautra un sirsnīga izrāde par jau zināmiem varoņiem, kuri dzīvo Latgales laukos – Ontonu un Anni (Pēteris Liepiņš un Dace Bonāte), kā arī viņu sābriem Pīteru un Mari (Voldemārs Šoriņš un Indra Burkovska). Dažādi notikumi, pārpratumi, cilvēku kaislības un mīlestība – tas viss norit tik spraigajā laikā no Jāņiem līdz pat Ziemassvētkiem

Kas gan var būt interesantāks par patiesiem stāstiem! Stāstiem, kuros klausoties mute paliek vaļā… 2024. gada vasarā koncertuzvedumā »Atgriežamies Latgolā” patiesus Latgales stāstus izspēlēja un dzejnieka Jāņa Petera un komponista Valda Zilvera dziesmās izdziedāja Nacionālā teātra aktieri Indra Burkovska, Dace Bonāte, Anna Klēvere, Voldemārs Šoriņš, Mārcis Maņjakovs, grupa »Baltie lāči” un solists Andris Baltacis. Uzstājoties skaistajās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas brīvdabas estrādēs, tika dokumentētas izrādes, skatītāju emocijas, pašu sajūtas, darba ritums un atziņas. Esot tuvāk dabai un ļaudīm, spītējot karstumam un lietavām, izrādes dalībnieki uzbūra Latgales dzīves ainiņas, kas ir pazīstamas un dažreiz izdzīvotas arī citos novados un kas tagad dokumentētas režisora Andra Baltača koncertstāstā »Atgriežamies Latgolā. Post scriptum”

Kas gan var būt interesantāks par patiesiem stāstiem! Stāstiem, kuros klausoties mute paliek vaļā… 2024. gada vasarā koncertuzvedumā »Atgriežamies Latgolā” patiesus Latgales stāstus izspēlēja un dzejnieka Jāņa Petera un komponista Valda Zilvera dziesmās izdziedāja Nacionālā teātra aktieri Indra Burkovska, Dace Bonāte, Anna Klēvere, Voldemārs Šoriņš, Mārcis Maņjakovs, grupa »Baltie lāči” un solists Andris Baltacis. Uzstājoties skaistajās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas brīvdabas estrādēs, tika dokumentētas izrādes, skatītāju emocijas, pašu sajūtas, darba ritums un atziņas. Esot tuvāk dabai un ļaudīm, spītējot karstumam un lietavām, izrādes dalībnieki uzbūra Latgales dzīves ainiņas, kas ir pazīstamas un dažreiz izdzīvotas arī citos novados un kas tagad dokumentētas režisora Andra Baltača koncertstāstā »Atgriežamies Latgolā. Post scriptum”

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Raimonda Paula programmā »Vasaras noskaņās” pirmatskaņojumu piedzīvoja deviņas Maestro komponētās dziesmas ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem. Koncertā Latvijas Radio 1. studijā tās izpildīja pats Maestro un aktieru ansamblis »Drama”: Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova, Mārtiņš Egliens un Mārcis Maņjakovs. Uzstājās arī Žoržs Siksna, kurš izpildīja jau zināmas un iemīļotas Maestro dziesmas. Maestro jaunradīto dziesmu sarakstā ir »Līgo motīvs”, »Jāņu nakts pasaka Rīgā”, »Kalējs kala”, »Polinēzija”, »No A līdz Z”, »Dziesma par popularitāti”, »Lai cerība kā zvaigzne”, »Skan klusa nakts”, »Es neatceros”. Aktieri gan dzied, gan runā Jāņa Petera dzeju, kas īpaši kuplina svētku laiku. Izskan arī dzejas veltījums komponistam Marģerim Zariņam, kurā izmantoti seni vietvārdi, ko ikdienā vairs nelietojam. Koncerta noslēgumā dzirdamas arī klausītāju iemīļotas Paula dziesmas, kurām līgotāji var dziedāt līdzi. »Maestro un Jānim Peteram ir piedzimis brīnišķīgs Jāņu cikls, pilns noskaņu. Tajā ir gan lustīgas un ēverģēlīgas notis, gan skaista mūzika ar nopietnu un dziļu jēgu,” saka aktrise Dita Lūriņa. »Jaunradītās dziesmas mēģina atmodināt patiesu svētku svinēšanu, kas ierakstīta mūsu ādā un asinīs un ir kas vairāk par parastu ugunskura aizdegšanu. Tās aicina steigt dziedāt, līgot, priecāties tā, lai dzīvošana ievibrē un līgo ir patiesi dzīvs.” Raimonda Paula »Vasaras noskaņās” pavada Viktors Ritovs (sintezators), Rihards Goba (ģitāra), Edvīns Ozols (bass), Māris Briežkalns (bungas), Laura Rozenberga (trombons), Oskars Ozoliņš (trompete), Kristaps Lubovs (saksofons)

Raimonda Paula programmā »Vasaras noskaņās” pirmatskaņojumu piedzīvoja deviņas Maestro komponētās dziesmas ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem. Koncertā Latvijas Radio 1. studijā tās izpildīja pats Maestro un aktieru ansamblis »Drama”: Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova, Mārtiņš Egliens un Mārcis Maņjakovs. Uzstājās arī Žoržs Siksna, kurš izpildīja jau zināmas un iemīļotas Maestro dziesmas. Maestro jaunradīto dziesmu sarakstā ir »Līgo motīvs”, »Jāņu nakts pasaka Rīgā”, »Kalējs kala”, »Polinēzija”, »No A līdz Z”, »Dziesma par popularitāti”, »Lai cerība kā zvaigzne”, »Skan klusa nakts”, »Es neatceros”. Aktieri gan dzied, gan runā Jāņa Petera dzeju, kas īpaši kuplina svētku laiku. Izskan arī dzejas veltījums komponistam Marģerim Zariņam, kurā izmantoti seni vietvārdi, ko ikdienā vairs nelietojam. Koncerta noslēgumā dzirdamas arī klausītāju iemīļotas Paula dziesmas, kurām līgotāji var dziedāt līdzi. »Maestro un Jānim Peteram ir piedzimis brīnišķīgs Jāņu cikls, pilns noskaņu. Tajā ir gan lustīgas un ēverģēlīgas notis, gan skaista mūzika ar nopietnu un dziļu jēgu,” saka aktrise Dita Lūriņa. »Jaunradītās dziesmas mēģina atmodināt patiesu svētku svinēšanu, kas ierakstīta mūsu ādā un asinīs un ir kas vairāk par parastu ugunskura aizdegšanu. Tās aicina steigt dziedāt, līgot, priecāties tā, lai dzīvošana ievibrē un līgo ir patiesi dzīvs.” Raimonda Paula »Vasaras noskaņās” pavada Viktors Ritovs (sintezators), Rihards Goba (ģitāra), Edvīns Ozols (bass), Māris Briežkalns (bungas), Laura Rozenberga (trombons), Oskars Ozoliņš (trompete), Kristaps Lubovs (saksofons)

Veco ļaužu pansionāta iemītnieki jau gadiem ilgi jūtas nevienam nevajadzīgi un traucējoši. Bet tad viņiem rodas traka ideja – atteikties no pensijām un brīvprātīgi doties armijā, tā glābjot valsti finanšu krīzes laikā un aizraujoši pavadot dzīves pēdējos gadus. Vecīši ir gana gudri, šo notikumu organizējot, un tagad var sākties īstie piedzīvojumi! ar subtitriem

Veco ļaužu pansionāta iemītnieki jau gadiem ilgi jūtas nevienam nevajadzīgi un traucējoši. Bet tad viņiem rodas traka ideja – atteikties no pensijām un brīvprātīgi doties armijā, tā glābjot valsti finanšu krīzes laikā un aizraujoši pavadot dzīves pēdējos gadus. Vecīši ir gana gudri, šo notikumu organizējot, un tagad var sākties īstie piedzīvojumi! ar subtitriem

Luīze un Kaspars nejauši satiekas braucienā uz Jāņiem. Viņa bēg no kaitinošiem kaimiņiem un vispārējas bezjēdzības sajūtas, viņš – no brūkošas laulības. Abi ir jauni, talantīgi un apjukuši, abi sapņo kļūt par māksliniekiem, un abi nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Varbūt tāpēc viņu kopīgais izbrauciens pārvēršas par savādu, brīžiem komisku un brīžiem sarežģītu ceļojumu cauri attiecībām trīs gadu garumā. ar subtitriem

Luīze un Kaspars nejauši satiekas braucienā uz Jāņiem. Viņa bēg no kaitinošiem kaimiņiem un vispārējas bezjēdzības sajūtas, viņš – no brūkošas laulības. Abi ir jauni, talantīgi un apjukuši, abi sapņo kļūt par māksliniekiem, un abi nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Varbūt tāpēc viņu kopīgais izbrauciens pārvēršas par savādu, brīžiem komisku un brīžiem sarežģītu ceļojumu cauri attiecībām trīs gadu garumā. ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

Natālija iejūtīgi rūpējas par satriekto Vincentu, kā pateicību Vincents sagādā Natālijai darbu viesnīcas stallī par jāšanas treneri. Filips atgādina Natālijai viņas patieso ierašanās iemeslu un piedāvā viņai naudu. Vincents pamana, ka Natālija pieņem naudu no Filipa. Aleksandra pārmet Kristofam aizspriedumainu attieksmi pret Tomu, Toms atzīstas, ka Kristofam ir taisnība, Aleksandra sastrīdas ar Tomu. Markuss iesaka Katjai izmantot ciema subsīdijas, lai uzturētu viesnīcā Antona Hāgena muzeju. Ivonna dodas uz Kaspara internātskolu Brandenburgā, lai pierunātu viņa aizbildni atļaut Kasparam iziet mācības »Firstenhofā”. Helēnas radiņš ar Oliveru beidzas neveiksmīgi, viņa nolemj turpināt meklējumus randiņu portālā

»Solījumā” ierodas viesis – Ignasio, Ajalas grāfs, Krusas un nelaiķa Barona draugs. Ar saviem iedomīgajiem un sarkastiskajiem komentāriem viņš drīz vien nokaitina »Solījuma” iemītniekus. Vera cenšas rast iespēju satuvināties ar Lopi, to pamana pat Virtudesa. Heronimo izsaka bažas par Pelajo laulību ar Katalīnu – viņam šķiet, ka tas var slikti ietekmēt viņu biznesu. Manuels turpina no jauna iekarot Hanas sirdi un jūtas bezpalīdzīgs, ieraugot meiteni kopā ar Abelu. Alonso uzdod Abelam nepatīkamu jautājumu saistībā ar Kurro veselību. ar subtitriem

Robertsu ģimenē samilst nepatikšanas. Enija cenšas izlīgt ar Teriju un uzaicina viņu uz smalku Marlīnas ballīti. Terijs tajā izgāžas vārda tiešā nozīmē, ar visām drēbēm iekrītot baseinā, un apkauno Eniju. Viņš izstāsta Enijai par notriekto puiku, Enija soda Teriju ar klusēšanu. Petija sper izmisīgu soli, mēģinot tikt vaļā no gaidāmā bērna. Situāciju cenšas glābt Keita. ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Pa vienu no atjaunotajiem vēsturiskajiem dzelzceļiem Maikls dodas cauri skaistajam Snoudonijas Nacionālajam parkam. Kūmiduālā viņš uzzina, kā ģeoloģija ietekmējusi Čārlza Darvina darbus, savukārt Menaja jūras šaurumā iepazīst gliemeņu audzēšanu un tās izaicinājumus. Tāpat Maikls izpēta Tomasa Telfora būvēto piekartiltu un apmeklē jūras zoodārzu Englsi salā, kur palīdz atlaist brīvībā jūraszuti

Detektīvseriāla darbība norisinās 20. gadsimta 50. gados Grāntčesterā. Paralēli darbam anglikāņu baznīcā vikārs Sidnijs Čeimberss sāk izmeklēt tuvējā apkārtnē notikušas slepkavības. Nevilšus vietējais inspektors iegūst izveicīgu »kolēģi” garīdznieka veidolā. 1. sērija Iejūtīgā bēru runa, ar ko vikārs Sidnijs Čeimberss pēdējā gaitā izvada kādu pašnāvnieku, rada gan aizgājēja sievas, gan mīļākās uzticēšanos jaunajam garīdzniekam. Drīz viņš gūst pārliecību, ka nelaiķis nav pats sev atņēmis dzīvību. Uz nīgrā un darbā pārslogotā inspektora Džordija Kītingsa palīdzību cerēt šķiet veltīgi, un Sidnijs sāk meklēt slepkavu pats. ar subtitriem

Komēdijseriāls par jauna pāra ikdienu, kurā sastopas sabiedrības spiediens uz jaunajiem vecākiem un ikdienas grūtības. Pār Luīsi un Matīasu nāk atklāsme, ka ģimenes veidošanas procesā viņi aizmirsuši paši sevi. Seriālā atspoguļota pārspīlētā tiekšanās pēc perfekcijas, pieskaroties tādiem tematiem kā pašvērtējums, sapņi un ambīcijas, ko nākas upurēt vai atlikt, veidojot ģimeni. 1. sērija Pirmo reizi pēc ilgāka laika Luīse un Matīass satiekas ar draugiem. Vērienīgā draugu bērna dzimšanas dienas ballīte iedragā Luīses un Matīasa pašvērtējumu, un šī tikšanās noved pie atklāsmes, ka draugi uz viņiem noraugās ar žēlumu. Turklāt viņu piecgadīgais dēls Svens saprot, ka viņam nekad nav bijusi kārtīga dzimšanas dienas ballīte. Tādēļ Matīass un Luīse nolemj pierādīt pretējo. Un kā gan vēl labāk to pierādīt, ja ne sarīkojot kārtīgu dzimšanas dienas ballīti? ar subtitriem

Ir 1941. gada pavasaris. Helēna ir kļuvusi par māti mazajam Džimijam un cenšas aprast ar jauno lomu, kamēr Džeimss ir Ebingtonas bāzē. Otrais pasaules karš ir uzņēmis plašus apgriezienus, un Holas kundze un Helēna apsver domu iesaistīties palīdzības sniegšanā. Zigfrīds cīnās ar lielu un mazu radību ārstēšanu, kamēr Džeimsam dažkārt nākas pacīnīties ar jaunajiem tēva pienākumiem. 1. sērija Zigfrīdam Džeimsa un Tristana prombūtnē ir grūti tikt galā ar visiem pacientiem, tādēļ viņš lūdz Kārmodija palīdzību. Gaisa spēku bāzē Džeimss gatavojas svarīgam treniņlidojumam, taču pirms kāpšanas lidmašīnā Džeimss zaudē samaņu. Ārsts Džeimsam pēc izmeklēšanas pavēsta nepatīkamu ziņu. Tā kā Džeimss vairs nedrīkst lidot, viņu nosūta uz lauku saimniecību rakt tranšejas. Džeimss palīdz pasaulē nākt teliņam un atkal grib strādāt par vetārstu. Helēna palīdz Dotai atrisināt mīklu, kāpēc Dotas kaķis Frisks visu laiku »mirst”. Džeimss beidzot atgriežas mājās, un ģimene atkal ir kopā

Seriāla noslēdzošajā sezonā Austrijas ķeizariene Sisi turpina dzīvot starp ilgām pēc brīvības un pienākumiem pret impēriju. Pēc Korfu pārciesta smaga kritiena no zirga Sisi atgriežas vecāku māja Posenhofenā. Pēc tēva nāves atklājas ģimenes noslēpumi, un Sisi nākas cīnīties par ģimenes īpašuma saglabāšanu. Tikmēr Francis gaida Sisi atgriešanos galmā. Starp abiem briest jaunas nesaskaņas. Vai viņu mīlestību vēl būs iespējams glābt? 1. sērija Ceļojuma laikā Korfu salā Sisi krīt no zirga un smagi savainojas. Lai netraucētu Sisi atveseļošanos, Francis nolemj sievai neatklāt, ka viņas tēvs ir miris. Kad Sisi atgriežas vecāku mājā, viņu gaida nepatīkams atklājums par dzimtas īpašumu. ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

»Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

Natālija izstāsta Filipam, ka Vincents atteicies dot Anai otru iespēju; Filips nolemj sarīkot fiktīvu sarunu ar Nikolu, kurā apliecina savu vēlmi bildināt Anu, Ana nejauši noklausās abu sarunu. Aleksandra pierunā Kristofu pieņemt Tomu viesnīcas direkcijā par asistentu, Kristofs nojauš labu iespēju izprovocēt konfliktu starp Aleksandru un Tomu. Helēna iepazīstas ar interesantu vīrieti, bet baidās iet uz tikšanos, jo savā profilā uzdevās par »Firstenhofas” direktori. Ēriks cenšas sadraudzēties ar Kasparu un piedāvā puisim iepazīties ar darbu »Firstenhofas” virtuvē, tur Kaspars satiek Lāli un iemīlas meitenē no pirmā acu skatiena

Alonso rodas plāns, kā uzzināt, kurš mēģināja nogalināt Kurro, bet vispirms viņam jāpārliecinās, ka zēns ir drošībā. Viņš liek Kurro nerādīties citiem acīs un saņemt pienācīgu Hanas un Abela aprūpi. Manuelam, Martinai, Margaritai un Lorenso ir apnikuši Ignasio nepieklājīgie komentāri. Veras pieķeršanās Lopem kļūst tik uzkrītoša, ka to pamana visi viņas kolēģi, un Pia nolemj ar meiteni aprunāties. Marija saprot, ka Salvadors joprojām domā par noteikumu, kas liedz viņiem apprecēties, un uzzina, ar ko Salvadors ir runājis par laulību, ar subtitriem

Enija uzzina par Petijas grūtniecību. Pārvarējusi sašutumu un dusmas, viņa nolemj parūpēties par meitu. Vecāku nesaskaņām pa vidu krūmājā apmaldās un pazūd Pīters. Bills pieķer Šīlu ar Džeidžeju un nežēlīgi izrēķinās ar sievu. Sadzīves apstākļi ieceļotāju apmetnē kļūst arvien sliktāki, bet Džeidžejs nespēj neko uzlabot, jo ir apmetnes priekšnieces, savas valdonīgās mātes, pakļautībā. ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Maikls turpina iepazīt Englsi salu, kur no sāļajiem jūras šauruma ūdeņiem ražo izcilu jūras sāli. Langevni viņš iepazīst dramatiskās Kefina Viljamsa jūras ainavas, savukārt Veli Maikls paviesojas Karalisko gaisa spēku bāzē, kur noskaidro, kā no iesācēja var kļūt par pilotu, kurš cīnās frontē. Vilvā viņš apciemo atomspēkstaciju, kas gaida nojaukšanu, un uzzina vairāk par tās darbību pagātnē un iespējamo nākotni

Sidnijs negribīgi dodas uz Amandas saderināšanās vakariņām. Svinību laikā pazūd Amandas gredzens, un visas aizdomas krīt uz Sidnija māsas Dženiferas jauno draugu Džoniju. Nākamajā rītā atklājas, ka mīklainos apstākļos bojā gājusi kāda no svētku viešņām. Divi noziegumi vienā vakarā un vienā draugu lokā. ar subtitriem

Edgara Kaupera veidotā sērija »Gaismas pils” ir versija par to, kas notiek 1985. gadā, kad Haralds Mednis ir atstādināts no virsdiriģenta amata, bet koris viņu izsauc no skatītāju rindām nodiriģēt no programmas svītroto »Gaismas pili”. Kas pa šo laiku notiek televīzijas busiņā un čekistu kabinetos – tas ir reālā laikā izstāstīts vēsturisks pavērsiens Atmodas pašos sākumos

Sižets risinās koristiem labi zināmos apstākļos. Tuvojas skate, un, kā tas bieži notiek, korī trūkst vīru balsu, tāpēc diriģents »nopērk” kādu profesionālu dziedātāju, Mūzikas akadēmijas absolventu. Koristi viņu nicīgi apsaukā, savukārt diplomētais mūziķis pats augstprātīgi nonievā koristu dziedātprasmi

Mūzikls par koru, diriģentu un pagastu attiecībām. Tikko augstskolu absolvējusī kordiriģente Kristīne dodas uz darba interviju divos vīru koros – »Akmins” dziedātāji ir sirsnīgi kungi gados, bet koris »Bāliņš” ir stilīgu un mazliet iedomīgu jauniešu kolektīvs. Katrs koris sola savus labumus un priekšrocības. Edgara Šubrovska mūzika un režisora Mārtiņa Grauda cilvēcīgais humors muzikālā stāstā pievērš uzmanību Dziesmu svētku kustības zūdošajai vērtībai – vīru koriem

Kad Francija ir uzvarēta, vācieši Parīzi padara par savu zaldātu atpūtas vietu. Jaunā, autoritārā »Francijas valdība” ar maršalu Petēnu priekšgalā steidz sadarboties ar Vāciju. Petēns nosaka ebrejiem īpašu statusu, izslēdzot viņus no sabiedriskās dzīves. Vācija iekaro Eiropas galvaspilsētas. Pēc Prāgas un Varšavas… Briseli, Luksemburgu, Hāgu, Kopenhāgenu, Oslo. Tikai ne Londonu, kas pretojas zemūdenēm un bumbām. Tomēr, sekmīgo iebrukumu ielīksmots, Hitlers ir pārliecināts, ka trīs mēnešu laikā var ieņemt Staļina Krieviju. ar subtitriem

Bareckis liek Lali izraudzīties vēl vienu tetovētāju, un Lali izvēlas homoseksuālo Leonu, pret kuru nometnē izturas sevišķi nežēlīgi. Bareckis liek Lali un Leonam tetovēt sievietes slimnīcā, kur atklājas vēl lielākas šausmas, bet Lali tur rodas iespēja sadabūt Gitai zāles. To, ko viņš bija spiests izdarīt, lai tiktu pie zālēm, Lali tur noslēpumā visu mūžu. ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

Hana un Kurro ir »ieslodzīti” Kurro istabā, un tas ir īstais brīdis, lai stiprinātu brāļa un māsas attiecības. Visi priecājas, kad Ignasio dodas savā biznesa ceļojumā uz Eiropu, taču, visiem par lielu pārsteigumu, viņš atgriežas, un Krusa viņu aicina palikt, cik ilgi vien viņš vēlas. Visi gatavojas un runā par Katalīnas un Pelajo kāzām, bet Pelajo turpina savai topošajai sievai aiz muguras veikt tumšos darījumus ar Kavendišu. Visi mudina Veru atzīties Lopem savās jūtās, bet meitene jūtas sarūgtināta, kad saprot, ka pavārs joprojām mīl Mariju. Salvadors atvainojas Marijai par savu rīcību, bet meitene to nespēj piedot. ar subtitriem

Pārceļotāju apmetne ir tik ļoti nolaista, ka, sabrūkot barakai, iet bojā Ārtijs. Enija sasauc protesta akciju un tiek apcietināta. Petijai piedzimst meitenīte. Stīvijs bildina Petiju un apņemas audzināt viņas bērnu. Šīla ir nolēmusi darīt galu savām ciešanām. Keita sper izmisīgu soli, lai atgūtu savu dēlu Maiklu. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

Kas ir teātris šodien un kā tas ietekmē cilvēku, kas tajā dzīvo? Raidījumu cikls »Teātra garša” LTV un Latvijas Radio piedāvā atklātas, sirsnīgas un dziļas sarunas par skatuvi, mākslu un dzīvi. Šajās tikšanās reizēs dažādu paaudžu aktieri, režisori, kritiķi un skatuves mākslinieki dalās pārdomās par laiku teātrī un teātri laikā, par idejām, kas dzimst klusumā, un lomām, kas paliek sirdī. Katram teātrim ir sava »garša” – klasiska, asi provokatīva, saldi nostalģiska vai rūgti dzīvesgudra. Mākslinieki nesteidzīgi »nogaršo” savas pieredzes, pārdomas, iedvesmas un šaubas, ļaujot klausītājam sajust mākslas garšu no iekšpuses. No mūsdienu skatuves līdz mūžīgajai »Pūt, vējiņi!”, »Romeo un Džuljetas” leģendai, no bērna skatiena līdz profesionālai kritikai, no balss aiz kadra līdz lomai uz lielā ekrāna – šis cikls apvieno laikus, pieredzes un emocijas. Sarunās piedalās: Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš un Valmieras teātra aktrise Ieva Estere Barkāne, Leļļu teātra aktrise Santa Didžus un aktieris un rakstnieks Kaspars Pūce, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, teātra kritiķe Edīte Tišheizere un Valmieras teātra aktieris Kārlis Dzintars Zahovskis, aktieris un režisors Juris Kalniņš un Dailes teātra aktrise Katrīna Griga, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna un Valmieras teātra aktieris Sandis Runge, teātra un kino aktrise Esmeralda Ermale un Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita, aktrise un etnomuzikoloģe Zane Jančevska un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Igors Šelegovskis, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Laura Siliņa un Latvijas Nacionālā teātra aktrise un režisore Ināra Slucka, Dailes teātra aktieri Mirdza Martinsone un Kārlis Arnolds Avots. »Teātra garša” – ne tikai par aktiermākslu, bet par cilvēkiem, kas aiz tās stāv. Šīs ir sarunas par godīgumu profesijā, meklējumiem lomā, cilvēka vietu mākslā un mākslas vietu cilvēkā. Gundars Āboliņš un Ieva Estere Barkāne Pie viena galda satiekas divi aktieri – dažādu paaudžu, dažādu ceļu gājēji, bet ar vienu kopīgu valodu – teātri. Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš un Valmieras teātra jaunā aktrise Ieva Estere Barkāne sarunājas par savu dzīvi mākslā un aiz tās. Tā nav formāla intervija – tā ir dzīva, silta un atbruņojoši godīga saruna, kurā vietu atrod gan atmiņas par pirmo redzēto izrādi, gan smeķīgas detaļas no aktieru ikdienas. Šajā epizodē mēs dzirdam, kā bērnības sajūtas – arī tās, kurās ir utis galvā, – var kļūt par dzinuli izvēlēties profesiju. Kā ēdiens, virtuve un bufete teātrī kļūst par mikroklimata daļu. Kā otrā elpa aktierim atveras pavasarī, un cik svarīgi ir saglabāt cieņu – ne tikai pret kolēģiem, bet arī pret gaismotājiem, ģērbējiem, rekvizitoriem. Āboliņš un Barkāne runā arī par nogurumu, partnerību, ielēkšanu lomās pēdējā brīdī, par godīgumu profesijā, par to, kā mērķi dzīvē ne vienmēr ir jāuzstāda – dažkārt tie atnāk paši, ja tikai cilvēks ir atvērts. Un pavisam īpašs ir brīdis, kad Gundars uzdāvina Ievai dēli no Jaunā Rīgas teātra skatuves. Nevis priekšmetu, bet –liecību par dzīvi mākslā. Šī saruna ir silta, gudra un ironiska – kā pati teātra garša. Tā paliek pēcgaršā vēl ilgi pēc tās baudīšanas

Starptautiskais folkloras festivāls »Baltica” šogad ar tēmu »Valoda” īpaši svin latviešu valodas dažādību un lībiešu valodu. 27. jūnija vakarā ikvienam Latvijas Televīzijas skatītājam būs iespēja vērot festivāla atklāšanas koncertu »Diždažādi”, kurā piedalīsies teju 30 folkloras kopas, kapelas un ansambļi, kā arī pārsteigs trīs skatuves, dziedāšana pie gariem galdiem un polkas dancošana. Koncertu vadīs Edgars un Lilija Lipori, un, kā sola pasākuma režisore Asnate Rancāne: »Koncerts ir par to, cik mēs esam skaisti vienoti, bet arī cik skaisti varam svinēt mūsu dažādību. Lai arī esam maza nācija un valsts, tomēr tajā ir daudz dažādu kultūras nianšu, atšķirību un tās visas ir unikālas. Svinēsim mūsu Latvijas bagāto un dažādo kultūru, īpaši valodu!”

Kāds Midsomeras ciems ir šaha pārņemts. Te dzīvo biznesmenis, kura uzņēmums radījis šaha datorspēli. Un arī vienkāršs šaha skolotājs, kura meita gadu gulējusi komā pēc neveiksmīga mēģinājuma aizbēgt kopā ar puisi. Pēc kādas turnīra spēles tiek nogalināts vietējais bagātnieks, kurš gadiem ieņēmis pirmās vietas. Vai tā ir šahistu savstarpējā izrēķināšanās? Vai slepkavība saistīta ar komā guļošo meiteni? Debija nogalināta ar lielu siera rulli. Atklājas mēģinājumi modernizēt vietējo siera ražotni, kas nozīmē piensaimniecības galu. Uzpeld dažādi noslēpumi, kas saistīti ar vietējo privātskolu. Vai vecākajam inspektoram Bārnabijam izdosies atrisināt šo sarežģīto lietu vai tomēr tā pārāk samezglota ar tagadnes un pagātnes baisajiem noslēpumiem? ar subtitriem

Tara Dankana ir parasta jauna meitene, kura uzaugusi uz Zemes. Dodoties uz citu pasauli, uz maģisko planētu, viņa iemācīsies kontrolēt savas spējas, lai palīdzētu ģimenei aizsargāt vareno Omoisas impēriju, kuru viņa mantos

Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes – Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos!

Vecais pensionārs ir kļuvis par mežsargu un dzīvo savā namiņā, draudzējoties ar visiem meža iemītniekiem. Viņa mierīgo dzīvi pārtrauc telefona zvans – kungi brauc uz mežu medīt. Pensionārs sauc palīgā slaveno Avārijas brigādi

Kāpēc nevar ēst tikai saldumus? Bēniņos ir nolijis kārtīgs konfekšu lietus, un visi no lielā cukura daudzuma ir nedaudz apdulluši, tāpēc bērni dodas uz Uzturzemi noskaidrot, kāpēc nevar ēst tikai saldumus

Ik gadu Vestmanna salās Islandē notiek bērnu futbola turnīrs. Desmitgadīgajam Jonam no komandas »Falkoni” šī ir pirmā dalība. Šajā turnīrā zēns saprot, ka spēj uzņemties lielāku atbildību, nekā pats domā. Kad komandas zēni ierauga, kā pret kādu pretējās komandas spēlētāju izturas viņa tēvs, jautrais futbola turnīrs pārvēršas dramatiskā glābšanas misijā. ar subtitriem

Šajā sērijā spiegi ienirs okeāna iemītnieku emociju pasaulē, kas ir aizkustinoša, jo viņu jūtas nemaz tik ļoti neatšķiras no mūsējām. Spiegs – delfīns iefiltrēsies delfīnu sērferu bariņā, lai uzzinātu, kādas emocijas šie inteliģentie dzīvnieki jūt, šķeļot okeāna viļņus. Spiegs – kuprvalis rotaļāsies kopā ar kuprvaļu mazuli, kura saikne ar māti vēl joprojām ir spēcīga, savukārt spiegs – sēpija amizantos notikumu pavērsienos, kur emocijas sit augstu vilni, atklās, ka sēpijas savas emocijas gribēdamas nevar noslēpt. Jaunzēlandē spiegs – kotiks piebiedrosies bez mātes atbalsta palikušam kotiku mazulim un vēros, kādas emocijas pārņem mazo dzīvnieku, dodoties bīstamā ceļojumā. Spiegs – lamantīns uz savas ādas izjutīs maigo lamantīnu dabu, savukārt spiegs, kas veidots kā ērmīgākā zivs pasaulē – dūņlēcējs –, piebiedrosies partneru pievilināšanas rituālos. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Šajā dokumentālo filmu ciklā Alans Tičmāršs ar daudzveidīgu ekspertu komandu atklās jaunākās dārzkopības tendences un izrādīs inovatīvus dārzus visā Apvienotajā Karalistē. Viņi sniegs daudz praktisku dārzkopības padomu gan topošajiem, gan pieredzējušajiem dārzniekiem. Pieaicināti ir arī telpaugu eksperti, kuri parādīs, kā apzaļumot iekštelpas un pienācīgi kopt telpaugus. Pārveidosim mūsu apkārtni par krāšņu un zeļošu patvērumu! 1. sērija Deivids Domonijs atklās, kā dārzā piesaistīt vairāk putnu. Jaunais dārznieks Alekss izveidos sakņudārzu un pastāstīs par saviem ieplānotajiem dārzkopības projektiem. Turklāt dārzkopis Teišans iedziļināsies kopienas dārza projektā Londonas centrā. Pēc tam Kamila noskaidros, kā Samersetas lauku īpašumā tiek audzēti āboli un sēnes. Nobeigumā telpaugu eksperte Sāra atklās noslēpumus iekštelpu oāzes izveidei

Kārena Bliksena 1914. gadā devās uz Keniju, lai kopā ar vīru, zviedru baronu Brūru Bliksenu, sāktu jaunu dzīvi un nodarbotos ar lopkopību. Taču Brūrs, neapspriedies ar sievu, jau bija ieguldījis viņas naudu riskantā kafijas plantācijā. Abu kopdzīve neizdevās tā, kā Kārena bija cerējusi, taču jaunā baronese iemīlēja zemi un tās iedzīvotājus un iedraudzējās ar neatkarīgajiem ziloņkaula tirgotājiem Bārkliju Kolu un Denisu Finču Hatonu. Viens no viņiem kļuva par sievietes mīļāko, nozogot viņas sirdi un vienlaikus kaismīgi aizsargājot savu. Saimniecības bankrota un vairāku personisku traģēdiju dēļ drosmīgajai sievietei nācās pamest Keniju. Viņa atgriezās Dānijā un turpmākajos gados sarakstīja grāmatu par savu dzīvi Āfrikā. Filma saņēmusi septiņas »Oskara” balvas, tostarp par labāko filmu, režisoru un oriģinālmūziku. ar subtitriem

ar subtitriem

ar subtitriem

Tara Dankana ir parasta jauna meitene, kura uzaugusi uz Zemes. Dodoties uz citu pasauli, uz maģisko planētu, viņa iemācīsies kontrolēt savas spējas, lai palīdzētu ģimenei aizsargāt vareno Omoisas impēriju, kuru viņa mantos

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos!

Pūdeļa krustojums Volijs Vudgrīnas suņu patversmē dzīvo jau gadu. Viņa piemīlīgais izskats apbur daudzus, taču sarežģītā rakstura dēļ viņam joprojām nav izdevies atrast pastāvīgas mājas. Arī mazais terjers Romeo patversmē visiem ir labi zināms, jo nekad nelaiž garām iespēju skaļi paziņot par savu klātbūtni. Bet apburošais frizē bišons Brūss cerībā atrast sev laimīgas mājas dosies iepazīties ar trim dāmām. ar subtitriem

Kamēr Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nevar notikt Mežaparkā un Daugavas stadionā, Latvijas Televīzija sešus sestdienu vakarus piedāvā pavadīt jautrā un muzikālā kompānijā. Kopā skaidrosim, kurš Latvijas novads vislabāk gatavojies svētkiem un ir zinošākais dziesmu un deju svētku vēstures faktos. Katru nedēļu spēlē »Lai top svētki!” piedalīsies trīs komandas, kuru sastāvā būs sabiedrībā zināmi ļaudis – mūziķi, aktieri, LTV personības un jaunieši

»Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Vai pēc šķiršanās pastāv dzīve? Linda nevar iedomāties, kā dzīvot bez sava vīra, kad pēc daudziem gadiem laulībā un trim kopīgiem bērniem Fricis paziņo, ka iet pie citas. Bērni nolemj mammai atrast jaunu vīrieti un slepus izveido viņai profilu iepazīšanās vietnē. Arī Lindas labākā draudzene Karmena nepaliek malā un atbalsta Lindu ar padomiem. ar subtitriem

Džeina Mārpla, pazīstama kā mis Mārpla, ir dāma, kas dzīvo Sentmērimīdā un palīdz draugiem un paziņām atšķetināt visdažādākos noziegumus – izveicīgāko noziedznieku pastrādātas slepkavības visnegaidītākajās vietās ar visneparastākajiem motīviem –, taču neviens nevar mēroties gudrībā un atjautībā ar mis Mārplu. 1. sērija. Līķis bibliotēkas istabā Dillija zvana savai senajai draudzenei mis Mārplai, kad Gosingtonholas bibliotēkas istabā tiek atrasts nezināmas gaišmatainas meitenes līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Neviens šo meiteni šķietami nav redzējis, ar subtitriem

Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija. Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harismātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus – Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties. Par Alīcijas lomu aktrise Ērika Eglija-Grāvere saņēmusi »Lielā Kristapa 2023” balvu nominācijā »Labākā aktrise”, savukārt Darius Meškausks – balvu nominācijā »Labākais aktieris otrā plāna lomā”. ar subtitriem