Программа телеканала: iTV [LV] | iTV (Латвия)

«Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

Nikola nonāk neveiklā situācijā. Ivonna ir spiesta atzīties Verneram, ka saķēpāja viņa portretu un arī aizbrauca mašīnu. Pēc dienas spraigajiem notikumiem Ēriks atceras, kas izklaides naktī notika starp viņu un Nikolu. Verners un Kristofs uzzina, ka «Firstenhofa” tiks atgriezta 500 labāko viesnīcu topā, un nolemj sarīkot dalībniekiem skaistas svinības. Teo priecājas, ka tēvs izrāda vēlmi uzlabot abu attiecības

Pelajo atzīšanās satricina «Solījumu” līdz pamatiem, bet Katalīna dara visu, lai viņš paliktu. Salvadors zina, ka neatturēs Mariju no jaunā darba. Simona uzzina, ka Virtudesai bijusi jauna lēkme, viņas ar Kandelu saprot tās iemeslu. Blanka nolemj vairāk iesaistīties sava drauga Manuela dzīvē un atvieglot viņa un Hanas attiecības. Alonso uzzina ko tādu, kas var mainīt situāciju «Solījumā”. ar subtitriem

Mārtins iepazīstas ar kroga vadītāju, kurai patīk izbaudīt ballītes un arī iedzert. Kad viņa nonāk pie Mārtina ar sūdzībām, ārsts viņu brīdina, ka jāsaudzē nieres. Viena niere viņai jau transplantēta – no mātes, bet otras nieres dabūšanas izredzes ir niecīgas. Varētu palīdzēt viņas brālis Miši, bet viņš to nevēlas, jo viņu interesē māsas īpašums. Kad Tīna sabrūk, Mārtins viņai paziņo, ka viņas niere ir pārstājusi darboties pavisam un vajadzīga dialīze. Mārtinam klājas smagi arī personiskajā sfērā – Kārinas meita sūdzas par sāpošām ausīm, kas soli pa solim noved pie nopietnas diagnozes

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Raidījumā «Veiksme. Intuīcija. Prāts” pirms pasaules čempionāta taku skriešanā – Latvijas erudītākie taku skrējēji ar komandu kapteiņiem Tomu Komasu un Jāni Sīpolu. Toms Komass – komandas kapteinis, automatizācijas un energoapgādes vadītājs uzņēmumā, inženieris ar zinātņu grādu enerģētikā un automatizācijā. Taku skrējējs jau deviņus gadus. Disciplinēts, uz mērķi tendēts cilvēks, kurš priekšroku dod laika sakārtošanai, lietu prioritizēšanai. Ikvienam pasākumam dzīvē jābūt ar jēgu, arī sportam, kas nav tikai izklaide. Īpaši izbauda aktivitātes ar ģimeni, bērniem. Artūrs Jaunolainens – datu drošības risinājumu un sistēmu daļas vadītājs uzņēmumā. Patīk cipari un to tendences. Taku skriešanā jau 27 gadus. Patīk pētīt pulsa un ātruma attiecības, to dinamiku treniņā. Skriešana kļuvusi par ģimenes aizraušanos gan kā izklaide, gan labas veselības uzturēšanā. Liels izaicinājums ir skriešana kalnā. Un vēl – skrējēji ir laba sabiedrība! Marija Kraule – ārste, bērnu ķirurģe, ultrasonogrāfijas speciāliste, šobrīd nodarbināta militārās medicīnas dienestā. Skriešanu izmanto kā sevis līdzsvarošanas instrumentu, kas palīdz uzturēt formu un tikt galā ar spriedzi. Taku skriešanā interesē arī redzēt un piedzīvot dabu un kāpināt savu spēju robežas. Jānis Sīpols – komandas kapteinis. Ikdiena paiet IT uzņēmumā, kur galvenie pienākumi ir «bīdīt mākoņus”, – mākoņu inženieris, tieši tā arī jānosauc profesija. Pēc darba ar lielāko prieku iekrīt dārza darbos – pļaušana un tomātu audzēšana ir topā. Padodas kāpt, nevis skriet. Regulāri skrien taku skriešanas seriālā «Stirnu buks”. Jānis ir izlases dalībnieces «neredzamais palīgs” jeb atbalsta personāls un sarunu biedrs. Daina Stonka – ikdienā pārvalda ciparus un rūpējas par efektīvu iepirkumu procesu norisi. Jau skolas laikā aizrāvās ar sportošanu, īpaši orientēšanos. Šobrīd fokusējas uz skriešanu, īpaši taku skrējieniem un rogainingiem. Iemesls? Mežs vienmēr ir bijis lielisks iedvesmas avots. Aktīva atpūta dabā palīdz atgūt enerģiju ikdienas skrējienam. Kristaps Magone – dienas pavada, sēžot pie datora, izstrādājot datorprogrammas, bet vakarus un brīvo laiku – ar ģimeni un bērniem, pusnaktis un agri rīti paiet skrienot. Viņu īpaši motivē sacenšanās, kas bieži dod motivāciju iziet no mājas arī tad, kad ļoti negribas vai laiks šķiet skriešanai nepiemērots. Šad tad patīk izlasīt arī kādu grāmatu

«Tu nevari apmānīt sevi un savu ceļu. Ja tev būs jāiet pa to grumbuļaino ceļu, tev vienkārši būs jāiet pa to grumbuļaino ceļu. Man šķiet, ka jāuzvelk skaista kleita, vienalga, kas tev palīdz, – ej pa to ceļu,” rubrikā «Dzīvei nav melnraksta” stāsta Inese Vakse. Inese ir aizrautīga radošā personība, kas savu ceļu modē sākusi ar nelielu veikalu, bet ar neatlaidību un redzējumu izveidojusi to par ietekmīgu modes un dzīvesstila zīmolu. Kopā ar māti – pieredzējušu šuvēju – viņa sāka radīt unikālus tērpus, kas drīz vien ieguva plašu atzinību. Lai gan dzīvē nācies saskarties ar izaicinājumiem, Inese ir apguvusi mākslu redzēt gaismu tumsā un saskatīt skaisto arī sāpīgajā. ar subtitriem

«Gluži mierīga es neesmu. Vismaz savās domās. Tā kā es strādāju ar jauniem cilvēkiem, brīžiem man liekas – ak, mīļā, paskaties spogulī, tev jau vairs nav tik maz gadu! Bet katra diena pamostoties, vienalga, vai ārā līst lietus vai, gluži pretēji, spīd saule, ir tava diena, un tā ir skaisti jānodzīvo,” rubrikā «Dzīvei nav melnraksta” stāsta Lolita Neimane. Lolita ir viena no vadošajām uzturzinātnes speciālistēm Latvijā, kas ne tikai māca veselīga dzīvesveida principus, bet arī pati no pamatiem ir radījusi uztura speciālistu izglītības sistēmu Latvijā. Tieši viņa 2003. gadā izveidoja un ieviesa pirmo pilnvērtīgo bakalaura studiju programmu Rīgas Stradiņa universitātē, vēlāk attīstot arī zinātniski orientētu maģistra programmu. ar subtitriem

Ana un Vincents uzzina, ka Filips vēlas pamest «Firstenhofu”; kad Filips sastrīdas ar Vincentu, Ana sadusmojas, dodas izjādē un cieš negadījumā. Starp Ēriku un Nikolu veidojas saspringtas attiecības, Ivonna neizprot Ērika uzvedību un sāk uzdot jautājumus. Katja paziņo, ka Teo ir jāstrādā un viņš nevar piedalīties dalībnieku svinībās. Stella priecājas, ka varēs pavadīt laiku kopā ar Lāli, un izrāda neapmierinātību, kad abām vēlāk pievienojas Teo

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

Džozijas diagnoze ir autoimūna slimība. Tīna piedāvā brālim kalnu īpašumu apmaiņā pret nieri. Mārtins cīnās, lai viņa iekļūst «Eirotransplant” rekomendāciju sarakstā. Tīna rīko atvadu ballīti pirms kroga slēgšanas, viņas brāļameita Aleksa šķietami saindējas ar alkoholu, Miši vaino Tīnu. Kārina nāk klajā ar drosmīgu paziņojumu. Mārtins paziņo Tīnai sliktas ziņas – nieri transplantēt ir par vēlu, jo sākusies anēmija…

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

«Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

Globālo pārmaiņu laikā Krievijai, Irānai un Ķīnai izdevies izveidot ciešu un noturīgu aliansi, kas met izaicinājumu Rietumiem. Šīs autokrātiskās valstis ne vien sniedz cita citai politisku un ekonomisku atbalstu, palīdzot apiet starptautiskās sankcijas, bet arī organizē kopīgas militāras mācības. Ņemot vērā iespēju, ka ASV atbalsts NATO var mazināties, kāds iezīmējas Eiropas tālākais liktenis? ar subtitriem

ar subtitriem

«Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Vincents un Filips saprot, ka Ana cietusi negadījumā, un dodas viņu meklēt; abi apzinās, ka ir vainīgi Anas negadījumā, un noslēdz mieru; Ana priecājas, ka Vincents un Filips gādīgi rūpējas par viņu. Teo jautri pavada laiku kopā ar tēvu un arī cenšas izrunāties, bet tad tēvs pamana, ka Teo lieto zāles, un izsmej viņa slimību. Ēriks cenšas pierunāt Nikolu nestāstīt Mihaelam par notikušo namiņā. Kristofs nespēj aizmirst Katjas sūdzību policijā un izsaka viņai pārmetumus par nolaidīgi paveiktu darbu

Santosa interese par Veru nemazinās. Salvadors pārdzīvo par Marijas došanos prom. Kurro lēmums doties karā nevienu nav atstājis vienaldzīgu; visi, izņemot Krusu un Lorenso, mēģina viņu atrunāt un uzzināt īsto iemeslu, taču bezcerīgi. Blankas draudzības ietekme uz Manuelu ir tik nozīmīga, ka tā liks viņam pieņemt lēmumu, kas var mainīt viņa un Hanas dzīvi uz visiem laikiem. ar subtitriem

Kārina uzzina par meitas slimību. 14 gadus vecais Jons ir dedzīgs jauniešu alpīnistu grupas biedrs. Grupu vada viņa patēvs Beno. Mārtins ievēro, ka Jons pastāvīgi klepo, un piedāvā atnākt uz klīniku pārbaudīties. Puisim ir UDHS, un viņš grib būt prasmīgs alpīnists, taču slimības izraisītais koncentrēšanās trūkums un nemiers viņam traucē. Šai slimībai paredzētie medikamenti viņam palīdz, taču audžuvecākiem šķiet, ka puisis var iztikt bez tiem, jo tie, viņuprāt, padara puisi slimu – klepus, iesnas, caureja utt. Šo slimošanu patiesās diagnozes noteikšanu apgrūtina Jona īstā māte, kura pēkšņi ierodas klīnikā

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

«Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Teo nolaidīgi veic savu darbu. Katja uzzina, ka Teo sastrīdējies ar tēvu, un cenšas viņu aizstāvēt; Kristofs iesaka Teo pastāvēt par sevi un neļaut citiem sevi ietekmēt. Ana nolemj kopā ar Lāli apmeklēt Tālheimas muižu, Stella paziņo, ka bērnībā tur pavadījusi vasaras, un pieteicas braukt līdzi. Nikolai kļūst aizvien grūtāk izturēt Mihaela klātbūtni, viņa nolemj uz kādu laiku atgriezties Zonnbīhleru mājā; Nikola un Ēriks nolemj, ka viņu partneriem jāuzzina patiesība par notikušo namiņā

Hana pieņem Manuela bildinājumu, apzinoties, kādi izaicinājumi sekos šim skaistajam brīdim. Hana neļauj savam brālim doties karā, lūdzot Salvadoram pastāstīt Kurro savu drausmīgo pieredzi. Izmisīgi cenšoties glābt džema biznesu, Katalīna lūdz Pelajo ko pārsteidzošu. Tikmēr Krusa cenšas apvārdot Alonso, lai saglabātu kontroli pār Katalīnas biznesu. Santoss atklāj Verai, ka zina viņas noslēpumu. ar subtitriem

Jona analīzes uzrāda, ka leikocītu skaits ir 5 tūkstoši virs normas, tāpēc jaunietim aizliedz kāpt kalnos, tas beidzas ar pamatīgu strīdu. Mārtins turpina meklēt informāciju par Jona bērnību, lai saprastu, kas varētu puisim izraisīt saslimšanas, paralēli ārstēdams Kārinas meitu Džoziju. Tikmēr Jonam kalnos notiek negadījums, un viņa dzīvība ir briesmās

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Šīs dienas «Īsto latvju saimnieču” namamāte Katrīna ir īsts cilvēks – orķestris! Kopā ar vīru viņa audzina četrus bērnus, rūpējas par saimniecību, vada savu uzņēmumu, gatavo pastu, strādā un gandrīz katru nedēļu piedalās velobraukšanas sacensībās. Katrīna ir neapstādināma – īsts latviskā darba tikuma iemiesojums. Viņas sapnis ir pašas restorāns, un ceļā uz to jau tapusi plaši atzītā «Kipuru” pasta jeb makaroni – Pļaviņu pusē labi zināmi un iemīļoti. Saimnieces, ierodoties viņas sētā, uzreiz tiek iesaistītas darbos un drīz vien var baudīt arī to augļus: pašu kultu sviestu un Katrīnas īpašo sieru. Kad pirmais izsalkums remdēts, laiks sēsties uz velosipēdiem! Kurai no dāmām šis būs īsts izaicinājums? Katrīna visu dienu uzturēs latvisku noskaņu – galdā cels pašu gatavotu pastu un burkānkūku. Vai saimnieces būs sajūsmā? Un kura no viņām tomēr atteiksies no Katrīnas piedāvātajām sēnēm? Tas viss «Īsto latvju saimnieču” desmitās sezonas ceturtajā raidījumā!

Pīts un Medija dodas uz tiesas sēdi, kas izšķirs Teo un Deivida likteni. Viņu izredzes nav labas, jo Mailss iestādēm par viņiem stāsta melus. Pīts un Medija tiesā runā par savām attiecībām, par Medijas pēcdzemdību depresiju un par savu mīlestību pret abiem bērniem. Mailsa liecības laikā viņam tiek sagādāts nepatīkams pārsteigums no pagātnes. Nākamajā rītā tiesa saņem anonīmu video, kurā redzams, ka Mailss Teo dod kanabisa želejas konfektes. Tas maina situāciju, un tiesnese lemj, ka Teo jāatgriežas pie Pīta un Medijas. Deivids paliek pie Lūsijas, bet Mailsam uz izmeklēšanas laiku jāatstāj ģimenes māja. ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

Šķiet, ka Santoss zina par Veras pagātni krietni vairāk nekā visi citi, un viņš liek meitenei izstāstīt patiesību – ka viņa ir Karilas hercogu meita. Tikmēr vienīgā patiesība, ko vēlas zināt Simona un Kandela, ir par Virtudesu. Virējas saņems kādu vēstuli, kas varētu vedināt tuvāk patiesībai. Krusa turpina cieši novērot Manuelu, neņemot vērā dēla pieaugošo neapmierinātību par mātes paranoju. Hana vienmēr vēlējusies pavadīt savu dzīvi kopā ar Manuelu, bet tagad, kad sapnis var pārvērsties realitātē, viņu sāk mākt šaubas, ar subtitriem

Džozijas ārstēšanā novērojami uzlabojumi – izrakstītais medikaments, šķiet, darbojas lieliski, un Mārtins ar Kārinu var uzelpot un raudzīties skaistajā kopdzīves nākotnē. Ģimnāzijas direktors Gēro Jungs nokrīt pa kāpnēm – iemesls bijis reibonis. Mārtins ārstē ievainoto locītavu, taču pamana atmiņas problēmas. Pēc neilga laika direktors zaudē samaņu vēlreiz, un Mārtinam jāiedziļinās pacienta vēsturē, lai saprastu paģībšanu iemeslus, kas izrādās daudz dziļāki un sarežģītāki

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar subtitriem

ar subtitriem

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

«Viņa nav tikai viena forša latviešu sieviete, viņa ir ārkārtīgi liela mēroga sieviete. Un tas, ko es šajos gados esmu apbrīnojis, viņas spēju būt trauslai kā dzejniecei un rakstniecei, bet ārkārtīgi stiprai savā ģimenē. Tāds savienojums ir ļoti rets,” saka dzejnieces znots, aktieris Artūrs Skrastiņš Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā «Māras pusē. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte”. Filmas veidotājus vilināja iespēja ieraudzīt dzejnieci tuvu – dokumentēt mirklī, kad rodas dzejolis, – «…kad tā mazlietiņ noskrien taurenīši” – teiks dzejniece. Māra Zālīte labi zina, kā tas ir, ja darbus nepublicē piecus gadus pēc dzejoļu cikla «Kad svešu spārnu sašķelts gaiss” publicēšanas un 1980. gadā teju visus 45 tūkstošus žurnāla «Karogs” eksemplārus izņem no kioskiem, tos paspēj saņemt vien abonētāji. Viņas publiskās runas savai tautai aizķer līdz dzīlēm – Mežaparkā manifestācijā Atmodas laikā Zālīte uzrunāja tūkstošiem cilvēku. Bet pirms tam katrs teikums pārdomāts un uzrakstīts, impulsa vadīta viņa publikas priekšā neiet. Ja vajag atbildi svarīgā lietā – no inteliģences vidus allaž izvēlas Māru Zālīti. Filmā Māra Zālīte atklās, kā ir būt sabiedrības modinātājai un vai viņa maz to vēlas. Teātris viņai ir tuvs, jo uzrakstītie tēli atdzīvojas, viņiem ir miesa, tiem var pieskarties un ar tiem runāt. Būs stāsti un arī šaubas par jaunā darba – lugas par Eduardu Smiļģi – tapšanu. Māra ļauj filmas veidotājiem ieskatīties teātra vidē – tā viņai tagad esot tuvāka nekā rakstnieku vide. Dokumentālā filma atklāj personīgus stāstus par vietām, kur tapa viņas divi bestselleri: prozas grāmatas «Pieci pirksti” un «Paradīzes putni”. Viņas pienākums bija uzrakstīt saviem mazbērniem par dzimtas piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā. Kadri ir filmēti Latvijas simtgades gadā Tukumā, kad tika īstenota Māras Zālītes ideja – atklāts piemineklis Zigfrīdam Annai Meirovicam. Māras Zālītes miers un spēks ir viņas ģimene – ar mazbērniem var spēlēt pingpongu, ar bērniem – pārrunāt lielas idejas

ar surdotulkojumu

Šogad jubileju svin amatieru teātra «Rampa” un arī Latvijas Televīzijas režisore Ināra Čakste, kam varam būt pateicīgi gan par Miedziņu, kā tautā mīļi dēvē un joprojām atceras savulaik ļoti populāro LTV raidījumu «Miedziņš nāk” ar Jāni Jarānu galvenajā lomā, gan par citiem bērnu raidījumiem – arī par Ērika Kestnera un citu autoru darbu iestudējumiem, bet visvairāk – par sirds siltumu un labestību, ko viņa izstaro. Ināras ceļš uz mākslu sākās ar sapni par skatuvi – jaunā Ināra Šūmane (Ināras meitas uzvārds) vēlējās kļūt par aktrisi. Tie bija 60. gadi, kad aktieri bija teju dievu vietā, laiks, kad vidusskolnieces skolas formās ar baltiem priekšautiem un baltām, ar zobu pulveri pucētām auduma čībiņām pēc izrādēm sagaidīja staltos jaunos aktierus ar kautrīgiem puķu pušķīšiem. Jaunajai rīdziniecei Inārai bija sapnis – satikties ar viņiem arī uz skatuves. Kaut kad. Varbūt. Lai uzzinātu sižeta turpinājumu, jāskatās raidījums, taču skaidrs ir viens: Ināras dzīve ir bijusi piedzīvojumiem bagāta. Un kā gan ne? – zinātāji mēdz apgalvot, ka Čakstes kundzei neesot nekā neiespējama: ja vajag, viņa varot apturēt pat lidmašīnu

Bātā ir sākusies kāzu sezona. Lotijas un Billija kāzu laikā tiek nogalināts mācītājs Mičels Morisons. Līgava Florensa Sondersa tiek noindēta mielasta laikā. Kad notiek slepkavība vēl trešajās kāzās, Makdonaldai un Dodsam sākas īstākā skriešanās ar laiku, lai atrastu slepkavu un nepieļautu jaunas traģēdijas. ar subtitriem

2. sērija. Parasto zeltainīšu bojāeja Vietējā ciemā notiek savāda nelaime. Tauriņu kolekcionārs un skolas direktors tiek atrasts miris, piesprausts pie sienas – gluži kā viņa kolekcijas objekti. 3. sērija. Zīmējumi un nāve Festivāla laikā tiek nogalināta kāda sieviete, bijusī supermodele. Vienīgais pavediens ir komiksi, un Bārnabijam ar kolēģiem ir jāsaprot, kur beidzas fakti un sākas fikcija, jo nekas nav tā, kā izskatās. ar subtitriem

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi!

Animācijas seriāls bērniem «Pelēns Tips» ir balstīts uz pasaulē slavenās bērnu grāmatas ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Mazā pļavas stūrītī, līdzās cilvēku pasaulei atrodas Pelēna Tipa dzimtais ciemats. Tips dzīvo mājiņā, kas uzbūvēta no cilvēku atstātajām nevajadzīgajām lietām

Balstīts uz pasaulē populārās bērnu grāmatas «Pelēns Tips” motīviem, animācijas seriāls bērniem «Pelēns Tips” atgriežas ar otro sezonu. Kopumā 26 jaunās epizodes tika veidotas jau 2016. gada beigās, sekojot pirmās sezonas lieliskajiem panākumiem vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Pelēns Tips mācās būt pieaudzis, taču sava spurainā un delverīgā rakstura dēļ, kā allaž, iekuļas ķibelēs. Taču Tipa ģimene un draugi viņu atbalsta – gan tad, kad Tips apmaldās viens pats mežā, gan arī tad, kad nakts vidū nevēlas doties gulēt, jo dzird savādus meža trokšņus. Tad pelēns Tips ir jānomierina, sakot, ka tie ir tikai koki, kas naktī skaļi šalc, bet viņa draugus neviens nemēģina nolaupīt

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos!

«Superdienas” varoņi velosipēdu no jauna neizgudros, bet viņi satiks to ekspertu Tomu Ērenpreisu un kopā iemācīsies, kas jādara, kad velosipēdam nokrīt ķēde. Mazie pētnieki kopā ar ekspertu iemācīsies arī to, kā pareizi salabot velosipēda riepu, ja tai visu laiku pazūd gaiss. Jaunu superspēju nekad nevar būt par daudz, tāpēc mācīsimies velosipēdu labot pašu rokām

Urga ir ātra, viņa ir gudra, un viņu visu laiku zinātkāre urda. Urgai ļoti patīk koki. Viņai patīk ar tiem spēlēties, patīk tajos rāpties, patīk kokus nogaršot un reizēm arī nozust kokos. Un vēl Urgai patīk iet skolā. Lai mācītos un kopā ar draugiem darītu blēņas. Dzīvespriecīgā suņu meitene Urga kopā ar savu saimnieci Helēnu dodas izzināt Latvijas dabu

Mazā zvejnieku būdiņā mitinās kaķēns un mazs puika, kuru tētis iesaucis par Vanadziņu. Trijotne dzīvo nabadzīgi, bet laimīgi, tēvs katru dienu iet jūrā zvejot zivis, līdz saceļas vētra un tētis nepārnāk. Viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem Arnolda Burova darbiem. Atturīga, ziemeļnieciska krāsu gamma, kas iekļaujas 70.–80. gadu latviešu tēlotājmākslas tradīcijā, dramatisms, kurā uzdzirkstī poētiskas metaforas. Filmas nesteidzīgais ritms, rituālā ikdienas rutīnas atkārtošanās, tēva un Vanadziņa tuvība, jūras un zvejnieku ikdienas skarbums – tas viss sagatavo skatītāju eksistenciāli skarbajam finālam. Animācijas filma «Vanadziņš” ir vienīgais animācijas darbs Latvijas Kultūras kanonā. Filmas restaurācija notika Arnolda Burova darbu izlases ietvaros, atjaunojot arī tādas animācijas filmas kā «Kikerigū”, «Tīģeris Ņau Ņau”, «Puķu Ansis”, «Dullais Dauka”, «Bums un Piramidons”, «Pasaka par vērdiņu”, «Ragainais māls”, «Si-si-dra”

Raidījumā «Teātris.zip bērniem” pirms izrādes pieaugušie Ketija Šēnberga, Juris Hiršs un bērni Astrīda Šēnberga, Regnārs Šēnbergs, Matilde Būmeistere, Edvarts Būmeisters sarunājas par mūžam aktuālo jautājumu: kas ir blēņa un nedarbs un kas nav? Viņi atzīsies sen darītos nedarbos, kas – jocīgi! – celti gaismā, iegūst daudz gaišākas krāsas nekā tolaik, kad, baiļu iniciēti, tika pastrādāti. ar subtitriem

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītais projekts «Teātris.zip bērniem” 2025. gada rudens sezonu uzsāk ar lielisku piedāvājumu: «Willa teātra” izrādi «Augusts, zupas neēdājs”, ko iesaka vecākiem skatīties kopā ar bērniem. Izrādes literārais pirmavots radies ļoti interesanti. Proti, tuvojoties 1844. gada Ziemassvētkiem, vācu psihiatrs Heinrihs Hofmanis savam dēlam vēlējies uzdāvināt bilžu grāmatu, taču, vīlies piedāvājumā, pie rakstīšanas ķēries pats, savu grāmatu veidodams no desmit stāstiņiem, kuros desmit bērni pirms pusotra gadsimta dara to pašu, ko bērni šodien: plēš mantas, apskauž māsas un brāļus, apsaukā viens otru, ākstās pie galda, spēlējas ar uguni un slepus ēd saldumus. Starp 10 stāstiem ir gan palaidnību stāsti, kad otram pie deguna karina beigtu peli, gan rakstura vājību stāsti – kad bērni kaut ko nočiepj, izjūt greizsirdību, dusmas un skaudību. Viena otra palaidnība beidzas patiešām traģiski – ar letālām beigām, bet režisore Anta Priedīte, pati arī profesionāla horeogrāfe, to pārvērtusi melnajā humorā, tango formātā, arī traģiski baisās situācijas izspēlējot ar īstu mākslinieces apetīti. ar subtitriem

Sievietes latviešu dzejā vienmēr ir bijušas kā noslēpumaini ziedi, kas savu dvēseli uzliek uz baltas lapas melnos burtos. Izkliedz, izčukst, izdzied. Sieviešu radītā dzeja mēdz būt tiešāka, trauslāka, agresīvāka, arī smeldzīgāka. Vai tikai pēc intonācijas ir iespējams uzminēt, ka dzejas rindas rakstījusi sieviete? Vai tikai laimes trīsas vai nepiepildīta mīlestība sievietēm gadsimtu garumā likusi rakstīt dzeju? Kāds nezināms autors teicis: «No sievietes nopūtām radās dzeja.” Kāds cita nezināma autora dzejolis atrasts pie jaunām sievietēm – pašnāvniecēm. Tas devis iedvesmu, lai dramaturģes māsas Agnese un Madara Rutkēvičas radītu lugu, kurā spēlēja pašas kopā ar divām izcilām Jaunā Rīgas teātra aktrisēm – Elitu Kļaviņu un Sandru Kļaviņu. Viņas sauca par romantiķēm un bohēmistēm. «Nē, sieviete, tavs īstais vārds nav vājums,” rakstīja Ārija Elksne. «Es esmu sieviete,” – Vizmas Belševicas vārdiem dziedāja Elīna Garanča. 20. gadsimta dzejnieces sievietes – no Austras Skujiņas, Mirdzas Ķempes līdz Kornēlijai Apšukrūmai un Annai Fomai. Noslēpumainie likteņstāsti, kurus var izlasīt starp rindām. Tos šķetina raidījums «Nacionālie dārgumi”

Rakstnieci, dzejnieci un tulkotāju Vizmu Belševicu uzskatīja par tautas sirdsapziņu. Viņu vairākkārt izvirzīja Nobela prēmijai, bet viņu aizliedza publicēt un gribēja salauzt viņas personību. Daudz vienam liktenim… «Esam jau šo to aizmirsuši par nesenajiem nebrīves gadu desmitiem, pieraduši un atzinuši par labu esam frāzi – «tāds bija (ir) laiks un citādi nevarēja (nevar)”. Laiks atgādināt, ka bija cilvēki, kuri tam nekalpoja un saglabāja sevi un savu patiesību mākslā. Viengabalaina, bezkompromisa personība ar augstu sāpju slieksni gan personīgos pārdzīvojumos, gan tautas likteņa izjūtā – tāda ir Vizma Belševica,” stāsta filmas režisore Mārīte Balode. Vizmas Belševicas dzīvesstāsts zināms pavirši un jau piemirsies, tādēļ to mēģinās izstāstīt viņas vīrs Zigurds Elsbergs, dēls Jānis Elsbergs, gara līdzinieks, dzejnieks Knuts Skujenieks un pašas dzejnieces publicētās intervijas, kuras lasīs aktrise Dace Bonāte. «Kaut arī Vizma Belševica tikpat kā nav filmēta, mums izdevās saņemt vienreizēju dāvanu no zviedru režisora Larsa Helandera – videomateriālu, kurā dzejniece filmēta viņas visdziļākajos aizlieguma gados – 70. gadu vidū. Laiks atmiņas un piemiņu skatīt jaunā kontekstā,” – tā Mārīte Balode

2011. gada aprīļa beigās dzejniece Anda Līce svinēja skaistu apaļu jubileju. 70 gadi ir labs brīdis mūžā, lai pateiktu saviem senčiem, savai mammai paldies par labajiem gēniem, taisno muguru un gaišo, priecīgo prātu. Videofilmā dzejniece runā arī par trim laikiem savā dzīvē, kuru robežu spilgti iezīmējis 1949. gada 25. marts

Dzejnieces Ārijas Elksnes dzeja komponistu Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Ulda Stabulnieka dziesmās

Zālaines nodrošina barību neskaitāmām ģimenēm. Zāle aug nepārtraukti, tās krājumi ir neizsmeļami. Taču atklātā līdzenumā īsti nav, kur paslēpties. Tāpēc vecākiem ir grūtības pasargāt savus mazuļus barošanās laikā. Hiēnsuņu vecākiem problēmas sagādā neapdomīgie un nepieredzējušie pusaudži, kas sabojā medības, pirms tās vēl sākušās. Ziemeļamerikas lapsai rodas jauni izaicinājumi mazuļu nosargāšanā un barošanā, jo tuksnesī pēc lietavām sazēlusi gara zāle… Anglijā podnieklapsene par savām atvasēm rūpējas viena, mazās dzērves – divatā, taču ir ģimenes, kurās ar abiem vecākiem nepietiek, lai pasargātu mazuļus. Savukārt Patagonijā gvanako saskaras ar cilvēku izraisītajām problēmām, no kurām gadā mirst 30 000 šīs sugas dzīvnieku. Ne vienmēr problēmu risinājumi ir sarežģīti – dažreiz mēs varam savvaļas dzīvniekiem palīdzēt pavisam vienkārši. Kā – par to šajā sērijā. ar subtitriem

Dokumentālais seriāls «Garainis” otro gadu meklē atbildes uz jautājumiem: kā iedvesma dzīvo pāri laikam? Kas notiek, kad satiekas divi mākslinieki no dažādām mākslām? Vai izrādes, gleznas, rasējumi, notis un kinolentes ceļas no vienas un tās pašas gara ainavas? Ik epizodi savus atbilžu variantus piedāvā spilgtas un spēcīgas personības, ceļojot kopā ar Martu Selecku un Gustavu Terzenu. Katrīna Neiburga – Hardijs Lediņš Kā restaurēt nebijušas sajūtas un kā uzbūvēt sapņu mašīnu? Kur mākslinieces Katrīnas Neiburgas maršrutā ir avangarda mūziķa un arhitekta Hardija Lediņa pieturas punkti? Dokumentālā seriāla «Garainis” otrā gada pirmais ceļojums. Ar taksometru uz jūru, pa ceļam – zivis, zvīņas un asakas, zupa, videomāksla un Bolderājas dzelzceļš

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

«Tie, kas ir strādājuši ar un ap Ziedoni, ir ieviesuši tādu jēdzienu kā «Ziedoņa faktors”. To apmēram var izstāstīt tā, ka tu kaut ko komponē, ņemies, bet beigās tas nostājas kaut kā nedaudz savādāk, bet labāk. Tas ir tas brīnums, ka, pieskaroties Ziedoņa darbiem, viņš tos piekārto «pa savam”, pat tagad, jau aizsaulē esot,” tā saka Kārlis Lācis. Koncertuzvedumā «Ziedonis. Lācis. Vīrieši” izskan dziesmas, kuras ir speciāli rakstītas katram izpildītājam. Komponists Kārlis Lācis Ziedoņa Vīriešiem licis runāt atklāti, vienlaikus saglabājot sajūtu, ka tas viss var būt arī blefs. Koncertā piedalās Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs, Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Koncertuzveduma scenogrāfs un režisors ir Reinis Suhanovs, ar kuru kopā saturu radīja aktieri Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Horeogrāfe – Elīna Gediņa. Piedalās mūziķi: Jānis Stafeckis – kontrabass, Artūrs Noviks – akordeons, Māris Jēkabsons – pūšamie instrumenti, Kaspars Grigalis un Ainis Zavackis – sitamie instrumenti, Kaspars Zemītis – ģitāra un Kārlis Lācis – pie taustiņiem

ar subtitriem

Trusēns Simons nav parasts, mazs trušu puika. Viņš ir Super-trusis! Un arī mazs resgalis. Viņš ir skaļš, drosmīgs un gatavs glābt pasauli. Simons meklē piedzīvojumus un ideju viņam netrūkst. Ielīst veca koka tumšajā dobumā? Vasaras nakti pārlaist dārzā? Izpeldēties aukstā baseinā? – Nieki vien… Vismaz līdz brīdim, kad tiešām paliek bail… Vai gadās pieslapināt bikses. Tad viņu uzmundrina tētis, mamma un mazais brālītis Gaspārs. Un Simons atkal kļūst par Super-trusi!

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos!

Tuta Londonā Hello! My name is Tuta! Tuta un Lapsiņa ir nonākušas Londonā, lai aplūkotu skaisto Bakingemas pili, Temzas upi un Tauera tiltu. Skaties sēriju un dodies baudīt pēcpusdienas tēju kopā ar Tutu un Lapsiņu! Divas Tutas un mode Melnā Lapsa un Āpsītis šodien ir nolēmuši iejusties modes ekspertu lomā. Vai Tu zini, kas ir mode? Un vai Melnajai Lapsai izdosies pierunāt Tutu mainīt savu garderobi? Skaties sēriju un piedzīvo modes skati kopā ar Tutu! ar surdotulkojumu

Ziņkārīgs un ideālistisks Mumintrollis ar savu neparasto ģimeni un kaprīzajiem draugiem aizvedīs mūs piedzīvojumos Muminielejas maģiskajā pasaulē. Dažkārt viņi dosies tālāk par ieleju uz lielajiem plašumiem, milzīgajiem, tumšajiem mežiem, noslēpumainām, tālām salām un vientuļiem, bīstamiem kalniem

Dokumentālā filma par Vudgrīnas suņu patversmi, kas saved kopā radniecīgas dvēseles – suņus ar jaunajiem saimniekiem. Katrā sērijā iepazīstamies ar vairākiem suņiem, kurus liktenis atvedis uz patversmi, un vairākiem cilvēkiem, kuri meklē sev jaunus četrkājainos draugus. 1. sērija Kāds pāris no Londonas sastop divus ļoti atšķirīgus suņus – drošo un rotaļīgo Stafordšīras terjeru Bellu un nedaudz bailīgo terjeru, vārdā Čeha. Šķiet, ka Bella dod priekšroku Džejam, taču pēdējais vārds piederēs viņa dzīvesbiedrei Rošni. Tikmēr Eimijai un Aleksam jāpieņem lēmums, vai viņi būs gatavi izaicinājumam – viņiem piemeklēts neredzīgs spaniels. Savukārt Stafordšīras terjers vārdā Vinnija ir pieķēries savai hendlerei. Vai viņas sirdī atradīsies vieta mīlestībai pret Džesu? ar subtitriem

ar surdotulkojumu

«Lielās patiesības” Ilmāra Latkovska vadībā jaunajā sezonā desmit sērijās aplūkos desmit bibliskos baušļus mūsdienu cilvēka dzīvē. Baušļi netiks skatīti kā paģēroši likumi vai tikumi, bet gan kā mūsdienu cilvēka eksistenciāli pārdomu jautājumi. Teologs Indulis Paičs aplūkos baušļu vēsturisko kontekstu un minēs to aktualitāti mūsdienās. Ērģelniece Ingūna Grīnberga pirmo bausli izspēlēs mūzikā. ar subtitriem

«Province” – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu unguļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem.Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai irvajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņulielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…Raidījuma komanda – Dace Kokle, Harijs Beķeris, Armands Rudzītis, Krišjānis Leitis, JurisLasinskis, Edmunds Rimšāns – ir apņēmusies aizbraukt pie KATRA Latvijas iedzīvotāja, kuršdzīvo ārpus Rīgas

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

ar surdotulkojumu

Trišas dzīvē ir trīs drošas lietas: nesatricināmā draudzība ar Šonu Pītersonu, darbs, kuru viņa dievina, un šī vasara, kas ar sešām kāzām viņu garantēti piebeigs! Triša nezina, kā pārdzīvos šo kāzu sezonu. Šons vēlas viņu atbalstīt un piedāvā izlikties par viņas iemīļoto. Lai gan Triša nezina, kā tas varētu palīdzēt, tomēr ir skaidrs, ka tas arī diži nekaitēs. Tomēr dažādu apstākļu dēļ Šons pats to nevar, tāpēc sūta savā vietā brāli Raienu, savukārt Raiens nezina, kādas īsti ir Šona un Trišas attiecības, un tas visu sarežģī. ar subtitriem

Džeina Mārpla saņem ielūgumu uz kāzām – precas viņas draudzene Gvenda, kas dzīvo «Piesaules pudurī” kopā ar atraitni Leo un viņa adoptētajiem bērniem. Pirms dažiem gadiem mājā notikusi traģēdija – dēls Džeko nogalinājis Leo pirmo sievu Reičelu, un pēc notiesāšanas viņam izpildīts nāvessods. Gatavošanos kāzām izjauc kāda svešinieka ierašanās, kurš apgalvo, ka Džeko bijis bez vainas. Nu aizdomu ēna krīt uz visu ģimeni. ar subtitriem

Divu tuvāko draugu šķiršanās stāsts. Trīspadsmitgadīgie Leo un Remī ir nenodalāmi viens no otra. Būdami tuvāki par brāļiem, viņi pavada laiku skolā, Leo ģimenes gleznainajā dāliju audzētavā un pārnakšņo viens pie otra. Apzinoties, ka viņu tuvību skolasbiedri sāk uztvert citādāk, Leo pārvērtē abu attiecības un to, kas viņš vēlētos būt. Filma tika nominēta «Oskara” balvai kategorijā «Labākā ārzemju filma”, savukārt režisors Lūkass Donts saņēma Kannu kinofestivāla «Grand Prix”. ar subtitriem